Izbēgt 60 minūtēs: viduslaiku piedzīvojumu spēle Vecrīgā

Ar draugiem pirmo reizi izvēlējāmies piedalīties azartiskā piedzīvojumu spēlē viduslaiku stilā ar kopīgu darbošanos un uzdevumu risināšanu. Līdz šim nezināju, ka Rīgā pastāv tamlīdzīgas piedzīvojumu spēles, tā saucamie escape room jeb kvesti (no angļu val. quest). Doma ir sekojoša –  cilvēku komandai slēgtā telpā 60 minūšu laikā jāatrod atslēga vai kāds priekšmets atkarībā no tā, ko attiecīgā spēle prasa. Lai nonāktu pie slēptuves, komandai pēc iespējas ātrāk jāizpilda dažādi uzdevumi, jāatrod priekšmeti, kas tuvina atrisinājumam un ved pie citiem uzdevumiem.

Rīgā šādu escape room spēļu ir desmitiem, no pieejamām tēmām izvēle krita par labu realitātes spēlei septiņus gadsimtus senajā viduslaiku aizsargmūra tornī, Rāmera torņa muzejā. Ierodoties norunātajā laikā un vietā, tiekam iepazīstināti ar spēles mērķi – atrast monētu kaltuves detaļu, lai beigās katrs sev izkaltu monētu. Lai tiktu pie detaļas, mums jāatrod slēptuve muzeja telpās, sekojot norādēm un risinot uzdevumus.

Spēles vide jau pati par sevi ir interesanta – šauras vītņu kāpnes, kas savieno četrus muzeja stāvus, bruņinieku tērpi, loki un bultas, aizslēgtas kumodes, slepenas durvis, bīdāmas kāpnes, senas lādes, ieroču skapji, viduslaiku atribūti, ģerboņi un zāļu pudeles. Nekas priekšā pateikts netiek, vien dažas īsas norādes uzrakstītas uz sienām vai mēbelēm. Pa aptumšotajām vītņu kāpnītēm uzkāpjam uz pirmo telpu, kurā ar audiogidu noklausāmies leģendu par torni (kuru beigās neviens tāpat neatceras). Pirmo  mīklu risināšana lielas pūles neprasa –  atvērt kumodi, kurā glabājas atslēga un atrast slepenās durvis.

Tālāk kāpjam uz nākamo stāvu, kur jau iestājas mērens haoss. Norāžu pēkšņi kļūst tik daudz, ka mēs vairs nespējam īsti rīkoties kolektīvi, jo visi izklīstam un pa bariņiem katrs savā telpā un pie sava objekta cenšamies saprast, kas vispār no mums tiek prasīts. Viens staipa atrastu gleznu un cenšas atrast tai pielietojumu. Citi darbojas ap telpas stūrī novietotu koka konstrukciju, kas zīmoga veidā uzspiež tekstu angļu valodā uz baltas papīra lapas. Daļa komandas savukārt pievērsusies noslēgtai kumodei, kuru var atvērt sabīdot pareizā secībā pudelītes. Ar sajūsmu atrodu kripteksu (haha, da Vinči kods dzīvajā!), un no sākuma nesekmīgi mēģinām sabīdīt burtu izvietojumu. Vēlāk tapa skaidrs, ka, kamēr netiekam galā ar aizslēgto kumodi, nav iespējams atvērt kripteksu. Beigu beigās atrodam nepieciešamās atslēgas un atveram lādīti, kurā glabājas kaltuves detaļa.  Kopumā spēli izgājām 38 minūtēs.

Pārdomas:

  • Dažus uzdevumus izpildījām ne tā kā bija iecerējuši spēles veidotāji, tā teikt, atradām savu pieeju. Piemēram, vienā no lādēm, ko atslēdzām, atradās loks un bultas. Mums tomēr nebija laika meklēt tām pielietojumu, jo uzreiz uzdūrāmies citām norādēm, kuras sākām risināt. Vēlāk izrādījās, ka bultas jāšauj mērķī uz balkoniņa, lai tiktu pie atslēgu saišķa, kas karājās nostieptā trosē, bet visā jezgā viens no mums bija vienkārši kratījis trosi, līdz atslēgas atslīdēja pašas, nevis izmantoja loku un bultas.
  • Viss kaut kā risinājās tik strauji, ka spēles laiks šķita pārāk īss, gribējās vēl.
  • Nebūtu slikti zināt risināmo uzdevumu secību, jo tobrīd, kad vienlaikus uzpeldēja vairākas norādes, mēs izklīdām un zaudējām kopainu un tāpēc daudzi nemaz nedabūja piedalīties visu uzdevumu risināšanā. Iespējams, ka mums vajadzēja kopā savākties un kontrolētā veidā visiem lauzīt galvu kopīgi pie katra uzdevuma, bet realitātē tā nenotika, jo visa bija tik daudz un mēs nebijām pārliecināti, vai vispār ievērojam pareizi uzdevumu secību.
  • Mūku tērpi piešķīra pasākumam vēl viduslaicīgāku gaisotni.
  • Spēli var iet līdz 6 cilvēki, protams, neviens neliedz spēkus izmēģināt vienatnē vai divatā, bet kopā ir jautrāk un arī ātrāk.
  • Dalībnieka viedoklis: Kvests bija diezgan interesants, tomēr gribējās garāku un plašāku, turklāt jāņem vērā, ka telpas ir diezgan šauras. Dalībniekiem nevajadzētu ļaut izmantot pašiem savus gaismas avotus (mobilos telefonus), lai spēle it autentiskāka un garāka, jo bez gaismas mēs būtu ilgāk pakavējušies pie uzdevumiem. 
  • Kopumā lieliski pavadīts laiks un es noteikti gribētu izmēģināt arī citas spēles escape room garā, piemēram, Šerloka Holmsa, Karību pirātu vai pat Harija Potera stilā?

Par escape room realitātes spēlēm: http://escaperoommap.lv/lv/

2 Comments

    1. Man tas arī bija jaunums, turklāt Rīgā šādas spēles ir vairāk kā 20 ar visdažādāko tematiku – kazino, cietums, pirāti, viduslaiki, latviešu tradicionālā istaba, Poters, detektīvi, šausmu istaba utml. Atliek tikai izvēlēties tīkamāko un ar draugu pulciņu labi pavadīt laiku. Vienīgi tas prieks ātri beidzas – ilgāk par stundu nevilksies.

Atbildēt