Ja vajadzētu nosaukt seriālus, kur darbojušies varoņi, dievi un pārdabiskas, mitoloģiskas būtnes, tad īstenībā atcerēties varu tikai dažus: “Hērakls”, “Konans”, “Ksena”. It īpaši labā atmiņā man palicis seriāls par barbaru Konanu, kuram bija ļoti amizanti draugi un ceļabiedri. Šo seriālu iespaidā daudz pētīju Senās Grieķijas mitoloģiju, pat pierakstīju kladē visus iespējamos dievus, pusdievus un mitoloģiskās radības, līdz man pašai sajuka, kas kuram ir dēls, tēvs vai meita (to gan atceros, ka Zevs bija tēvs vairumam pārējo dievu 🙂 ). Kad pamanīju, ka 2013.gadā BBC un seriāla Merlins veidotāji uzņēmuši pirmo sezonu jaunam seriālam ar nosaukumu “Atlantīda”, nolēmu paskatīties pirmo sēriju, galu galā pēc pirmās sērijas var nolemt, ko darīt tālāk – skatīties vai tomēr labāk netērēt laiku.
Kā jau pēc nosaukuma var nojaust, stāsta darbība pārsvarā noris Atlantīdā, ko mēs pazīstam kā savulaik plaukstošu, bagātu zemi kaut kur Atlantijas okeānā, kas dievu dusmu rezultātā nogrimusi un pazudināta no zemes virsas.
Džeisons okeānā meklē savu pazudušo tēvu, taču zemūdens virpulis viņu ierauj dzelmē un viņš attopas izskalots nepazīstamā vietā (tā man vienmēr ir bijusi mīkla, kā cilvēks, ūdenī būdams bez samaņas, nenoslīkst). Lai vai kā Džeisons ierodas savādā pilsētā, nesaprazdams, kāpēc viņš ir šeit un kādēļ cilvēki valkā dīvainas drēbes. Protams, ka viņš uzreiz iekuļas nepatikšanās ar kareivjiem, kas viņu sāk vajāt. Džeisonu izglābj kāds vietējais jauneklis, kas izrādās neviens cits kā … Pitagors. Jā, pats dižais Pitagors, tikai šajā seriālā viņš vēl nav ievērojams zinātnieks, tikai tāds puišelis, kas sajūsminās par trijstūra leņķiem. Lai uzzinātu atbildes uz saviem jautājumiem, Džeisons dodas pie Orākula, kas paziņo, ka Džeisonam liktenis lēmis kļūt par dižu varoni, par ļaužu glābēju no tirānijas un pastāvošās kārtības (protams, kā gan citādi). Lai būtu intriga, šo to Orākuls noklusē – pastāv noslēpums par Džeisona izcelsmi (visticamāk, viņš izrādīsies pusdievs vai arī tas pats leģendārais sengrieķu varonis Jāsons, kas sengrieķu mitoloģijā ar kuģi Argo un 50 argonautiem devās pēc zelta aunādas (pagaidām par to nav ne vārda)).
Pēc pirmās sērijas noskatīšanās turpināju ar nākamajām, jo notikumi, sižets un varoņi mani aizrāva. Jau pirmajās sērijās skatītājs tiek iepazīstināts ar sengrieķu mitoloģijā minētiem personāžiem – Hēraklu, Medūzu, Ariadni, Mīnotauru, kas gan nenozīmē, ka šie personāži atbilstu tam, ko par viņiem esam dzirdējuši, piemēram, Hērakls izrādās resnītis ar tieksmi uz alkoholiskiem dzērieniem un Medūza ir jauka meitene bez spējām ar savu skatienu pārvērst citus akmeņos (iespējams, tikai pagaidām). Patīkams un atbilstošs laikam ir arī vizuālais noformējums – tērpi, darbības vietas, pati pilsēta. Starp galvenajiem seriāla varoņiem dzirkstī neuzbāzīgs un lielisks humors. Kā mēdz gadīties, galvenā varoņa rakstura “bālumu” kompensē otrā plāna tēli – Hērakls un Pitagors.
Seriāls patiks vēsturisko laiku un mitoloģijas cienītājiem. Man skatoties to, prātā nāk vecās labās dienas, kad gaidīju ikvienu “Konana”, “Ksenas” un “Hērakla” sēriju, lai uz laiciņu iegrimtu vēsturiskos laikos un pacīnītos labo pusē.
Seriālam tiks uzņemta arī otrā sezona. Cerams, ka seriāla veidotājiem pietiks ideju, lai sižetu veidotu saistošu, interesantu un izglītojošu.