Ričarda K. Moraiša grāmata “Simt soļu ceļojums” ir īsts ceļvedis kulinārijas pasaulē. Jau pirmās bērnības atmiņas jaunajam indietim Hasanam Hadži saistās ar ēdienu gatavošanu un dažādu smaržu un garšu izbaudīšanu viņa vectēvam piederošajā indiešu restorānā. Indijai raksturīgo garšvielu un ēdienu pasaule Hasanam atveras pamazām, dodoties uz tirgu kopā ar māti, slepenās ekskursijās abiem kopā apmeklējot dažādas ēstuves un vērojot vecmāmiņas darbošanos virtuvē. Tomēr dzīve nestāv uz vietas, traģisks notikums liek Hasana ģimenei pamest dzimto Indiju un viņi dodas neaizmirstamā kulinārijas piedzīvojumā, vispirms apmetoties Londonā, pēc tam vairāku mēnešu garumā izbaudot un izvērtējot Eiropas virtuvi, līdz viņu Eiropas ceļojums apstājas mazā Francijas pilsētiņā Limjērā. Hadži tēvs iegādājas mājokli un atver indiešu ēstuvi tieši pretī Malorī kundzes izsmalcinātājam franču virtuves restorānam. Arī francūži nav mazāk karstasinīgi kā indieši un Malorī kundze un Hasana tēvs uzkāpj uz kara takas. Taču neskatoties uz savu nepatiku pret skaļajiem un trokšņainajiem kaimiņiem, Malorī kundze pamana Hasana kulināro talantu un uzaicina viņu apgūt virtuves smalkās zinības viņas vadībā. Un tad seko kāpiens pa karjeras kāpnēm – no virtuves zēna Malorī kundzes restorānā Hasans pamazām iekaro Francijas virtuves debesis, atver savu restorānu Parīzē un saņem vienu Michelin zvaigzni pēc otras.
Nebūtu domājusi, ka kulinārijas un restorānu pasaule, aprakstīta tā, kā to izdarījis Ričards K. Moraišs, var būt tik daudzveidīga, aizraujoša, asprātīga un kaislību pilna. Pārņem bijība, iepazīstoties tikai ar mazu daļiņu no virtuves gudrībām, kas jāapgūst Hasanam (atšķirt dažādu veidu austeres, kolrābjus un kur nu vēl vīni). Ēdienu apraksti ir satriecoši, liekot vienlaikus izbrīnā noelsties un nošausmināties par cilvēku spēju ēst un pagatavot pilnīgi visu. Piemēram, Sibīrijas irbes cepetis ar tundras augiem no putna guzas, pasniegts kopā ar karamelizētiem bumbieriem armanjaka mērcē, kazas siera un pistāciju suflē, jūras asaris, grilēts uz fenheļa iesmiņiem un izmērcēts siltā Pernod liķierī… Un nemanot piezogas klāt maza vēlme kādreiz dzīvē apmeklēt izcilu restorānu ar vismaz vienu Michelin zvaigzni, lai kaut uz vienu vakaru pieskartos kulinārijas augstajai mākslai, kaut visticamāk, nāktos šķirties no mēneša algas.
Lai arī grāmata ir viegla lasāmviela, tomēr Hasana dzīves ceļojumā cauri kulinārijas pasaulei jaušama sava daļa skumju un vientulības, kas, lai cik paradoksāli, it sevišķi izpaužas viņa dzīves sasniegumu virsotnē. Hasana lielā mīlestība ir virtuve, viņa ģimene ir viņa restorāna darbinieki un, iespējams, šur tur caur grāmatas lappusēm var sajust, ka Hasanam pietrūkst viņa īstās ģimenes tuvuma un māju sajūtas. Šefpavāra dzīve nav tik viegla, kā varētu šķist no malas. Bez asiem sižetiskiem pavērsieniem Ričards K. Moraišs atklāj franču kulinārijas pasaules aizkulises, traģiku un diženumu, kas slēpjas aiz restorānu velnišķīgās vēlmes iegūt Michelin zvaigznes.
Interesanta grāmatas piedeva ir grāmatzīme ar Mārtiņa Sirmā un Ērika Dreibanta receptēm, kas nemaz nav tik sarežģītas, lai paralēli lasot grāmatu, tās nevarētu pagatavot, izbaudot restorāna līmeņa maltīti savās mājās. Mūsdienās arvien populārākas kļūst filmas, grāmatas un realitātes šovi par kulināriju un ēdienu gatavošanu. Un kāpēc ne, ja ēdiens ir viena no dzīves baudām?!
Grāmatu izdevusi izdevniecība BaibaBooks. Viedokli par blogā apskatītajām grāmatām nekādos apstākļos neietekmē sadarbība ar izdevniecībām.
Ieskats citās izdevniecības grāmatās – Pāri citroniem un Sapņu sala