Kriss Stjuarts ir bijušais Genesis bundzinieks, apbrīnojami daudzpusīgs cilvēks, ceļotājs, aitu cirpējs, lidaparāta pilots, burātājs. Taču pats lielākais Krisa un viņa sievas Annas sapnis bija pārcelties uz dzīvi no miglainās Anglijas uz saules mīlēto Andalūzijas reģionu Spānijā.
Cik gan daudzi no mums slepenībā ir lolojuši sapni pārcelties no putekļainas, smacīgas pilsētas uz kādu saules pielietu zemi, kur sākt savu dzīvi pilnīgi no jauna? Ja vēlme nav tikai mirkļa untums un ja sirds patiešām ilgojas pēc pavisam citas dzīves, tad cilvēkam neatliek nekas cits kā nodedzināt visus tiltus un iegādāties mājokli savā sapņu zemē. Tieši tā , kā ir izdarījis grāmatas “Pāri citroniem” autors Kriss Stjuarts.
Paļaujoties uz gadījumu un instinktu, nevis uz veselo saprātu, Kriss Andalūzijā iegādājas saimniecību “El Valero”. Pēc visai spontānā pirkuma viņš nejūtas īsti drošs, vai sieva būs tikpat lielā sajūsmā kā viņš. Māja atrodas nomaļā vietā, otrā upes krastā, uz kuru ved aizdomīgs tilts visai sabrukušā stāvoklī, turklāt iepriekšējais saimnieks katru mīļu dienu sūrojas, ka māju pārdevis par grašiem un vēl negrasās tik ātri izvākties. Un kur nu vēl skorpioni, čūskas un visādi citādi mošķi, no kuriem sievietes parasti baidās. Tomēr atpakaļceļa vairs nav, ir jāsāk saimniekot. Un saimniekot Krisam un Annai iet pie sirds, kaut arī sākumā viņi, pēc vietējo atzinuma, itin neko nedara pareizi. Lēnām, pamazām nāk pieredze, kā gādāt par aitām, kā sakopt savas saimniecības ūdens kanālus, kā mūrēt sienas, kā ievākt vīģu, dārzeņu, olīvu ražu. Viņi iepazīstas ar vietējiem iedzīvotājiem, ar citiem ārzemniekiem, kas pārvākušies uz dzīvi Andalūzijā, daži no kuriem kļūst par viņu draugiem.
Grāmata ļauj iepazīt Andalūzijas nesamaitāto dabu, kolorītos cilvēkus, aizraujošo dzīvi šķietami mierpilnā apvidū, kur tomēr kūsā dzīve – tik spilgtiem iespaidiem bagāta, piesātināta tūkstoš dabas krāsām un smaržām. Dažbrīd sejā iezogas smaids, lasot neveikla angļa saimniekošanas mēģinājumus svešā zemē. Autors ļoti labi prot pasmieties pats par sevi un savām ķibelēm un tik tiešām rada iespaidu, ka ir pārliecināts optimists.
Sirsnīga un aizraujoša grāmata, pēc kuras izlasīšanas kļūst skaidrs, ka iedzīvoties svešā zemē nav nemaz tik grūti, ja vien sirdī esi optimists un droši zini, ka esi nokļuvis savā ilgotajā sapņu zemē, kam turpmāk jākļūst par tavām mājām.
Darbam ir divi turpinājumi, kuri pagaidām vēl nav izdoti latviešu valodā.
A Parrot in the pepper tree (Papagailis piparu kokā)
Almond blossom appreciation society (Mandeļu ziedu novērtēšanas biedrība)
Grāmata saņemta no jaunās izdevniecības BaibaBooks. Viedokli par blogā apskatītajām grāmatām nekādos apstākļos neietekmē sadarbība ar izdevniecībām.
4 Comments