Santjago ceļš – šis vārds noteikti būs pazīstams brazīliešu rakstnieka Paulu Koelju cienītājiem, jo vienā no saviem darbiem “Burvja piezīmes” Koelju apraksta savu maģisko pieredzi Santjago ceļa iepazīšanas gaitās.
Darbā “Kādu laiku būšu prom” vācu humorists un komiķis Hape Kerkelings iepazīstina ar savām gaitām svētceļojuma laikā soļojot pa Santjago ceļu cauri Spānijai un daļai Francijas. Neapšaubāmi, jebkurš ceļojums cilvēkā kaut ko maina – varbūt viņš iegūst jaunas zināšanas vai prasmes, norūda sevi, iepazīst citus un sevi riskantās situācijās, nostiprina sevī kādas rakstura īpašības vai arī atrod tādas, pie kurām jāpiestrādā. Santjago ceļš to visu sniedz desmitreiz lielākā apmērā, jo tas ir ceļojums, kurš ceļotājam, ja viņš vēlas saukties par svētceļnieku, jāveic kājām (pēdējie 200 km obligāti jānostaigā), prasot no tevis maksimālo atdevi un upurēšanos, sviedrus un asaras, dusmas un prieku, noberztas kājas un lūgšanas. Daudzi, ejot pa šo ceļu, meklē atklāsmi, veselību, laimi, dzīves jēgu, savu likteni un ko tik vēl ne. Un es domāju, ka noteikti katrs kaut ko atrod tieši sev. No savas pieredzes zinu, ka esot prom no ierastās ikdienas dzīves, cilvēks labāk var izprast sevi, ceļš ir tikai līdzeklis īstajā ceļā uz sevi pašu. Minēšu vienu citātu no grāmatas, citātu, kas iepazīstina ar Santjago ceļa būtību:
Svētais ceļš ir grūts un brīnišķīgs. Tas ir izaicinājums un ielūgums. Tas tevi piebeidz un iztukšo. Līdz galam. Un tas tevi rada no jauna. No pašiem pamatiem. Tas tev paņem pēdējos spēkus un atdod tos trīskārtīgi. Tev tas jānoiet vienam, citādi tas savus noslēpumus neatklāj. Cilvēkiem, kas nevar doties šajā ceļā, var teikt: Šis ceļš ir tikai viena no neskaitāmajām iespējām. Camino nav viens, tas ir tūkstoš ceļu, tomēr tas katram uzdod tikai vienu jautājumu: “Kas tu esi?”
Nu ko, dodamies svētceļojumā pa Santjago ceļu? 🙂
4 Comments