Kinorežisores un esejistes Vijas Beinertes grāmata “Vārdi un klusums” ir eseju un pārdomu krājums, kurā apvienojas sievišķīga izsmalcinātība un spēcīga gudrība, kas sakņojusies jau autores bērnībā un līdz ar gadiem noformulējusies domu vēstījumos, kas lasāmi apkopotā veidā. Vijas Beinertes humorīgo filmu “Tās dullās Paulīnes dēļ” es vienmēr atceros kā vienu no amizantākajiem un labākajiem latviešu kinodarbiem un ar nožēlu nopūšos, ka tai nesekoja vēl daudz citu režisores filmu. Vijas rakstus “Mājas Viesī” vienmēr lasu ar lielu rūpību un smeļos tajos lielu devu smalku domu un patiesu mīlestību pret pasauli. Tā pati smalkā vērība pret detaļām un labestīgā noskaņa jūtama arī pirmajā autores eseju un dzejas krājumā “Klusumā sadzirdēt”, kas vēl joprojām atrodas manā plauktā pat pēc visām ģenerāltīrīšanām. Otrais eseju krājums “Vārdi un klusums” ir atradis savu ceļu pie lasītājiem un varbūt tas ir tieši tas, kas vajadzīgs šajā tumšajā ziemas laikā.
Šīs mazās esejas varētu dēvēt par dzīves miniatūrām, kuras apvieno smalks ārējās un cilvēka iekšējās pasaules vērojums. Katrā mazajā fragmentā, katrā esejā jūtama dziļa mīlestība un tiekšanās pēc dzīves pamatvērtībām – ģimenes, mīlestības, vienkāršības un Dieva klātbūtnes. Tā vien šķiet, ka Vija uzrunā personīgi katru lasītāju. Viņa nemoralizē, viņa iedrošina sekot saviem sapņiem, mīlēt dzīvi, sakārtot prātu un atrast laimi vienkāršās lietās – dabas skaistumā, klusumā starp vārdiem, ģimenes kopābūšanas mirkļos, izlasītā vārdā un sastaptā skatienā. Varbūt tāpēc Vija ir tik starojoša vairāk kā 60 gadu vecumā. Jo no viņas domām un vārdiem plūst miers un iekšējs spēks. Vārds pa vārdam un tu, lasītājs, esi ievilkts labestības un harmonijas straumē, omulīgi satinies klusuma viļņos, skaidru prātu apzinies, kas ir laime un kur tā rodama.
Tāpēc arī vissmagākajos brīžos uz jautājumu, vai esmu laimīga, nevilcinoties atbildu: jā! Jo es zinu – laime nemājo lietās vai apstākļos, bet gan katra paša dvēseles dziļumos.
Nekad neesmu varējusi saprast izteicienu “tik jauns un jau tik gudrs” (vai talantīgs). Ja prāts un talants ienāktos ar gadiem, pasaulē nebūtu jaunu ģēniju un vecu muļķu.Reiz pajautāju viņam, kāpēc sievietei jābūt gudrai. Lai viņa spētu saprast, ka ir laimīga, viņš atbildēja.
Lai gan varēju taupīt un katru vakaru izlasīt pa vienai mazai esejai, es tomēr nevarēju noturēties un izrāvu to pāris stundās. Ak vai! Bet jums es iesaku – lasiet pa gabaliņam tumšajos vakaros jau tagad, novembrī un decembrī, pirms Ziemassvētkiem, lai smeltos iekšēju gaismu un klusas laimes apjausmu. Skaista grāmata, kas ir pelnījusi tikt izlasīta un var kalpot arī kā mīļa, patīkama dāvana.