Kaut kā zināju, ka atgriezīšos Londonā vēl kādu reizi un šī reize pienāca decembra sākumā, kad kopā ar draudzeni aizlaidāmies piecu dienu mazā ceļojumā uz vienu no iespaidīgākajām Eiropas galvaspilsētām. Un arī dārgākajām arīdzan. Taču lidojums bija pietiekami lēts (56 eiro turp/atpakaļ) un arī hosteli palaimējās atrast, tāpēc centos izbaudīt to, ko Londona var sniegt decembrī. Sarindošu savus iespaidus TOP 11 sarakstā.
TOP 11. VIETĀ – HARIJA POTERA VEIKALS
Pēdējo vietu topā ieņem Harija Potera veikals Kingskrosas stacijā. Laikam manas ekspektācijas bija par augstu. Esmu diezgan liela Potera fane, bet manai gaumei drīzāk atbilstu tūre pa Potera filmēšanas studiju, nevis šāds komercializēts pasākums, kur cilvēki spaidās, grūstās, lai tiktu pie ķīniešu ražotiem sūdiņiem Potera stilā. Tā jau veikals noformēts skaisti, taču visu izbojā rindas un pircēju pūļi. Toties pie veikala blakus ir izveidota platforma 9 ¾ ar sienā iesprūdušiem ratiņiem. No šīs platformas Harijs un pārējie Cūkkārpas audzēkņi devās ar vilcienu uz maģijas un burvestību skolu. Jūs jau varat iedomāties, kas notiek. Jā, pie platformas ir tūkstots fotogrāfēties gribētāju un apsargi kārto cilvēkus rindās, lai katrs tiktu pie veikala darbinieku organizēta foto. Varbūt citā mēnesī nav tik traki, nezinu.
TOP 10. VIETĀ – CHINATOWN UN IZDEKORĒTĀS PASĀŽAS
Īpaši grezna un valdzinoša Londona ir tiem, kuriem patīk iepirkties. Nejauši izgājām Bond street, kas izrādījās visu dārgāko pasaules zīmolu veikalu iela. Cartier, Dior, Chanel, Versace – sauc, kuru gribi, visi lielākie modes zīmoli būs atrodami vienuviet kādā no Londonas centra ielām – Picadilly, Oxfordstreet vai Bond street. Trīs fasādes bija īpaši ievērības cienīgas – Dior zelta dekors un Chanel melnbaltās krelles, kā arī gaisa balons Cartier fasādē. Savukārt uz ķīniešu kvartālu jeb Chinatown ir jādodas vakarā, tad var pilnīgi iegrimt kvartāla juceklīgajā gaisotnē, sajūsmināties par virs galvas izkarinātajām ķīniešu laternām, sajust lielpilsētas trauksmaino dvēseli, redzēt Londonas aziātisko pusi.
TOP 9. VIETĀ – TRADICIONĀLIE ANGĻU KRODZIŅI
Tie Londonā ir uz katra stūra, tikai katram ir savas nianses. Parasti krogu ēdienkartē var atrast tradicionālo angļu ēdienu “fish & chips”, burgerus, angļu pīrāgus, steikus, picas, zupas un uzkodas – maizi, čipsus, vistas spārniņus. Mēs izmēģinājām divus krogus un nevīlāmies. Vienu mums ieteica vietējais gids – “Crosse Keys” Londonas Sitijā, kur krogs izvietojies plašā kupolveidīgā telpā, kur nav stūķa sajūtas, gaisotne ir omulīga un angliska, turklāt ēdienu un dzērienu izvēle – plaša un interesanta. Un budžetam draudzīgi. Ja vidēji krogos var atstāt ap 20-25 mārciņas par otrā porciju ar dzērienu, tad Crosse Keys var dabūt fish & chips ar iekļautu dzērienu (alkoholisko vai bezalkoholisko) tikai par 10 mārciņām. Tur es noteikti gribētu aiziet vēl kādu reizi, ja būtu Londonā.
Otro krogu “Earl’s Court Tavern” mēs apmeklējām pēdējā vakarā netālu no hosteļa. Skaists interjers, tīrs, kārtīgs, izdekorēts Ziemassvētku noskaņās. Cena gan ne tik draudzīgas kā “Crosse Keys”, taču nekas graujošs, vidēji 13-17 mārciņas par otro plus vēl dzērieni ap 4-6- mārciņām. Un te mums gadījās negaidītais moments. Piegājām pie kases. Prasu viesmīlim, kas ir fishchamps, pēc tam tulkoju draudzenei un pēkšņi viesmīlis tīrā latviešu valodā iesaucas: “O, jūs no Latvijas?” Neliels pārsteigums satikt latvieti, kurš kopā ar ģimeni jau no 8 gadu vecuma dzīvo Londonā. Regulāri brauc uz Latviju apciemot radus. Forši!
