Ieskats: pasaulslavenā okeāna tvaikoņa “Titāniks” ceļojošā izstāde

Izdzirdot, ka kopš marta beigām Rīgā ir apskatāma lielākā slavenajam okeāna lainerim “Titāniks” veltītā ceļojošā izstāde, nolēmu, ka jāizmanto iespēja un tuvāk jāiepazīst viena no pasaules zināmākajām un skumjākajām traģēdijām. Izstāde trīs mēnešu garumā apskatāma Rīgas sporta manēžā (Maskavas iela 160), katru dienu no plkst. 11:00 līdz 20:00. Par biļeti samaksāju brīvdienu cenu – EUR 16,95. Lai arī medijos bija teikts, ka izstādei jāvelta ap pusotru stundu, es tur pavadīju divarpus stundas, jo sīki iepazinos ar visiem eksponātiem un pilnībā  iedziļinājos Titānika pasaulē. 

Kopumā izstādi veido vairāk kā 370 vēsturiski eksponāti, tie visi pieder ASV uzņēmumam «White Star Memories», kas ir lielākais ar «Titāniku» saistīto objektu kolekcionārs pasaulē. Daudzi priekšmeti ir oriģināli (izcelti no okeāna dzelmes), vairāki  ir no Titānika līdzinieka – kuģa “Olimpija” (Olimpija, Titāniks un Britānija bija trīs gandrīz identiski kuģi, ko vienlaicīgi pēc kompānijas “White Star Line” pasūtījuma uzbūvēja Belfāstas kuģubūves uzņēmums “Harland and Wolff”).

Jāatzīst, ka eksponātu klāsts ir tiešām daudzveidīgs un bagātīgs – apmeklētājs var iepazīties ar sadzīves priekšmetiem, kas bija pieejami kuģa pasažieriem, ar restorānu, salonu, ēdamzāļu,  kafejnīcu dekoratīvo un izsmalcināti eleganto iekārtojumu, aplūkot kuģa stūri, darbinieku formas tērpus, avīžu rakstus, kas vēstīja par Titānika traģēdiju, uzzināt, kāpēc Titāniks bija modernākais un greznākais sava laika okeāna tvaikonis pasaulē un ka pirmās klases kajītes bija iekārtotas 11 dažādu vēsturisku stilu noskaņās (greznākās kajītes veidoja vairākas istabas un tajās bija iebūvēts elektriskais kamīns!), pastaigāt pa kuģa baltos toņos izdekorēto gaiteni, iejusties to pasažieru ādā, kuri nakts laikā no klāja vērās zvaigžņotās debesīs, vērot video ar rekonstruēto kuģa nogrimšanu, apskatīt slavenās kuģa kāpnes, kur Džeimsa Kamerona filmas “Titāniks” ainā satikās Roza un Džeks. Kāpnes man šķita ārkārtīgi nelielas salīdzinājumā ar to, kā tās izskatījās filmā, taču vienalga tās bija greznas un kupols virs tām pietiekami iespaidīgs.

Daži eksponāti rosināja pārdomas – piemēram, izlietnes bez caurumiem, rodas jautājums, kā gan istabenes iemanījās izliet netīro ūdeni, ņemot vērā, ka izlietne bija pieskrūvēta pie galdiņa. Saprotams, ka viens no zināmākajiem ar Titāniku saistītajiem eksponātiem ir slavenajā filmā izmantotā kaklarota “Okeāna sirds”, kas izstādē diemžēl bija izvietota tumšā telpas daļā, pakārta tā, ka grūti apskatīt un pat noteikt kulona krāsu, kur nu vēl atpazīt tajā izsmalcināto Rozas dārglietu. Te izstādes organizētāji tomēr varēja pacensties un vismaz izvietot kaklarotu uz spilventiņa un labi apgaismot.

Izstāde ļauj daudz personīgāk uztvert stāstu par Titāniku. Katram apmeklētājam pie ieejas tiek iedota kuģa iekāpšanas karte, uz kuras rakstīts kāda kuģa pasažiera vārds un īsi pastāstīts par pasažiera dzīvi un to, kādēļ viņš atradies uz kuģa. Izstādes beigās uz lielas sienas ir uzrakstīti visu kuģa pasažieru un darbinieku vārdi un apmeklētājs var sameklēt savu pasažieri, lai uzzinātu viņa likteni Titānika traģēdijas laikā. Mana pasažiere bija 35 gadus vecā Īdita Korsa Evansa – advokāta meita no Ņujorkas, kura atgriezās mājās no Parīzē pavadīta atvaļinājuma. Viņa bija to skaitā, kuri netika izglābti, kaut arī ceļoja pirmajā klasē.

Mani aizkustināja reālu cilvēku piedzīvotais, apraksti par to, kāda bija šo cilvēku rīcība traģēdijas laikā (kapteinis patiešām palika uz kuģa, aiziedams bojā, tāpat arī kuģa projektētājs Endrjūss). Protams, bija arī tādi, kuri glāba savu ādu, piemēram, kuģu kompānijas “White Star Line” vadītājs Brūss Izmejs, kuru tādēļ dēvēja par gļēvuli līdz mūža galam.

Izstāde sniedza daudz jaunas informācijas un es uzzināju dažādus interesantus faktus, iesaku neiztaigāt izstādi vienā elpas vilcienā, bet padziļināti pievērst uzmanību katram izstādes eksponātam un artefaktam, jo ikviena sīkākā detaļa veido kopainu un nostiprina atziņu, ka Titāniks tiešām gan inženiertehniskā, gan iekārtojuma ziņā bija sava laika dižākais, ekstravagantākais, modernākais cilvēka radītais kuģis, kas vienlaikus bija arī sabiedrības iedomības, augstprātības un snobisma atspoguļojums. Esmu apmierināta ar izstādes apmeklējumu un noteikti iesaku tiem, kuri vēlas tuvāk iepazīt  liktenīgo stāstu par Titāniku – cilvēka sasniegumu un iznīcības liecinieku.