Šī grāmata man bija TĀDS izaicinājums, ar kādu reti nācies saskarties. Iegādājos to laikā, kad pilnā sparā ritēja grāmatas reklāmas kampaņa, solot teju neaizmirstamu pieredzi un vispilnīgāko ieskatu sievietes iekšējās pasaules apziņā un pirmatnējā spēka meklējumos. Un slavinošās atsauksmes darba sākumā uz piecām lappusēm vienkārši nogāž no kājām, tā, ka šķiet, ka šī noteikti būs pēdējā pašpalīdzības stila grāmata, ko es mūžā izlasīšu un man vairs nekad dzīvē nenāksies apšaubīt savu sievietes iekšējo spēku un mūžseno varenību. Kaut nu!
Sākot lasīt pirmo reizi, netiku tālāk par ievadu. Dodot apjomīgajai grāmatai otro iespēju, tiku līdz trešdaļai un tad sākās cīņa ar tekstu un manu prātu, kas vienkārši atteicās turpināt iedziļināties tēmā. Ideja nav slikta – caur arhetipiem, caur līdzībām un skaidrojumiem autore analizē pasaules teiksmas un pasakas par pamatu ņemot pirmatnējās sievietes tēlu.
Pirmatnējā sieviete ir gudra, pašpārliecināta, iekšēji apgarota, stipra, drosmīga, neierobežota un savvaļīga. Tās ir īpašības, ko ikviena sieviete vēlētos redzēt sevī un autore mudina kopā ar viņu doties aizraujošā ceļojumā pa Pirmatnējās sievietes atstātajām pēdām mūsu pasaules teiksmās un stāstos, meklējot to, ko esam pazaudējušas ikdienas steigā, sabiedrības stereotipu ietekmē un ko esam ļāvušas sev atņemt – sievietes iekšējo spēku, drosmi un pārliecību.
Izklausās brīnišķīgi, bet cīņā ar grāmatas tekstu uzvarētāju laikam nav īpaši daudz. Autore ir zinātniece un iespējams, tieši tāpēc teksts ir pieblīvēts ar sarežģītu terminoloģiju, diezgan smagnējs, šausmīgi izstiepts un pārāk apjomīgs, lai spētu uztvert visas labās lietas, kas tiek minētas. Var jau būt, ka šī grāmata jālasa nevis vienā paņēmienā, bet pa mazam gabaliņam tad, kad vajag iedvesmu būt stiprai un drosmīgai.
Autores argumenti nešķiet nekas fundamentāli jauns, iespējams, tāpēc, ka mūsdienu sievietes jau tīri labi apzinās savas iespējas un savu spēku. Tām, kas vēl neapzinās, šī grāmata varētu palīdzēt saprast fundamentālas patiesības.
Kā zinātnisks pētījums vai doktora darbs šī grāmata ir vērtīga un daudzsološa, bet kā plašai auditorijai paredzēts iedvesmojošs apcerējums tas īsti neizpilda līdz galam savu mērķi. Vismaz pateicoties šai grāmatai, uzzināju jaunu terminu – nūminozs.
Izdevniecība “Apgāds Zvaigzne ABC”
Hmm, jāatzīst, ka ar vilkiem es arī tiku tikai līdz ievadam, bet vēl arvien ceru kādreiz izdarīt vairāk. Nu redzēs… Šai grāmatai varbūt vnk vajadzētu adaptēto versiju kā ir par dažām sausām ekonomikas grāmatām 🙂
Es ar šo grāmatu satikos ļoti sen, tikko bija iznākusi un iegādājama grāmatnīcās. Interesanti, ka man arī pirmoreiz nekas nelikās saprotams, un secināju, ka tā nav priekš manīm. Tad, aptuveni pēc gada, pieķēros tai, un izlasījās vienā rāvienā ar sajūtu, ka katra lapaspuse ir stāsts no manas dzīves. Tā interesanti…Noteikti tā nav no grāmatām, kuru gribas lasīt vēl un vēl, bet varbūt kādreiz palasīšu…vismaz to, ko pierakstīju sev blociņā, lasot grāmatu…Ja jutīšu tādu nepieciešamību…
Jā, piekrītu, ka grāmata ir visai sarežģīta, un īstenībā līdz tai ir jāizaug, katram tā nebūs nepieciešama, taču nav šaubu, ka var izrādīties vērtīga kādā konkrētā dzīves posmā. 🙂 paldies par komentāru!
“Rakstīt par būtisko” ir lieliska. Vēl gan neesmu izlasījis, bet viss liecina par to, ka nekas nemainīsies. To mums arī Literārajā Akadēmijā ieteica un pirms tam arī dzejniece Inga Pizāne to parādīja grāmatu klubiņā. Uzreiz aizgāju nopirkt visas (piecas), kas bija Zvaigznes autletā 😀 Devu arī citiem, kam grūti dažkārt saņemties rakstīt 🙂