NEZINĀJU,KAS MAN DRAUD. MEDLINA MILLERE “KIRKE”

Pat nezināju, kas man draud.

Domāju, ka vienkārši izlasīšu grāmatu.

Sengrieķu kultūra ir mana vājība. Skolas gados gribēju būt Atēna, jo viņa bija stilīgā gudrības un kara dieviete. Atēna bija mans niks visādos portālos. Nekāda Afrodīte, phe, tādas ņuņņas mani neinteresēja.

Taču Kirke, tu, dieviete ar mirstīgās sirdi, ievilki mani savos tīklos un es tev sekoju. Arī uz salas, kur tavs tēvs Saules dievs Hēlijs tevi nomitināja par maģiskajām izdarībām. Arī jūrā starp Skillu un Haribdu, arī pie Tēlemaha un Tēlegona, tava mīļotā Odiseja dēliem.

Es nezināju, ka beigas pārlasīšu trīs reizes un katru reizi asaras birs tik daudz kā lasot Silvijas Rannamā “Kadriju” pusaudzes gados, ka sirdī būs smeldze par laika rituma nepiekāpīgumu, par visiem dzīves variantiem, ko mēs varam piedzīvot vai nepiedzīvot, par dzīves ceļa saulrietu, kas neizbēgami tuvojas. Kaut kas no šī vai visu triju apvienojums – Liktenis, tavi lēmumi vai tava būtība panāks to, ka mūža norietā tev būs kāds, kura rokai pieskarties un kura sirdij pieglausties.

Šī grāmata ir sirds sapurināšanai. Ja tevi neaizkustina pēdējās 3 lapas, nu tad… sveiks, robot! 😀 bet lai tiktu pie šīm lapām, vajag sākt no sākuma, ar brīdi, kad salā piedzimst dieviete Kirke un doties krāšņā un reibinošā ceļojumā izdzīvot mītus. Ierosmi lasīt iedeva Arta Brice savā 2023.gada grāmatu topa apkopojumā un atsauksmē www.postscriptum.lv, tā kā ieteikumam ir SPĒKS! Paldies, Arta! 😊