PIENA CEĻA DVĒSELES. LATVIEŠU AUTORU FANTĀZIJAS STĀSTI

Kopā ar rudeni pie lasītājiem ieradās jau trešais latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājums, ko izdevusi “Zvaigzne ABC”.  Tā nosaukums ir “Piena ceļa dvēseles” un krājumu veido sešpadsmit stāsti, kas guvuši atzinību izdevniecības rīkotajā konkursā. Katram stāstam ir sava odziņa, tie ir ļoti atšķirīgi, tāpēc, visticamāk, ikviens lasītājs atradīs kaut ko sev. Izcelšu tos stāstus, kuri man personīgi šķita ievērības cienīgi.

Džeina Šteinberga “Ņinas objektīvs” – pat īsti nevar aprakstīt šo stāstu, nesabojājot atsevišķus momentus. Nav nekas ārkārtējs, bet ar interesantu virzību jeb stāsts ar turpinājumu lasītāja prātā. Brīnos gan, ka stāsts konkursā ieguva 1.vietu, jo šis man tomēr šķiet uzbūves un izpildījuma ziņā viens no vienkāršākajiem krājuma stāstiem.

Lolita Bērziņa “Burbuļi” – stāsts par nākotnes sabiedrību, kas savu dzīvi pavada burbuļos, taču ir daži īpatņi, kas cenšas atgriezties pie saknēm, līdzīgi kā mūsu sabiedrība atsevišķās jomās. Stāstā uzsvērta vecumvecā morāle par cilvēka dubulto dabu, divkosību un sava tēla veidošanu sabiedrības acīs.

Anna Kalna “Malotāji” – Viens no labākajiem krājuma stāstiem un noteikti pārāks par pirmo divu vietu ieguvējiem. Šajā darbā mani fascinēja divas lietas –  tas, ka stāsta sākumā  kādu laiku nespēju aptvert, kas tad ir galvenie varoņi, kuri ceļa malā risina savus pretenciozos dialogus un diskutē par iejaukšanos citu dzīvēs un likteņos. Vārdu sakot, Augšējo spēku vadītie tēli ar savu misijas apziņu ir pietiekami interesanti un kolorīti, lai lasītājs ar aizrautību ieburtos stāstā. Kaķis arī bija kolorīts personāžs. Viens no retajiem darbiem šajā krājumā, kuram es pavisam noteikti nevarēju paredzēt beigas un tas jau ir kaut kas! Otra fascinējošā lieta – jaunvārds nosaukumā.

Jānis Timošenko “Paliek smarža” – ar šo ir pavisam dīvaini, man šķiet, te var būt tikai divas reakcijas – vai nu šis stāsts ļoti patīk vai tieši otrādi, šķiet atbaidošs. Pēc izlasīšanas es brīdi apsvēru un tad izlēmu, ka stāsts man patīk. Tā uzrakstīt ir jāprot. Stāsts, kas gudri ievelk sevī un iepludina lasītājā psiholoģisku noviržu apjausmu, uzjunda nemieru un liek izvērtēt, cik maz mēs zinām par saviem līdzcilvēkiem un viņu “iedomu draugiem” vai “nedraugiem”.

TR Notārs “Saturna lēkts” – ļoti, ļoti amizants un uzjautrinošs stāsts par diviem pustrakiem zinātniekiem un viņu mazdēlu, kuri pagrabā meistaro laika mašīnu un ķimerējas tiktāl, ka piesaista sev Lokālā Kosmosa kancelejas Līdzsvara uzraudzības kontroliera uzmanību. Kolorīti personāži un aizraujošiem dialogiem piebārstīts sižets. Varētu lasīt arī tālāk, ja būtu ko.

Guntis Eņģelis “Piena ceļa dvēseles” – titulnosaukuma stāsts par kosmosa tēmu, gadsimtiem ilgā ceļojumā meklēt ārpuszemes civilizāciju tiek sūtīti cilvēces izredzētie vai nolādētie. Atzīšos, ka šis ir galvu lauzāmais stāsts, jo es neesmu pārliecināta, vai sapratu beigas. Laikam jau tomēr nē. Bet pēc stāsta beigām ir par ko padomāt un tas ir labi.

Mārīte Štāla “Dubultā bibliotēka” – stāsts, kas paņem ar savu filozofisko noskaņu un tēlaino grāmatu pasauli – sirreāla nākotnes Labirintu Pilsēta, kur sabiedrības locekļi atjauno savas prātas spējas ar Update procedūru. Par spīti attīstītajai sabiedrībai, kāds pāris – sieva un grāmatu tārps vīrs uztur vienīgo drukātavu pilsētā, taču vīram ik  pa laikam rodas apziņas traucējumi. Šis jau varētu pārtapt romānā, turklāt ļoti labā!

Zvaigznei ABC noteikti jāturpina veidot šie konkursi, jo tādējādi varam pavērt aizkaru uz fantāzijas pasaulēm, kas dzimušas mūsu pašu latviešu autoru prātos.