TOP 8. VIETĀ – “WHITTARD OF CHELSEA” TĒJAS VEIKALS
Visi zina, ka angļiem ir senas tējas tradīcijas. Dievinu šo dzērienu, tāpēc maršrutā ietvērām arī “Whittard of Chelsea” veikalu.
Rietumeiropā tēju ieveda 1606. gadā holandiešu jūrnieki kā dāvanu saviem radiniekiem. Pēc dažiem gadiem tēja tika oficiāli piegādāta Britu salām, kas drīz vien kļuva par vispāratzītu centru tirdzniecībai ar šo, tajos laikos eksotisko, dzērienu. Tā pa īstam Anglijā tēja iesakņojās 1662. gadā, kad karaļa Čārlza II laulātā draudzene Katrīna Braganza ieviesa to galma etiķetes modē. Ap 1700. gadu Londonā parādījās vairāk kā 500 veikalu, kur tirgoja tēju.
19. gadsimtā, karalienes Viktorijas valdīšanas laikā, tējas dzeršana kļuva par britu kultūras neatņemamu sastāvdaļu. Atliek tikai ieiet kādā no dārgā gala universālveikaliem – Selfridges, Harrods, Fortnum & Mason, lai redzētu milzīgo tējas izvēli un tējas paraugus, ko iespējams pasmaržot vai pagaršot turpat veikalā. “Whittard of Chelsea” tējas veikaliņš ir burvīga vieta suvenīru iegādei un slikta vieta personīgajam naudas makam. Te var nodegustēt tējas veidus, nopirkt kafiju ar dažādām garšām, kā arī padsmit veidu karsto šokolādi. Iegādājos karsto šokolādes dzērienu izlasi un Darling Grey melno tēju skaistā traukā, kas man paliks kā suvenīrs.
Angļi melno tēju kafejnīcās pasniedz ar pienu. Man tas nav jaunums, jo tā es šad un tad dzeru tēju arī mājās. Tējai specializētā veikalā tomēr ir cita garša nekā lētā gala tējai, kas parasti garšo kā saslaucīta no noliktavas grīdas, tāpēc ir vērts nopirkt.
Latvijā esmu atradusi kvalitatīvu melno un zaļo tēju – Dilmah un Lauvas tēja, jo kopš pagaršoju viņu piedāvāto produkciju, vairs nespēju iedzert citu zīmolu tējas, kas mūsu veikalos.
Starp citu, Londonas tējas veikalos piedāvā arī sveramo tēju un, pērkot to, sanāk lētāk, nekā gatavajās pakās (sveramā ap 4-6 māŗciņas 100 g). Mājās testējot tēju un karsto šokolādi, jāsaka tikai viens vārds – “Perfect!”. Ideāls suvenīrs!
TOP 7. VIETĀ – LONDONAS PARKI
Londonas iepazīšana nebūtu nekas bez parku apskates. Tā kā man patīk daba un vazāties (teiciens, ko aizņēmos Ievas, čau, Ieva!), ikrīta 5 km gājienā no hosteļa uz centru apmetām loku pa Kensingtonas dārziem un lielāko Londonas parku – Haidparku. Kensingtona dārzos var uzdurties dīķiem, putniem, Kensingtonas pilij un monumentam, ko karaliene Viktorija likusi uzbūvēt par piemiņu savam mīļotajam vīram Albertam. Starp citu, viņu attiecības ir visai patiess mīlasstāsts, nevis tikai politiskās laulības. Vairākus gadus pēc vīra nāves karaliene Viktorija pat nespēja iziet sabiedrībā. Ļoti daudz par viņu abu dzīvi var uzzināt Viktorijas un Alberta muzejā.
Par parkiem turpinot, tajos var sastapt ne tikai izslavētās vāveres, kas pašas skrien klāt, bet arī diezgan eksotiskus papagaiļus. Haidparkā ir milzīgs atrakciju parks un maksas Ziemassvētku tirdziņš. Uz tādu nejaucību mēs neparakstījāmies un mierīgu sirdi izlaidām. Bet parki skaisti, plaši un burvīgi. Un tajos var sajust tipisku Anglijas garu.
