Viena no sliktāk uzrakstītajām grāmatām, ko esmu lasījusi. Brīnos, kā Jumava varēja izdot kaut ko tādu, jebkurā gadījumā ceru, ka neviena izdevniecība šī autora darbus vairs nepublicēs. Vismaz ne šāda tipa darbus. Vienīgais, ko par šo grāmatu varu pavēstīt, ņemot vērā savas izjūtas, grāmatu lasot, – neloģisks kaut kādu no vēstures izrautu faktu, notikumu un autora izdomātu tēlu savārstījums. Tēli bezgaumīgi, prasti un muļķīgi. Īpatnēji tas, ka tikpat kā nav dialogu, tikai apraksti un varoņu darbības pārstāsti, kas ļoti garlaikoja un vispār neradīja nekādu līdzpārdzīvojumu varoņiem, kaut gan tieši līdzpārdzīvojums, manuprāt, ir ļoti būtisks aspekts, lai cilvēkam darbs šķistu saistošs. Lēts, virspusēji sarakstīts skribelējums, ko labākajā gadījumā var pārdot kioskos par 50 santīmiem, teorētiski šāda tipa darbus par literatūru saukt ir kaut kas neiedomājams.
Jāņa Rozes grāmatnīcas mājaslapā šim darbam ir žilbinošs apraksts, no kura neviens teikums neatbilst patiesībai. Ir teiciens – par gaumi nestrīdas, taču šīs grāmatas sakarā par literāro gaumi vispār nevar būt ne runas.