Ja jums kāds apgalvo, ka kaut ko nav iespējams izdarīt, neticiet, bet iedodiet izlasīt Ginta Barkovska grāmatu “Okeāna saviļņotie”. Trakiem pieder pasaule, par to vairs šaubu nav, bet kā atraisīt sevī to trakuma gēnu, tas ir labs jautājums.
Šiem džekiem – Kārlim un Gintam līdz mūža galam piederēs piedzīvojums, ko viņi īstenoja par spīti visam, kas nogāja un varēja noiet greizi. Airu laivā šķērsot Atlantijas okeānu bez motora, bez pavadošā kutera, bez vērā ņemamas pieredzes, vārdu sakot, bez nekā, kas ļautu to uzskatīt par racionāla prāta izlolotu drošu plānu. Naudas viņiem nebija vairāk kā tev un man šobrīd, prātā dzīvoja tikai ideja un sapnis par okeānu. Sponsori? Jā, protams, tie bija, un tur arī vajag drosmi iet un prasīt, kad tevi pasūta varbūt 7 reizes no desmit.
142 dienas pavadot Atlantijas okeānā, piedzīvojot atklāsmes mirkļus, pasaules bezgalību, sāpes, augoņus, lauztas ribas, asaras, smieklus, klusumu, mieru, miljons zvaigžņu naktis, vēja un viļņu varu, brīnumus un vīziju piepildīšanos, abi ceļotāji sasniedz Brazīlijas krastus, jau kļuvuši citādāki, iztīrījuši prātu, ielaiduši sevī Okeāna pasaulīgo mieru un skaidrību.
Kārlim Bardelim ir blogs www.boredofborders.com, kurā viņš apraksta savus visus ekstrēmos gājienus, un pēc viņa paša teiktā, viņam okeāna pietikšot līdz mūža galam, jo nesen viņš atgriezies no Klusā okeāna šķērsošanas.
Grāmata ar kārtīgu iedvesmas lādiņu, kā spēriens pa pēcpusi tiem, kas netic saviem spēkiem un grib kādu pamudinājumu un apliecinājumu, ka JĀ, arī trakas idejas var izdoties, nekas nav neiespējams. Nav, protams, katram jāšķērso Okeāns, dariet to, kas jau sen lolots sirdī, lai justos pa īstam dzīvs šajā pasaulē.
Citāti no grāmatas:
Okeāns ir pirmatnējs, dzīvs, vaļējs, pulsējošs, informācijas serveris, ko nepārtraukti caurstrāvo bezgala mīlošas būtnes planētas Zemes enerģija, un, okeāna viļņos kā šūpulī peldoties 142 dienas un naktis no vietas, mēs bijām šīs mīlestības apstaroti, sasildīti, izauklēti, izredzēti. Un dīvaini sanāk, ka, dzīvojot tik neizsakāmi skaistā pasaulē, tu savā ikdienā iemanies to pat nepamanīt, jo tavu prātu nepārtraukti nodarbina “problēmas”, sadzīves, darba, naudas, attiecību, audzināšanas, veselības, izdomātas, mistiskas, nereālas, bet “problēmas”.
Patiesībā nav jau tā, ka izmaiņas notiek apkārtējā realitātē. Patiesībā visas iespējamās realitātes jau ir, tās visas notiek vienlaikus. Tāpēc jāmaina nevis realitāte kā tāda, bet veids, kā tu to pieredzi.
Tava uzmanība ir enerģija. Tava iztēle uzbur bildi, bet tavas uzmanības enerģija padara to dzīvu.
Gints Barkovskis “Okeāna saviļņotie”