19.07.
Atnāk rīts un sākas rosība. Paliekot kempingos, var uzzināt, kādas inovācijas valda kempingotāju aprindās. Novērojam, ka topā ir Quechua teltis. Daži izmanto jumta teltis, kas izskatās stilīgi. Agrumā aizbraucu uz kartē atrasto tuvāko veikalu, kurā var sajust īsto vietējo kolorītu. Kamēr slēdzu riteni pie novietnes, jūtu, kā mani vēro katra mazciema veikala kontingents – vīri darba drēbēs, kas sāk dienu ar alu un sarunām pie veikala. Kaut ko man saka slovāku valodā un es saprotu kontekstu – ka viņi jau nečieptu manu riteni. Vai ko tamlīdzīgi.
Te jau redzami kalni. Uz Liptovski Mikulāšu ved šoseja 10 km garumā. Pašā pilsētā ir labi veloceļi. Ir jauki tā pasēdēt centrā pie strūklakas un pabaudīt atmosfēru. Centra laukumā notiek koncerts, bērni skraida pa ūdeni, vecāki malko dzērienus tuvējās kafejnīcās un vakara gaisma rāmi spēlējas namu fasādēs. Tāds mierpilns vakara noslēgums. Zinu, ka es te esmu pirmo un pēdējo reizi. Vēl tik daudz vietu, ko apskatīt, tik daudz skatu, ko iegravēt atmiņā. Nopērkam vilciena biļetes uz Popradu, kas atrodas 60 km attālumā. Tā ātrāk nokļūsim pie kalniem, lai dažas dienas pavadītu kalnu takās.
20.07.
Šodienas plāns ir apmeklēt lielāko ūdens atrakciju parku Slovākijā – Tatralandia. Pēc tam atpakaļ uz kempingu, sapakot mantas un pašā vakarā dosimies uz Popradu – pilsētu pašā Augsto Tatru kalnu pakājē Slovākijas pusē. Tatralandia no mūsu kempinga ir kādu 3 km attālumā. Braucot paziņoju pārējiem, ka esmu paņēmusi līdzi uzkodas un maizītes. Hardijs apgalvo, ka esmu sabojājusi visiem dienu, jo tagad nevarēs iet ēstuvēs pusdienot. Pasmejamies. Tatralandia ir tiešām milzīgs akvaparks, kur var dzīvoties pilnu dienu un izmēģināt daudzos baseinus, sauļošanās zonas, slidkalniņus un ūdens caurules. Mēs nobraucam pāris reizes no visai liela augstuma, pabaudām 30-40 oC termālos baseinus, džakuzi un diezgan pliekanu saldējumu, Emīlija izbraukājas ar mašīnītēm, paplunčājas bērnu ūdens slidkalniņos un no sirds pakāpelē pa piepūšamajām ūdens atrakcijām.
Vakarpusē dodamies uz Liptovski Mikuloš dzelzceļa staciju, pirms tam vēl iepērkamies mazā ielas ēstuvē – kioskā, kur pārdod grilētas vistas un uzkodas. Nopērkam katrs sev langošu – slovāku fast food – tāds kā fritēts plācenis ar tomātu mērci, pārkaisīts ar sarīvētu sieru un ķiplokiem. Katru dienu tādus nebūtu labi ēst, jo traki cepts, taču gards gan, neraža. Kā jau visas neveselīgās ēdmaņas.
Stunda ceļā un ap 19 esam Popradā. Pēc veikala apmeklējuma, kas krietni ieilgst, jau pavisam vēls. Vēl tik tāds sīkums kā atrast teltsvietu ārpus pilsētas reģionā, kur nekad neesam bijuši. Vadāmies pēc Park4night lietotnes norādēm un lauku ainavas, labības lauku un traktoru rūkoņas ieskauti, ripinām lejup no kalna uz ieleju starp Popradu un Tatriem. Kaut kur pa visu lietotne rāda pāris vietas, kas būtu piemērotas nakšņošanai.
Braucam, jau metas tumšs, līdz ierodamies noskatītajā vietā – no vienas puses krūmāju ieskautā nelielā zālainā laukumā blakus seklai upītei un zemes ceļam. Tālumā šoseja un Tatru naksnīgās virsotnes.
Tumsā gatavojam vakariņas. Virs galvas lēnām viena pēc otras iemirgojas zvaigznes.
21.07.
Telts rīts pie dabas. Ašas brokastis, pakošanās un kā parasti ap 10 braucam tālāk. Esmu apskatījusi 3 kempingu variantus un izvēlamies doties uz Tatranec kempingu 3 km no Tatranska Lomnica – ziemas un vasaras kūrorta pašā Tatru pakājē. Ceļš no mūsu naksņošanas vietas ved uz galveno šoseju gar kalniem, kas savieno Strbske Pleso un Tatranska Lomnica. Interesanti ir tas, ka Tatranska Lomnica kopā ar vēl 13 apdzīvotām vietām Tatru pakājē slovāku pusē veido pilsētu Augstie Tatri (Vysoke Tatri). Tā atrodas apmēram 1000 m vjl, tāpēc, lai nokļūtu tuvāk kempingam un Tatranska Lomnica, vispirms nākas pamīties kalnup. Emīlija sāk niķoties un mūs apdzen pāris gājēju, kuri izskatās uz gadiem 70. Uzbraukuši uz šosejas, nu jau klāt ir prieka mirkļi, jo tālākais ceļš kādu 7 kilometru garumā ved uz leju un mums pat nenākas mīties. Iebraucam tatranska Lomnica un nedaudz atvelkam elpu pie tūrisma centra. Hardijs paņem kafiju turpat blakus kafejnīcā un tā esot labākā kafija līdz šim ceļojumā. Es iebāžu degunu tūrisma centrā, paņemu pāris kartes. Gar Augsto kalnu pakāji ved dzelzceļš, kas savieno Vysoke Tatri galvenās apdzīvotās vietas. To mēs arī plānojam nākamajā dienā izmantot, lai tiktu uz noskatīto kalnu pārgājiena maršruta sākumpunktu.
Pēc tam nieka 3 km līdz Tatranec kempingam un iekārtojamies tur uz 2 naktīm par 38 euro kopā. Kempings ir pieņemams. Ir virtuve, dušas, lapenīte, turpat blakus ir arī viesnīca. Diena paiet, darot praktiskas lietas – veikals, šortu meklējumi sporta preču veikalos, noorientēšanās Tatranska Lomnica ciematā.
Iepriekšējais raksts: VELOBRAUCIENS PA POLIJU UN SLOVĀKIJU – Dzimšanas diena pilī #7
Nākamais raksts: VELOBRAUCIENS PA POLIJU UN SLOVĀKIJU – Pārgājieni Augstajos Tatros #9
2 Comments