Par Žigimantu Krēsliņu jeb Žigi uzzināju pirms pāris gadiem, kad Youtubā redzēju viņa video par Somiju un ASV. Nu tos populāros video, par kuriem daudzi šausminās, taču sekotāju skaits mērāms vairākos desmitos tūkstošu. Tomēr der zināt, ka tas ir Žiga publiskais tēls, alter ego jebšu aktierspēle, kas domāta humoram. Ikdienā Žigis vada bērnu un jauniešu nometnes un brīvajā laikā ceļo pa pasauli.
Nav jau tā, ka Žigim ir tikai rupjie video, ir papilnam arī maigām ausīm domātie ar ceļojuma pieredzes stāstiem par Jaunzēlandi, Austrāliju, ASV, Dienvidamerikas valstīm, ikdienas situācijām un valstī aktuālu notikumu komentāriem. Šoreiz stāsts ir par Žiga ceļojumiem, kas rezultējušies grāmatā „Dienvidamerika pāris mēnešos”. Arī par otro grāmatu “Centrālamerika pāris mēnešos” ir tapusi atsauksme.
Vispirms jāsaka, ka grāmata nesatur nekādas rupjības, vien dažviet ir kāds sulīgāks vārds, bet tas pa retam un pa tēmai. Raitā, dzīvīgā, izteiksmīgā valodā Žigis stāsta par savām ceļotāja gaitām divu mēnešu garumā sākot no Peru un beidzot ar Brazīliju. Šis darbs nav par tūrisma braucienu, te ir tāda nedaudz ekstrēma ceļošana gan pa daudziem zināmām vietām, kā Rio, Maču Pikču, Lima un Iguasu ūdenskritumi, gan mazāk zināmiem apskates objektiem, kas apbur ar masu tūrisma nesamaitāto gaisotni, kolorītiem vietējiem iedzīvotājiem un skaistām ainavām. Ceļo Žigis ārkārtīgi vienkārši – pārvietojas ar sabiedrisko transportu, pa pilsētām un šaubīgiem rajoniem pārvietojas kājām, nakšņo hosteļos vai izmantojot vietni Couchsurfing un atrodot naktsmājas pie vietējiem par brīvu, ēd pēc iespējas lētāk, vienmēr kaulējas, visbiežāk naktsmītni nerezervē, bet apstaigā hosteļus un meklē variantus (pat nakts vidū iebraucot pilsētā). Ļoti interesanti ir kaulēšanās apraksti, kur iesaistīta arī liela deva psiholoģijas (piemēram, veids, kā iedot naudu hosteļa reģistratoram).
Satiktie cilvēki ir apbrīnojami savā dažādībā un tas ir papildus piedzīvojums – palikt pie vietējiem nakšņot, piedalīties kādā vietējo tusiņā vai aiziet līdzi uz pasākumiem. Man vienmēr ir interesanti palasīt, ko ārzemnieki zina par Latviju un kā izprašņā Žigi par to, kas mēs esam, kāda valsts.
Žigis prot notvert vietu un apskates objektu gaisotni un uzlikt šo sajūtu uz papīra tā, ka arī es kā lasītājs saprotu, kāpēc viena vai otra pilsēta vai apskates vieta kļūst tik mīļa Žigim – vietas, kuras nav sabojājis masu tūrisms, vietējie nav uzbāzīgi un kur jūtama dabiska, nesabojāta, nemākslota gaisotne, bez tūrisma negatīvās ietekmes.
Atšķirībā no citiem ceļojuma pārstāstiem, ko esmu lasījusi, šajā ir liela deva asprātību un humora, ko pārsvarā rada Žiga unikālais stils, kādā viņš komunicē ar citiem un kā pasniedz atgadījumus vienmēr ar jancīgām piebildēm un nelielu devu sarkasma. Par dažām epizodēm es smējos līdz asarām, nakts melnumā pamodinot mājiniekus.
Un tie kaulēšanās apraksti un viltīgie gājieni, es varu stāstīt vēl un vēl, bet iesaku jums tikt pie grāmatas un izlasīt! Es pati, lai gan esmu izurbusi gandrīz visus latviski izdotos ceļojumu aprakstus, šo darbu ierindoju pie saviem favorītiem ceļojuma žanrā. Ne tikai izklaidējoša un asprātīga grāmata, tā ir arī informatīva, jo satur pašus interesantākos faktus par Žiga apmeklētajām vietām, neizplūstot garlaicīgos aprakstos, bet gan saturīgi izklāstot būtiskāko, ko vērts zināt.
Ja par trūkumiem, tad protams, bilžu neskādētu vairāk, bet otrajā grāmatā par Centrālameriku to esot krietni vairāk, tad jau viss kārtībā. Ļoti gribētos, lai Žigis izdod vēlreiz šo grāmatu un cilvēkiem ir iespēja iegādāties, jo pirmā tirāža tika izķerta dažu mēnešu laikā, kas Latvijas mērogiem ir ļoti labs rādītājs.
Žiga piedzīvojumiem var sekot līdzi šeit:
4 Comments