Zviedru rakstnieka Andersa De la Motes debijas romāns “Geim” ir izraisījis uzmanību zviedru literatūras pasaulē (un nu jau arī ārpus Zviedrijas), tāpēc Zvaigznes ABC akcijā iegādājos šo darbu, lai kādā ziemas dienā palutinātu sevi ar, cerams, saistošu trilleri.
Izbijis ieslodzītais un bezdarbnieks HP jeb Henriks Peteršons kādu dienu atrod vilcienā telefonu un sākas aizraujošākais piedzīvojums viņa līdzšinējā dzīvē. HP ir uzsācis Spēli. Uz telefonu pienāk Hanrikam adresētas ziņas un aicinājumi iesaistīties uzdevumos, kas sākotnēji šķiet vienkārši un nevainīgi. HP ar sajūsmu iesaistās, jo Spēle piedāvā to, kā Henrikam tik ļoti trūkst ikdienā – adrenalīna, asu izjūtu un sabiedrības atzinības. Tomēr kāda izrādīsies patiesība par Spēli un vai vispār būs iespējams atšķirt, kas ir Spēle un kas – realitāte?
Iegādājoties šo grāmatu, cerēju uz labu trilleri un rezultātā dabūju lielisku trilleri. Neteikšu, ka galvenais varonis man ļoti simpatizētu, bet tas arī nav būtiskākais. Pats labākais, ko autors piedāvā lasītājam, ir spēlēšanās ar apziņu un nemitīga spriedze, kas aug augumā ar katru nodaļu. Bieži vien, lasot detektīvstāstus un trillerus, mēs pieņemam, kā risināsies notikumi tālāk, mēs viszinīgi pie sevis domājam, ka esam atkoduši sižeta varoņu identitātes un mazliet izsmējīgi nospriežam, ka tas viss ir paredzami un autoram vajadzēja pacensties labāk, tomēr šis nav tas gadījums. Visu cieņu Andersam de la Motem par prasmi sagādāt pārsteigumus un savīt interesantu sižetu, kuru viegli pielāgot reālās dzīves notikumiem, ikkatru dīvainu, neizskaidrojamu negadījumu, apvērsumu, noziegumu piedēvējot Spēlei. Sižetiski šis darbs mazliet atgādina Ursulas P0znanski “Erebos”, tikai te darbība notiek pieaugušo līmenī, ne vairs pusaudžu.
Grāmatas noslēgumā Spēle nebūt nebeidzas, seko divi turpinājumi “[buzz] troksnis” un “burbulis [bubble]” (izdevniecība “Zvaigzne ABC”).