TOP 6. VIETĀ – FORTNUM & MASON UNIVERSĀLVEIKALS
Staigājot pa Londonu vakarā pa Piccadilly ielu, mūsu uzmanību piesaistīja kādas ēkas fasāde. Tā varētu būt krāšņākā fasāde, kas dzīvē redzēta. Un vēlāk šajā vietā mēs atgriezāmies vēl 2 reizes. Ja būsiet Londonā, noteikti iesaku aiziet uz Fortnum & Mason universālveikalu Piccadilly ielā, kaut vai tikai, lai izpētītu sortimentu (saldumi, mūzikas lādītes, kafija, tēja, dekori, mājas preces), patestētu tējas, apskatītos, kā sarkanās livrejās tērpti darbinieki regulē pircēju plūsmu.
Fortum veikala skatlogi arī bija viskrāšņākie, ar miniatūrām leļļu pasaulītēm. Londonā ir vairāki grezni universālveikali, piemēram, Selfridges un Harrods. Harrods mēs nebijām, savukārt Fortnum šķita pārāks par Selfridges. Tie visi, protams, ir luksus veikali, taču saldumus vai tējas gan var atļauties atvest mājās. Var redzēt, ka angļiem patīk tāda aristokrātiska māžošanās, taču kāpēc ne, vismaz šajā veikalā es sajutu tādu Londoniski hedonisku atmosfēru, heh!
Starp citu, Fortnum & Mason pieder arī kafejnīcu tīkls un vienā no tām ir Royal Exchange ēkā – kādreizējā Londonas bankas namā Londonas Sitijā, mēs tur iegājām ekskursijas laikā un es až noģību, ieraugot augstos griestus, Romas stila kolonnas, skaistās tējas servīzes, trīsstāvu uzkodu un kūciņu šķīvjus un eleganto gaisotni. Vēlāk apskatījos – pēcpusdienas tējas piedāvājums ar sviestmaizēm un uzkodām šajā kafejnīcā maksā 38 mārciņas vienai personai.
TOP 5. VIETĀ – VIKTORIJAS UN ALBERTA MUZEJS
Manuprāt, uz Londonu ir jābrauc pirmām kārtām muzeju dēļ. Visi lielākie, iespaidīgākie Londonas muzeji ir pilnīgi bez maksas. Ceļojuma trešajā dienā, jau nedaudz bezspēkā velkot kājas, pēcpusdienu veltījām pasaulē lielākajam dekoratīvi lietišķās mākslas muzejam. Kāpēc muzejam ir tāds nosaukums? Līdzīgi kā Tādžmahals Indijā, arī šis muzejs ir veltīts miruša dzīvesbiedra piemiņai. 1899. gadā karaliene Viktorija muzeju pārdēvēja, lai godātu savu vīru – princi Albertu.
Muzejs ir iespaidīgs! Vajag apbruņoties ar ūdens pudeli, uzkodām un doties aristokrātu un mākslas vēstures pasaulē. Rotas, dārgakmeņi, Džona Konstebla gleznas, trauki, sudraba, zelta, metāla priekšmeti, milzīgas romiešu laika kolonnas, antīkie darbi. Ķīnas, Japānas, Āzijas mākslas priekšmeti. Šķiet, ka visu nemaz neizstaigājām, vēl palika stikla priekšmeti, Viktorijas laika mēbeles, mode un pāris augšstāva kolekcijas.
Visilgāk aizskatījos rotu nodaļā, kur izstādītas miniatūras kārbiņas, kaklarotas, diadēmas un citi krāšņi izstrādājumi un antīko un senlaicīgo trauku nodaļā, kur var staigāt un minēt, kam paredzēti milzu sudraba vannām līdzīgie trauki un citi priekšmeti.
Mākslas vēstures mīļotājiem noteikti jāapmeklē V&A bibliotēka – vienīgā šāda tipa iestāde pasaulē, kur var apskatīt un aptaustīt Rubensa un Rafaēla oriģinālzīmējumus.
TOP 4. VIETĀ – WATERSTONES GRĀMATNĪCA
Parasti, ieejot grāmatnīcā, pirmais ir visaptverošs iekšējas sajūsmas un miera vilnis, kas pārskalojas pāri. Tad seko urdošā vēlme pataustīt, izpētīt, pašķirstīt un izvēlēties.
