Mani vienmēr interesē, kas tiek izdots latviešu fantāzijas lauciņā, un ķēros pie Zaļās Dzīles, tiklīdz tā bija iznākusi. Jāsaka, ka šis romāns mani patīkami pārsteidza.
Vispirms par plusiem. Vides apraksti ir izdevušies. Dzīles flora un fauna ir krāšņa, bagātīga, interesanta. Loģiski izveidota cilvēku pasaules struktūra, lai arī man personīgi neaizrauj agrārās sabiedrības modelis, tomēr te tas bija detalizēti aprakstīts un varēja pamanīt kaut ko tipisku latviešu mentalitātei – tā pati nozīmes piešķiršana zīmēm, simboliem, dabas parādībām, tautiskā stila atribūti, vēstures, leģendu, stāstu ievīšana dziesmās (līdzīgi kā mūsu tautasdziesmas utml.).
Varoņu motivācija arī bija skaidra un saprotama, tikai viņiem pašiem šķiet, ka īsti nebija skaidrs, kas notiek apkārt un beigu satikšanās momentā pietrūka vēriena un ticamības. Nevarēju pierast pie Ķamfira vārda. Tā varbūt ir mana problēma, ne autora.
Burvestību apraksti ieintriģēja, it sevišķi galvenās varones izpildījumā. Rakstošana kā maģijas forma ir visnotaļ ticami aprakstīta, taču nav īsti skaidrs, kādi likumi te darbojas un kā vispār tikt pie tādām spējām. Galvenajai varonei ir pretējas spējas rakstošanai, respektīvi, viņa ļoti labi māk atrakstot jeb izjaukt rakstus, atbrīvojot spēku. Spējas noderīgas, taču kāpēc tādas viņai piemīt, īsti netika atklāts. Šis ir autora pirmais darbs un, neņemot vērā atsevišķas nianses, latviešu fantāzijas laukā viens no vērienīgākajiem, kas izdoti pēdējā laikā. Noteikti lasīšu arī nākamās autora grāmatas, ja tādas būs. Vajadzētu būt, jo te ir potenciāls.
Izdevējs “Dienas Grāmata”.