„Dāmu paradīze” ir franču rakstnieka, naturālisma pārstāvja Emīla Zolā slavenākais romāns par 19.gadsimta beigu Parīzes sabiedrību un lielveikalu kultūras laikmeta sākumu. Uzņēmīgais, divdesmit deviņus gadus vecais veikalnieks Oktavs Murē Parīzē atver tam laikam netipiski greznu, plašu un modernu veikalu „Dāmu paradīze”, ieviesdams tajā dažādus jaunievedumus, lai iekarotu visu aprindu sieviešu sirdis, prātus un makus. Pārņemts ar sava veikala panākumiem, Murē neapstājas, bet plāno paplašināt tirdzniecību, lai vēl vairāk apmātu un pārsteigtu sievietes, ievilinot tās savā radītajā iepirkšanās paradīzē. Murē klusībā uzskata sevi par ārkārtīgi viltīgu un gudru sieviešu pazinēju, bet sievietes – par viegli manipulējamiem radījumiem, līdz kādu dienu saņem brīdinājumu no kolēģa par to, ka uzradīsies kāda, kas salauzīs paša Murē sirdi, par ko bagātais uzņēmējs tikai pasmejas.
Tikmēr Parīzē ierodas jauniņā Denīze Bodī, līdzi vezdama gan abus savus brāļus – mazo Pepē un bezrūpīgo meiteņu mīlnieku Žanu, gan klusu izmisumu par piedzīvoto vecāku nāvi un nezināmo nākotni. Viņa uzsāk darbu „Dāmu paradīzē” sākumā izpelnīdamās vien kolēģu nievas un apvainojumus, taču, par spīti trūkumam un apmelojumiem, cenšas saglabāt tikumību un sirds skaidrību. Sieviešu mīlulis, veiksmes un neskaitāmo mīļāko lutināts, pašpārliecinātais Murē cenšas iegūt arī Denīzi, taču meitenes gara spēks liedzas pakļauties Murē iegribām, kaut arī viņa pati no visas sirds iemīlējusi veikalnieku.
Jūs taču zināt, viņas tomēr atriebsies.
Kas tad? – Murē jautāja, kurš jau bija aizmirsis sarunu. – Nu sievietes!
Šis piedraudējums Murē uzjautrināja tikai vēl vairāk, un līdz ar to pavīdēja viss ciniskums, ko viņš slēpa aiz jutekliskas jūsmas. Paraustīdams plecus, viņš gribēja teikt, ka aizmetīs viņas visas kā iztukšotus maisus, tiklīdz viņas būs palīdzējas pavairot viņa mantību. Bet Burdonkls ledainu skatienu ietiepīgi atkārtoja: – Viņas atriebsies… Nāks viena, kas atriebs visas citas, tā būs.
Pavisam nemanot autors ievilina lasītāju grandiozajā “Dāmu paradīzē”, liekot sajūsmā iegrimt viskrāšņāko tērpu, visdažādāko faktūru un krāsu audumu, visizmeklētāko aksesuāru, vissmalkāko mežģīņu, kā arī veikala interjera un dekorāciju aprakstos. Spilgti un izteiksmīgi lasītājam tiek parādīts, kā Dāmu paradīze spēj apburt sievietes prātu un sirdi, tikai ieejot veikalā vien, viņas zaudē sajēgu un iegrimst pasaku pilij līdzīgās vietas skāvienos, ļaudamas apņemt sevi tilla, zīda, samta greznumam un mežģīņu baltumam un juzdamās kā šīs vietas valdnieces, kaut patiesībā īstais pavēlnieks ir Murē.
Zolā ļoti izteiksmīgi ataino plaisu starp lielajiem, plašajiem, jaunmodīgajiem veikaliem, kas sāk savu uzvaras gājienu Eiropas lielpilsētās un mazajiem, tumšajiem sīktirgotāju ūķīšiem, sīki iedziļinādamies mazo veikalnieku traģiskajos likteņos un lēnajai, bet nenovēršamajai agonijai Dāmu paradīzes priekšā.
Tu, vecais, to nesaproti, citādi tu zinātu, ka jau darbība pati par sevi ir atalgojums. Strādāt, radīt, cīnīties ar apstākļiem, uzvarēt vai kļūt uzvarētam, lūk, tur slēpjas īstais cilvēka prieks un veselība!
Un kāda bija mīlestība 19.gadsimta Parīzē? Pārsvarā pērkama vai aprēķina vadīta, un šādai mīlestībai Denīze visiem spēkiem pretojas, nevēlēdamās būt līdzīga tām pārdevējām, kuras ikdienas tēriņu segšanai un nodrošinātai dzīvei izvēlas sev mīļāko. Denīzes un Murē romantiskās attiecības un jūtu dzimšana vairāk skar romāna otru pusi, tāpēc nav jābaidās, ka romāns ir tikai par mīlestību starp cilvēkiem no dažādiem sabiedrības slāņiem. Padziļinātu ieskatu lasītājs gūst Dāmu paradīzes darbinieku savstarpējās attiecībās, veikala vadīšanas niansēs, kā arī uzzina visus iespējamos audumu un apģērba gabalu veidus un to pielietojumu sabiedrības dāmas garderobē. Un kur nu vēl nevaldāmās iepirkšanās apraksti! Jādomā, ka savā laikā Zolā noteikti bija ļoti iecienīts dāmu vidū, jo noteikti spēja izteikties par audumiem un tērpiem kā reti kurš vīrietis.
Tad dāmas jūsmodamas runāja visas reizē, Gibāla kundze, Anriete un Blanša mērīja, piegrieza un izšķērdēja audumus, tā bija audumu iznīcināšana, veikalu iztukšošana, greznošanās kāre, kas pārgāja skaudībā, ilgās pēc tērpiem, laimē atrasties starp šiem audumiem, ierakties tajos ar galvu, – tas bija tikpat nepieciešams kā gaiss, lai elpotu.
Aizšķirot grāmatas pēdējo lapu, šķiet, sajūta ir tāda pati kā pircējai izejot no Dāmu paradīzes nevaldāmā krāsu jucekļa un audumu pārbagātības, kas apdullina tik ļoti, ka vēl labu brīdi jāpierod pie parastās pasaules. Zolā romāns patiks Dikensa, Hārdija, Kronina, Kolinsa darbu cienītājiem.
Pēc romāna motīviem uzņemts seriāls „Dāmu paradīze”, kurā darbība, atšķirībā no romāna, notiek Anglijā. Nesen šo seriālu demonstrēja arī Latvijas televīzija.