Klārksona grāmatu gribēju izlasīt jau sen, kopš brīža, kad noskatījos, kā viņš ar pāriniekiem Ričardu Hemondu un Džeimsu Meju ņemas ar automašīnu laušanu ārprātīgos veidos populārajā BBC šovā “Top gear” jeb Gāzi grīdā. Man patīk angļu humors un tāpēc vien man nav iebildumu paskatīties raidījumu par automašīnām. Turklāt mašīnas viņi lauž skaistās pasaules vietās, tāpēc papildus skatīšanās bonuss vēl ir arī pasaules apceļošana – prieks skatīties, kā trijotne dragā ar visāda kalibra auto pa Āfriku, Indiju, Patagoniju vai Kanādu.
Grāmatā savukārt nav tik daudz par Top Gear šovu. Tajā apkopotas ironiskas, sarkasma pilnas, humorīgas, izsmeļošas slejas par tādām tēmām kā Anglijas valdība, lauksaimniecība, gulēšana teltīs, automašīnas, laikapstākļi, antīkas mēbeles, karaliskā ģimene, viesstrādnieki utt., par ko Klārksons pāris gadu rakstījis avīzei. Domāju, ka tāpēc viņš ir populārs – viņš neliekuļo, saka, ko domā, īpaši neizvēlas izteicienus, balansē uz rupjāku izteicienu robežas. Grāmata, ko palasīt izklaides nolūkos, un lai uzzinātu, kas satrauc angļu sabiedrību.
Ieskatam citāti:
“Nesen lasīju, ka kādam četrus gadus vecam bērnam noteikta diagnoze “stress”, un es par to nemaz nebrīnos. Visticamāk, mazajam neļāva rotaļāties un iet pusdienās, jo bija jāpabeidz pētījums par tēmu, kā Eiropas Savienības noteiktās zivju kvotas ietekmējušas Islandes iekšzemes kopprodukta rādītājus.”
“Anglijas lauku krogs – viņi ataino tradicionālu Anglijas ēku ar zemiem griestiem, zirglietām, pavardu un ciemata ļaudīm, kas sapulcējušies pie tā un apmainās stāstiem, dzerot paštaisītu alu.
Hmm, jūs nodomāsiet. Realitāte ir tāda, ka jums tur jāstāv kājās, alū peld visādi gruži, vietas saimnieks ir psihopāts, nav iespējams sadzirdēt, ko kurš saka, iekšā ir pārāk karsti, jūs nedrīkstat ieņemt vietu bāra stūrī, jo tā taču ir Džeka vieta un viņš tūliņ būs klāt, un, ja jūs netīši izšļakstīsiet kādam dzeramo, tiksiet uzaicināts uz dūru cīņu automašīnu stāvlaukumā.”
“Pēdējās trīs nedēļas es pavadīju teltī. Rezultātā esmu sapratis, ka jebkurš cilvēks, kurš izlemj kaut ko tādu darīt prieka pēc, ir vai nu deviņus gadus vecs vai galīgi traks.”
“Lai kur mēs palūkotos, šodien it visur redzami cilvēki, kas tērē milzu bagātības, lai izšķiestu laiku. Rodas sajūta, ka tagad mūsu dzīve ir tik pārtikusi un veselīga, ka, lai to kaut nedaudz piepildītu ar raizēm vai bailēm, mēs satraucamies par ziepju smaržu izvēli viesu guļamistabai vai aitas šķirni, no kuras vilnas tiek gatavotas mūsu drēbes.”