Šīs caurcaurēm apburošās grāmatas stāsti ir kā sapņojumi gan ārpus realitātes, gan iekšpus visām iespējamām realitātēm. Kāpēc es šo grāmatu nopirku pirms īsti zināju, par ko tā ir? Īsā atbilde – Prometejs. Vieni no retajiem, kuru izdoto darbu kvalitātei es uzticos.
Ja arī no sākuma galvenais varonis M, ap ko grozās darbība, šķiet tāds pļēgurīgs Ņujorkas hipsters – mutes brūķētājs, tad ap romāna vidu kļūst skaidrs, ka viņā ir kaut kas līdz galam nepateikts, un viņa burvju spējas nebūt nav ierobežotas. Un tieši tas līdz galam nepateiktais mani savaldzināja. Un vēl visa tā izmelošanās no bīstamām situācijām, tas bija vienkārši burvīgi. Kas vēl interesanti – katrs vārds šķita esam savā īstajā vietā. Es tik ļoti noticēju varoņiem un viņu rīcībai, ka visa darbība likās loģiska, notikumi iegūla pareizajās vietās un pareizajā izpildījumā. Pat nevaru izskaidrot, jo parasti par tādām lietām pēc izlasīšanas nedomāju, bet te kaut kāda savāda sajūta, tāda maģiski reāla vai reāli maģiska. Pilnīgi mierīgi tāda Ņujorka varētu arī eksistēt un man nebūtu neviena jautājuma, kā tas ir iespējams. Jo es noticu autoram un visam viņa rakstītajam. Pirmais, kas mani savaldzināja, bija stāsts par Govanesas kanāla pirātiem, kuru izslavētais šaušalīgums var mēroties tikai ar viņu muļķīgumu. Nereāli asprātīgs un te mēs lieliski redzam M savā elementā, glābjot draudzeni – panceni Puiku no nejauša gūsta pirātu nagos. Pie tam pirātu kapteiņa vārds ir visnotaļ līdzīgs fantāzijas apakšžanram, kas apzīmē tumšo jeb neidealizēto fantāziju, teiksim tā, anti-Tolkīna stilā rakstītos darbus, no kuriem populārākais šī apakšžanra darbs ir Dž. R.R. Mārtina “Dziesma par ledu un uguni”.
M un viņa ekscentriskā draugu bariņa ceļojumi, negaidītie piedzīvojumi un dzīves peripetijas sastāv no stāstiem, no epizodēm, kas tomēr vienlaikus piešķir darbam arī romāna sajūtu, jo varoņu ir diezgan daudz un visu stāstu gaitā mēs klusi sekojam notikumu virzībai līdz tam, ko varētu nosaukt par finālu, kaut arī stāsts pilnīgi mierīgi varētu tikt turpināts un es par to būtu tikai priecīga.
Visur pa pēdām klusi seko autora mīlestība pret Ņujorku. To pierāda arī tas, cik gaumīgi Polaņskis izveido maģiskās pilsētas vietas, koridorus, pilsētas sirdi, simbolus, slepenās ejas un bārus, kuros apgrozās visraibākā fantāzijas pasaules publika.
Šī ir tīksmīga fantāzija, eleganta un apburoši asprātīga. Un paliks manā plauktā, jo pārlasīšu, lai atkal iegrimtu pilsētas klusajās cīņās un uzvarās.
Izdevniecība “Prometejs”, no angļu valodas tulkojis Uldis Šēns.