Novembris – agri satumst, gandrīz katru dienu smīlā lietus, šad tad naktīs pie pakšiem skumīgi gaudo vējš. Veļu laiks, kad vakaros kļūst mazliet bail ilgi aizkavēties laukā, tumsā, jo kaut kur dziļi, dziļi zemapziņā sajūtama doma – bet ja nu tur kāds ir un vēro? Gata Ezerkalna fantāzijas grāmatā “Ragana manā skapī” rudens tumsā tiešām ir kāds, kas vēro.
Šis darbs ir ideāli piemērots lasīšanai tumšajā laikā. Autoram izdevies radīt teicami baisīgu atmosfēru, latviešu mitoloģijā, teikās un ticējumos balstītu stāstu, kura atrisinājumu, lai kā centos, es īsti neuzminēju līdz pašam galam.
Galvenajai varonei Līnai jāatšķetina sens bērnības noslēpums, kas nedod miera jau piecpadsmit gadus. Nakts raganu izdarības, vilkaču pārvērtības, garu un noslēpumainu skapju parādīšanās, neizskaidrojami un dīvaini notikumi – tas viss notiek tepat Latvijā, mazā ciematā. Cepums autoram par lieliski radītu stāsta gaisotni, latviešu mitoloģijas celšanu saulītē un gudri izplānotu detektīvam līdzīgu sižeta savērpumu. Tiesa, galvenā varone ir neiedomājami tracinoša un šausmīga muļķe, kuru gribas iegrūst vircas bedrē un žēl, ka grāmatā neviens to neizdara 😳Taču, ja autoram būs vēl kāds darbs, to arī noteikti gribēšu izlasīt!
Izdevniecība “Zvaigzne ABC”