Kādas grāmatas piestāv gada tumšajam laikam? Ko lasīt, ja gribas kaut ko baisu, spokainu, intriģējošu vai tieši otrādi, smieklīgu?
Reizēm šausmas slēpjas Latvijas mežos un purvos (Sandra Krūmiņa “Zvaigžņu dārzi”) vai kā Nārnija tavā drēbju skapī (Gatis Ezerkalns “Ragana manā skapī”).
Citreiz tās atnāk un stāsta mums stāstus par labo un ļauno un to, ka ir neiespējami atdalīt vienu no otra (Patriks Ness “Septiņas minūtes pēc pusnakts”, tulkojusi Daina Ozoliņa).
Gadās, ka nevis Briesmonis beigu galā pārtop par princi, bet gan Skaistule pārvēršas briesmonī (Leigh Bardugo “The Language of Thorns”).
Vissliktāk ir, ja šausmas ir ienākušas mūsu mājās un ieguvušas mīļoto vaibstus (Stīvens Kings “Zvēru kapiņi”, tulkojusi Ingūna Beķere), un, ziniet, labāk neiegūt fanātiskus sekotājus (Stīvens Kings “Mizerija”, tulkojusi Ina Strautniece).
Dvēseli citreiz spēj nomierināt labs, klasisks angļu detektīvs (visas Roberta Galbraita (Dž. K. Roulinga) sērijas grāmatas, Agata Kristi “Veciem grēkiem garas ēnas”), taču dzīvē vajag arī smieklus, vajag ļaut sev izbaudīt godalgotā angļu rakstnieka Terija Pračeta inteliģento humoru satīriskajos stāstos par vampīriem un raganām (Terry Pratchett “Carpe Jugulum”, “The Witches Abroad”).
Lai noskaidrotu, kāpēc mums patīk baidīties, varam papētīt, kas šausmu literatūrai vēderā (Bārbala Simsone “Monstri un metaforas”) un pavisam mierpilni pie tējas un svecēm gremdēties senču teiku iedvesmotos stāstos (Guntis Tālers “Nemierīgās dvēseles”, Ralfs Kokins “Kurzemes vilkaču nostāsti”).
Linda Nemiera “Svēto laiks” – to vienīgo vēl neesmu lasījusi, bet gaida rindā.
Kura grāmata no izlases Tevi uzrunāja?
Iesaki lasāmo, kas piestāv gada tumšajam laikam!
Paldies, ka lasi!
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Attēls izveidots ar MI rīku.