Londonā paspēju apskatīt 3 grāmatnīcas – Hatchards, Daunt Books un Waterstones. No šīm trim mans favorīts ir Waterstones – 5 stāvi grāmatu, interesanti izkārtotas pa grupām ar intriģējošiem plakātiem, kas nedaudz pavēsta, ko grāmata sniegs.
Man patīk grāmatnīcas apmeklēt visu gadu, taču decembrī prieks ir dubultā, Ziemassvētku gaisotne un grāmatas kopā rada apbrīnojamu sajūtu maģiju.
Acīs iekrīt Waterstones izvēlētā gada grāmata – Katherine Rundell fantāzijas romāns “Impossible creatures” un jaunākais Roulingas detektīvs “Running Grave”. Es parasti grāmatnīcās spēju nenorauties. Grāmatas pērku tikai izlases veidā dažas reizes gadā, pārsvarā Kindle grāmatas angļu valodā, lai lasītu uzreiz e-lasītājā. tas, ko es daru grāmatnīcās – izpētu, kas ir aktuāls, nobildēju vākus, lai vēlāk sameklētu info, nopērku tikai to, ko vēlos atstāt savā grāmatplauktā, vismaz uz kādu laiku. Šoreiz izvēlos sava iemīļotākā angļu autora Terija Pračeta biogrāfiju un pāris grāmatzīmes.
Tik lielu grāmatveikalu kā pasaules lielākajās pilsētās pie mums nav, tāpēc ceļojumi ir lieliska iespēja iebāzt degunu ārzemju grāmatu pasaulē.
Tik daudz grāmatu, tik maz laika! 🙂
TOP 3. VIETĀ – VESTMINSTERAS ABATIJA
Ir pirmās Adventes vakars. Vestminsteras abatijā tumsa stūros un augsto griestu velvēs mijas ar sveču gaismu. Tiklīdz mēs iegājām abatijā, arī mums ar draudzeni iedeva svecītes. Koris dzied korāļus un dziesmas atbalsojas no vitrāžām, no kolonnām un svēto ikonām. Ir mazliet pavēsi, bet sirdi silda būšana šeit un tagad. Pirmo reizi Adventes laikā esmu tik iespaidīgā vietā, un šo mirkli es paturēšu atmiņā. Baznīcas kļūst arvien modernākas, te ir ekrāni, piestiprināti pie kolonnām. Parasti ceļojumos ieeju kādā baznīcā vai svētvietā, lai pabūtu ārpus burzmas, ārpus steigas. Kalni un daba ir mana svētnīca, taču pilsētās vienmēr ir interesanti pavērot varenās celtnes, ko cilvēce uzbūvējusi sarunām un rituāliem ar Dievu. Abatijā ir kronēti visi britu valdnieki, un līdz 1760. gadam tie un daudzi citi ievērojami cilvēki šeit arī apglabāti (kopš 1760. gada valdniekus apglabā Vindzoras pilī). Abatijā ir notikušas daudzas karalisko laulību ceremonijas, te ir laulājies arī princis Viljams. Tā ir viena no skaistākajām celtnēm Londonā, kas sevī apvieno neparasti daudz arhitektūras stilu elementus. Dievkalpojumu un reliģisko pasākumu laikā abatiju var apmeklēt bez maksas, vien apsargiem pie ieejas jāpasaka, ka nāc uz dievkalpojumu. Mums palaimējās, jo abatijas mājaslapā tieši sameklēju pasākumu, kas notika Adventes svētdienā. Parasti tūristiem jāmaksā ieejas maksa ap 20 mārciņu, lai tiktu abatijā.
TOP 2. VIETĀ – DABAS VĒSTURES MUZEJS
Esat redzējuši filmās muzeju ar lielu ieejas zāli un milzu dzīvnieka skeletu pašā zāles vidū? Tas ir Dabas vēstures muzejs Londonā. Tur mēs pazudām uz stundām piecām, bet varēja vēl, jo muzejs tiešām ir MILZĪIIGS! Muzejā glabājas apmēram 80 miljoni dabas izcelsmes priekšmetu, to starpā iespaidīgas botānikas, entomoloģijas, zooloģijas, paleontoloģijas un mineraloģijas kolekcijas. Šeit atrodas arī evolūcijas teorijas ieviesēja Čārlza Darvina savāktie materiāli.
