Reizēm tā sagribas klasiku. Tas ir tāpat kā ar ēdieniem – kādu laiku tu ēd, ēd visādus vipendronus – avokado, pērļu grūbas un spinātus ar turku jogurtu un zirņu krekeriem un tad tev tas apnīk un gribas vienkārši rudzu maizi ar speķi un ķiplokiem un viss! Un pēc visādiem mūsdienu detektīvšmugulējumiem rodas vēlme pēc tiešām tādas īstas, tīras mantas un tās vārds ir Agata.
Iesaku grāmatu komplektā ar jaunāko ekranizāciju, kura iznāks, iespējams, šogad.
Neesmu gan sajūsmā par Puaro lomas tēlotāju Kenetu Branagu (man viņš vienmēr asociēsies ar Zeltiņu Sirdsāķi), jo nu tās karikatūriskās ūsas ir par traku (pirmajā brīdī ieraugot jaunāko laiku Puaro filmu (tā bija “Austrumu ekspresis”, 2017.gads) nodomāju vien to, ka šīs filma laikam ir parodija par slaveno detektīvu, jeibogu).
Bet runājot par grāmatu – stāsts ir sens kā pasaule. 2 sievietes, 1 vīrietis, nauda, vara un skaistums. Un pa vidu mīlestība, kāda nu viņa ir, un , protams, slepkavība. Spoži izstrādāta detektīvintriga uz lieliska fona – saulē kveldētie Ēģiptes tempļi Nīlas upes krastos. Nedaudz apskaužu tos, kuri vēl nav lasījuši “Nāve uz Nīlas” jo pirmajai reizei, kad tu vēl nezini atrisinājumu, nekas nespēj līdzināties.
Izdevniecība ” Apgāds Zvaigzne ABC”, no angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga