Neapšaubāmi mana šī gada lasīto grāmatu topa augšgalā šobrīd ierindojas Valtera Aizaksona apjomīgais garadarbs “Stīvs Džobss” – slavenā Apple dibinātāja un vadītāja biogrāfija, ko 2012.gadā latviski izdevusi izdevniecība “Zvaigzne ABC”. Lai gan grāmata ir bieza un šķietami pārpildīta ar tehnoloģiska rakstura informāciju, nonākot tuvu beigām, kļuva žēl, ka jābeidzas vienam no aizraujošākajiem ceļojumiem grāmatu pasaulē. Apple – tas ir vesels stāsts par uzņēmumu, kas radies aizrautīga tehnoloģiju entuziasta piemājas garāžā un izpleties līdz miljardu kompānijas apmēriem, tas ir stāsts par personālo datoru un mūzikas atskaņošanas ierīču industrijas attīstības vēsturi. Tas ir stāsts par patiesu vēlmi lauzt stereotipus un atstāt nospiedumu Visumā. Un, visbeidzot – tas ir stāsts par Stīvu Džobsu – cilvēku, kas izmainīja pasauli (Steve Jobs, 1955-2011).
Ikdienā esam tik ļoti pieraduši pie visiem saviem gadžetiem un modernajām tehnoloģijām, pie tā, kā tās izskatās un darbojas, ka reti vai vispār nekad neiedomājamies, kā gan radies mans portatīvais dators, mūzikas pleijeris, planšetdators vai viedtālrunis un kāpēc tas izskatās tieši tā un ne citādi. Ja vien lietas ir ērtas lietošanā, tās mums šķiet pašsaprotamas, kaut gan kompānijas, tostarp arī Apple, ir veltījušas milzumu pūļu un daudzus gadus tehnoloģiju, dizaina un konstrukcijas izstrādē, lai galarezultātā taptu produkts, kādu to pazīstam.
Varu diezgan droši apgalvot, ka pēc grāmatas izlasīšanas ikviens pavisam citām acīm skatīsies uz Apple ražotajiem produktiem. Ir apbrīnojami uzzināt, ka aiz mazās elektroniskās ierīces, vai tas būtu iPod vai iPhone, slēpjas vesela uzņēmuma vēsture daudzu gadu desmitu garumā, nerimstoši centieni pēc pilnības un izcilības, itin visu iesaistīto uzņēmuma darbinieku, ģenerāldirektoru un nodaļu vadītāju daudzu gadu pūliņi, strīdi, sviedri un asaras.
Kā jau nosaukums vēsta, grāmatas centrālais personāžs ir Stīvs Džobss – noteikti daudziem tas ir vien pa ausu galam dzirdēts vārds saistībā ar Apple, tādēļ šī grāmata ir lielisks veids, kā gūt ievērojamo ieskatu Stīva personībā un sasniegumos visa mūža garumā. Teikt, ka Džobss bija fanātiķis, nozīmē nepateikt neko. Viņš bija nevaldāms un nesaudzīgs tirāns, kas spēja uz vietas atlaist darbinieku, ja tas neapdomīgi apgalvoja, ka nav iespējams izgatavot to, ko Džobss bija iedomājies. Džobss izturējās izaicinoši un nepakļāvās nekādiem sabiedrības standartiem, piemēram, uz biznesa tikšanos ieradās basām kājām, kuras sacēla uz galda, kategoriski iebilda pret Powerpoint prezentācijām apspriedēs, ar biežu lamāšanos un neiedomājamu stūrgalvību iedzina izmisumu līdzcilvēkos. Bieži vien būdams depresīvs un histērisks, viņš mēdza izplūst asarās situācijās, kad kaut kas nenotika pēc viņa prāta, Džobss bija pārliecināts vegāns, kas visu dzīvi noņēmās ar savdabīgām diētām, kā arī ilgi neatzina par savu meitu draudzenes Krisannas bērnu. Jā, Džobss ne tuvu nebija ideāls cilvēks, ne perfekts ģimenes tēvs, vīrs vai dēls, un bija reizes, kad viņš nebija arī ideāls uzņēmuma vadītājs, taču tieši viņa prasmes savos uzņēmumos (ne tikai Apple, bet arī Pixar filmu studijā) sapulcināt izcilākos attiecīgās jomas speciālistus un likt tiem darboties kopīgā komandā, viņa intuīcija attiecībā uz nākotnes tehnoloģiju attīstības virzienu, viņa izcilās prezentēšanas prasmes un maniakālā tieksme pēc perfekcionisma itin visās jomās no produkta iesaiņojuma līdz tā reklamēšanai radīja pasaulē vērtīgāko uzņēmumu Apple (šobrīd gan to ir apsteidzis Google Inc.), jāatzīmē, ka Apple zīmola vērtību lēš ap 104 miljardu $ apmērā.
Ir diezgan grūti noformulēt sajūtas pēc grāmatas izlasīšanas – tas bija lielisks, brīnišķīgs ceļojums vairāk kā 700 lappušu garumā, ko gribas atkārtot vēlreiz. Grāmatas vērtība slēpjas faktā, ka izlasot tikai viena vienīga cilvēka biogrāfiju, lasītājs iepazīst ne tikai Stīva Džobsa apbrīnojamo personību un dzīvesceļu, bet arī iegūst ļoti daudz informācijas par neskaitāmām tēmām – datorindustrijas attīstību Amerikā no 20.gs. 70.gadiem līdz mūsdienām, mūzikas atskaņošanas iekārtu attīstību, filmu studijas PIXAR dzimšanu un darbību, uzņēmumu korporatīvo kultūru, iekšējo kārtību un problēmām, par citu kompāniju, kā Microsoft, IBM attīstības pavērsieniem, un visbeidzot, par amerikāņu jauniešu dzīvi un ikdienu laikā, kad Amerikā valdīja hipiju, LSD un garīgo meklējumu kults.
Viena no galvenajam domām, ko man deva šī grāmata – ir cilvēki, kas redz pāri savu laikabiedru galvām, kas koncentrējas vienam, diviem mērķiem, jo apjauš, ka dzīve ir īsa un visu var nepaspēt, tāpēc jāpaveic svarīgākais. Stīvs Džobss radīja tādu nākotni, kādu vēlējās redzēt, ar savu dedzību un neparastajām spējām viņš prata aizraut citus un radīt apvērsumu datortehnikas industrijā. Džobss pilnībā iemiesoja teicienu – Think globally, act locally. Viņa redzējums ne vienmēr bija skaidri saprotams viņa darbiniekiem vai kolēģiem, tomēr viņa teiktais pārliecināja. Stīvs ir pierādījums tam, ka pasauli spēj mainīt tie, kas rīkojas ārpus ierastajiem rāmjiem. Ja viņš būtu vadījies pēc klasiskajiem uzņēmējdarbības principiem, Apple ne tuvu nebūtu sasniedzis tādas virsotnes kā šobrīd. Uz kāda žurnālista jautājumu, vai nebūtu lietderīgi pirms jaunu produktu izstrādes veikt tirgus izpēti, Džobss atvaicāja pretī – Vai Bels, izgudrojot telefonu, veica tirgus izpēti!? Pircējiem nav ne jausmas, ko viņi vēlas, iekams mēs neesam viņiem to nolikuši priekšā.
Pēc grāmatas izlasīšanas pārņem sirreāla sajūta, ka caur grāmatas lapām ir izdevies iepazīt apbrīnojamu personību, būt par liecinieku sāpēm un ilgām, cīņām un uzvarām, sasniegumiem un sakāvēm. Kā vairumam ģēniju, arī Džobsam ir īss mūžs (viņš nodzīvoja līdz 55 gadu vecumam). Ko aiz sevis atstāj Stīvs Džobss? Nerunājot par vērtīgāko kompāniju pasaulē, viņa mūžs ir pierādījums tam – ja patiešām kaut ko vēlies, to ir iespējams sasniegt. Jo kas gan var būt skaistāks, kā izdzīvot savu sapni.
Nobeigumā daži izvilkumi no grāmatas:
Stīvam patika uzsvērt, ka Mac komanda ir īpaša vienība ar cēlu misiju. Kādudien viņi visi atskatīties uz savu kopīgi noieto ceļu un pasmiesies par visām grūtībām, ar kurām nācās sastapties, aizmirsīs sāpīgos brīžus un ieraudzīs to kā savas dzīves krāšņāko virsotni.Daži Stīva principi: 1) izliecies, ka kontrolē situāciju un cilvēki noticēs, ka tā arī ir; 2)labākais veids, kā paredzēt nākotni, ir pašam to izgudrot 3) nekad nepieņem atteikumu.Kas bija mans virzītājspēks? Daudzi no mums vēlas dot cilvēcei savu ieguldījumu un kaut kā atdot savu parādu un pievienot kaut ko kopējam plūdumam. Ikviens izpauž sevi savu iespēju robežās – jo ne visi spēj sarakstīt tādas dziesmas kā Bobs Dilans vai tādas lugas kā Toms Stopards. Mēs cenšamies izmantot mums piemītošos talantus, lai paustu savas visdziļākās jūtas, lai izrādītu pateicību par visu to ieguldījumu, kas paveikts pirms mums, un lai pievienotu šim cilvēces mantojumam kaut ko no sevis. Tas bija mans virzītājspēks.
Paldies par komentāru, grāmata tiešām ir saistoša un galvenais – liek paraudzīties uz lietām ar pavisam citām acīm 🙂 un ne tikai uz lietām, bet arī uz dzīvi kopumā
Brīnišķīgi noformulēts ieraksta nosaukums, gribot negribot nācās izlasīt visu rakstu – grāmata izklausās patiesi saistoši! 🙂
Esmu viens no cilvēkiem, kurš patiesi bieži sev jautā, kāpēc gan lietas, tai skaitā visi modernie knipucīši, izskatās tā un ne citādi. Būtībā jau viss, ko redzam un lietojam ir kāda cita ideju, smagu pūliņu un liela darba rezultāts, kāda cita skatījums uz pasauli, bet, ļoti iespējams, ne labākais šīs tehnoloģijas dizains. Un ir ārkārtīgi interesanti uzzināt, kā konkrētā lieta tomēr sākusi ceļu pie patērētāja un iemantojusi vairuma atzinību.