Izstaigāju zemestrīču un vulkānu ekspozīciju, tad sekoja minerāli, ieži, gan magmatisko, gan metamorfisko, gan nogulumiežu paraugi, ko apskatot atcerējos lieliskās ģeogrāfijas studijas. Uzmetās nostaļģija un pa īstam izbaudīju iespēju pabūt ģeogrāfijas pasaulē 😊. Grandioza ir dinozauru ekspozīcija ar skeletiem, aprakstiem un dinozauru modeļiem, no kuriem dzīvākais ir tiranosaurus rex, kurš rūc, kustās un ir apgānīts ar Ziemassvētku džemperi un cepuri, heh! Pārskatot dzīvnieku, cilvēka evolūcijas un Zemes ģeoloģisko periodu un ēru ekspozīcijas, tā vien gribas nopūsties, cik planēta ir liela un daudzveidīga. Piemēram, viens no atklājumiem man bija Kristālu ala Meksikā, kur zinātnieki atraduši līdz pat 12 m garus un 4 metrus platus kristālus. Man šis muzejs, kurš ir bez maksas, ir viens no iespaidīgākajiem, kādā esmu bijusi. Apbrīnojams dabas vēstures komplekss. Iešu vēl, jo visu nepaspējām apskatīt, te var mierīgi dzīvoties divas dienas pēc kārtas.
TOP 1. VIETĀ – LONDONAS SITIJAS EKSKURSIJA
Pirms ceļojuma uz kādu no lielajām pasaules pilsētām, iegūglējiet pilsētas nosaukumu un “free walking tours” (bezmaksas gida vadītas ekskursijas), un, ja vien angļu valoda nav šķērslis, izvēlieties kādu no piedāvātajām ekskursijām. Ekskursijas parasti vada vietējie vēstures entuziasti un katrs dalībnieks beigās var izvēlēties pats, kādu summu samaksāt par tūri. Tieši gida ekskursija 2 h garumā man pavēra pavisam citu Londonu un to es lieku pirmajā vietā kā absolūti labāko, fantastiskāko Londonas ceļojuma pieredzi.
Guruwalk.com izvēlējos ekskursiju ar ļoti intriģējošu nosaukumu “Londonas Sitijas ekskursija: Cukura tirdzniecība, vergi, tēja, opijs: Londonas un Britu impērijas apslēptā tumšā puse.” (City of London Tour: From Sugar & Slaves to Tea & Opium, The Hidden Dark Heart of London & the British Empire)
Kā aprakstīts, šī tūre nav smukbildīšu fotogrāfētājiem vai tiem, kas nevēlas staigāt. Šī domāta vēstures un grāmatu mīļotājiem, kuriem patīk rakt un domāt dziļāk. Kur vēl labāk!
Mēs sākam ekskursiju nedaudz lietainā pēcpusdienā, pie monumenta, kas veltīts Lielajam Londonas ugunsgrēkam 1666.gadā. Angļu gids Džastins prasmīgi ieved mūs Londonas Sitijas pasaulē, šaurajās un senajās pilsētas ielās, pavēstot aizraujošu stāstu par to, kā Londona no nenozīmīgas pilsētas 1500.gados 300 gadu laikā kļuva par pasaules lielākās impērijas centru, kontrolējot 25% no pasaules resursiem un iedzīvotājiem.
Kā izrādās, Londonas Sitijas administratīvais statuss nav tāds kā pārējiem 32 Londonas rajoniem — tā ir ceremoniālā grāfiste, kuru pārvalda Londonas Sitijas Korporācija. Šo īpašo statusu nodrošina gadsimtiem ilgušās privilēģijas, ko Londonas Sitijai garantēja karaļi.
Londonas Sitijā ir pasaulē unikāla vēlēšanu sistēma, kāda saglabājusies kopš vēsturiskiem laikiem – katram iedzīvotājam ir viena balss, ko nodot vēlēšanās + katrs uzņēmējs par 5 savā uzņēmumā nodarbinātajiem saņem vēl 1 balsi, tātad kopumā vēlēšanu rezultātu ietekmē spēcīgākie uzņēmēji. Kā teica gids, šo neviens ļoti neafišē.
Londonas Sitijas mērs tiek ievēlēts uz vienu gadu, viņš nesaņem algu, toties viņam ir reprezentatīva funkcija piedalīties ārvalstu pieņemšanās un braucienos, tātad būtībā viņa pienākums ir mārketēt Londonas Sitiju, ēst un dzert.
Londonas Sitija ir Londonas vēsturiskais centrs, ap kuru ir izaugusi pašreizējā pilsēta. Tā uzcelta uz senās romiešu laika pilsētas Londinium drupām.
Zem debeskrāpjiem un iepirkšanās centriem aprakta vēl arvien plūst pazemes upe Valbruka (Walbrook). Londonas Sitijā ir vairākas pazemes upes, kas pirmsviktorijas laikmetā tika izmantotas kā notekkanāli. Apbrīnojami apzināties, ka zem ielām burtiskā nozīmē guļ vesela pazemes pasaule.
Saprotams, ka Londonas statusu palīdzēja uzcelt “netīra” nauda – Vinčesteras bīskapa bordeļi, cukura un vergu tirdzniecība, kā arī Austrumindijas kompānijas veiktā Indijas subkontinenta izlaupīšana. Smieklīgi to apzināties, taču vēsturi raksta uzvarētāji. Kā mums teica Džastins – skolas laikā angļu vēstures grāmatās viņiem mācīts, ka Austrumindijas kompānija savā laikā ievedusi indiešiem izglītību, paražas, civilizāciju utt, un tikai vēlāk viņš atklājis vēsturiskos faktus par to, kā kompānija izvedusi no Indijas resursus, pretī nedodot praktiski neko, būtībā tā bija prasmīgi veikta izlaupīšana vairāku gadsimtu garumā. Džastins parādīja mums grāmatu par Austrumindijas kompāniju un man plānā ir to izlasīt.
Gids mūs ieveda vietās, ko paši londonieši nezina, piemēram, St Mary Aldermary baznīcā, kura darbdienās iekārtota kā kafejnīca, Londonas Sitijas politiskajā centrā – Ģildes laukumā, zem kura pazemē trijos stāvos joprojām apskatāms romiešu amfiteātris.
Mēs izgājām cauri Royal Exchange ēkai – kādreizējam finanšu centram, kur milzu kolonnas balsta krāšņi izrotātos griestus un kur šobrīd iekārtota grezna Fortum & Mason kafejnīca.
Taču īstos darījumus slēdza pavisam citur – šaurajās Sitijas ieliņās, kur impērijas laikos atradās tā saucamie “coffee shops” – tirgotavas, veltītas katrai no ārzemju kolonijām. Tajās atradās tādi kā ziņu biroji, tirdzniecības ofisi, darījumu veikšanas telpas. Ja vajadzēja saņemt preci vai nodot preci, vai atrast kuģi uz Jamaiku, tirgotājs devās uz Jamaikas kafijas tirgotavu un tur norunāja tikšanos. Ja ostā pienāca kuģis no Bostonas, kuģa kapteiņa palīgs devās reģistrēt kravu uz Bostonas kafijas tirgotavu utt. Vecās ieliņas joprojām glabā atmiņas, un es tiešām sajutu Londonu, tādu kāda tā bija – pat ja tā bija negodīga, pilna ar slepeniem, netīriem darījumiem.
Stāstu bija daudz – par ebreju kopienu, par vergu brīvlaišanu, par protestantu baznīcām, tie visi iedod autentisku pieredzējuma sajūtu un tas tieši tas ir tas, ko meklēju ceļojumos.
Vietas, kas bija iekļautas plānā, bet nepietika laika: Skygarden, Rīdženta parks, Šerloka Holmsa muzejs, Mazā Venēcija, Britu muzejs, brauciens ar kuģīti un kārtīgs pārgājiens gar Temzu.
Labu daļu informāciju guvu no šī raksta https://www.kristinespure.com/post/pirmo-reizi-london%C4%81
Par transfēru: – izdevīgākais transfērs sanāca, pie check in Ryanair lapā piepērkot klāt autobusa biļetes no Stansted lidostas uz Londonas centru par 25 euro (2 personām, A8 līnijas autobuss, galapietura mūsu gadījumā bija Viktorijas dzelzceļa stacija). Vienīgā kļūda, ko es pielaidu, bija – uzreiz nenopirku arī atpakaļceļa biļeti, jo pieņēmu, ka lidojuma Londona-Rīga check-in laikā man atkal piedāvās iespēju nopirkt autobusa biļetes. Tā nebija un nācās pirkt autobusa servisa mājaslapā par 40 eur 2 biļetes no centra līdz lidostai.
Ceļojuma periods: 2.-6.decembris, 2023.gads
Izmaksas:
- Transports – 101,6 EUR (t.sk. lidmašīnas biļete 56 EUR)
- Ēšana – 78 EUR
- Naktsmītnes – 163 EUR uz 4 naktīm (St.James Hostel, Londona, vienai personai)
- Suvenīri – 84 EUR
- Pārtika veikalos – 13 EUR
- Kopā 436 EUR