Amerikāņu rakstnieces Kasandras Klēras radītās The Mortal Instruments sērijas prikvela The Infernal devices abas pēdējās daļas “Clockwork prince” un “Clockwork princess” lasītāju atkal aizvilina uz Viktorijas laikmeta Angliju, kur līdzās rāmajai un prognozējamai ikdienas dzīvei, ko pazīst vairums tā laika Londonas iedzīvotāju, pavisam nemanāma atrodas pasaule, kuru apdzīvo dažādas maģiskas būtnes, kur maģija iet roku rokā ar zinātni un valda Ēnu mednieki – apdāvināti cīnītāji, kuru uzdevums ir iznīcināt dēmonus un uzturēt līdzsvaru un kārtību haosa pilnajā pasaulē. Atsauksme par pirmo grāmatu “Clockwork angel.
Sešpadsmitgadīgā Tesa Greja – meitene ar neparastām spējām mainīt izskatu – mājvietu rod Londonas Institūtā – Ēnu mednieku rezidencē. Ēnu pasaulē valda satraukums, jo atriebes pārņemts mirstīgais – Aksels Mortmains slepeni būvē neuzvaramu cilvēkveidīgu robotu armiju, ar kuras palīdzību iznīcināt visus Ēnu medniekus. Tesa Greja ir pēdējais posms viņa šaušalīgajā atriebes plānā. Šauboties par Institūta vadītājas Šarlotes Branvelas spējām vadīt Institūtu, Ēnu mednieku Padome uzstāda prasību Institūta iemītniekiem bez padomes palīdzības atrast Mortmainu, pretējā gadījumā atņemot Šarlotei vadītājas posteni. Meklējumi Tesu un pārējos aizved gan uz miglas apņemto Jorkšīru, gan uz Londonas padibenēm, gan dēmonu maskuballi, kur Tesa apjauš, ka patiesība par viņas izcelsmi un vecākiem ir daudz baisāka nekā viņa spējusi iedomāties. Turklāt fakts, ka Mortmains vienmēr ir soli priekšā Ēnu mednieku centieniem viņu atrast, liecina, ka Institūta iemītnieku vidū ir nodevējs. Nemiera, šaubu un cīniņu pārņemtajā pasaulē Tesa atklāj, ka mīlestība un sāpes iet roku rokā, un mīlestības vārdā iespējams paveikt pat neiespējamo.
Ļoti sen, laikam jau kopš Harija Potera laikiem nebijusi lasījusi kādas sērijas grāmatas līdz vēlai naktij, nespējot nolikt grāmatu malā un doties pie miera. Notikumi risinās viens pēc otra, liekot lasītājam neatslābt ne uz mirkli un tiklīdz pabeigta nodaļa, vēlēties tūlīt pat aprīt arī nākamo. Gribas uzslavēt autori par asprātīgajiem dialogiem, humora pērlēm un notikumu neparedzamību, kas liek lasītājam savā prātā minēt notikumu attīstības gaitu un tādējādi padara lasīšanu vēl saistošāku.
Ikviens no stāsta varoņiem ir spilgti izteikta individualitāte, autorei piemīt ļoti laba spēja pat otrā plāna tēlus izveidot ārkārtīgi interesantus, savdabīgus un atmiņā paliekošus, pat ja viņu loma romāna darbībā nav īpaši liela. Vēl viens āķīgs pluss, saistīts ar romāna tēliem – gandrīz katra dzīvesstāstā ir prasmīgi iepīts kas tāds, kas liek lasītājam just līdzi – Tesas neziņa par savu izcelsmi, Vila lāsts, Džeimsa slimība, Institūta kalpotājas Sofijas traģiskā pagātne utt. Pat Mortmains, lai arī ļaundaris, spēj izpelnīties lasītāju līdzjūtību, jo agri bērnībā pieredzējis audžuvecāku noslepkavošanu.
Pirmās grāmatas “Clockwork Angel” aprakstā minēju, ka daži varoņi pēc rakstura stipri atgādina tēlus no The Mortal Instruments sērijas. Piemēram, Vils Hīrondeils izteikti līdzinājās Džeikam Veilandam. Turpinot lasīt sērijas nākamās daļas un iepazīstot Vila Hīrondeila dzīvesstāstu un atklājot izskaidrojumu viņa rīcībai, top skaidrs, ka tēli ir pilnīgi atšķirīgi, katrs ar savu stāstu.
Par sērijas noslēgumu – neatklājot detaļas tiem, kas grāmatu vēl nav izlasījuši, bet plāno to darīt, gribu teikt, ka sērijas noslēgums man radīja divējādas izjūtas. No vienas puses, tas bija ārkārtīgi emocionāls un vēl vairākas dienas atstāja smeldzīgi sāpīgu sajūtu pakrūtē un pārdomas par to, cik smaga nasta ir nemirstība, ja tev jāpieredz mīļoto nāve, no otras puses – izteikta vilšanās par pašu pēdējo notikumu, kas šķita lieks un neiederīgs, un neizraisīja tās emocijas, kas līdzīgos brīžos sērijas vidū.
Atsauksmes Amazon mājaslapā par šīs sērijas grāmatām ir vienkārši lieliskas, pat labākas nekā par The Mortal Instruments. Protams, gadās arī pa kādam kritiskam viedoklim, taču nevienam autoram nav iespējams pilnīgi visiem izpatikt.
Viss stāsts, it sevišķi abas pēdējās daļas, man izraisīja ļoti spēcīgu emocionālu līdzpārdzīvojumu. Vairākas reizes neatlika nekas cits, kā meklēt kabatlakatiņus. Izlasot pēdējo grāmatu, mani pārņēma lielas skumjas, jo ikviens romāna tēls bija pieaudzis pie sirds un šķiršanās no viņiem šķita kā šķiršanās no labiem draugiem. Vienlaikus ar skumjām ir arī liels prieks par to, ka rakstīts vārds spēj izraisīt tik dzīvas emocijas un pieķeršanos kādai fantāzijas pasaulei.
Grāmatu ekranizācijas tiesības iegādājušās Constantin Film un Unique Features – tās pašas kompānijas, kas uzņem The Mortal Instruments filmas, kaut gan nav vēl apstiprināts, ka filmas tiešām tiks uzņemtas, daudz ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgas būs The Mortal Instruments ekranizācijas. Maz gan ticams, ka filmas spēs sniegt kaut daļu to emociju un pārdomu, ko spēj radīt grāmata, tāpēc, kamēr līdz filmām vēl tālu, iesaku šo sēriju lasīt tiem, kam tīk fantāzija un vēl jo vairāk – Viktorijas laikmeta Anglija.
Informācija tiem, kas apsver iegādāties grāmatas oriģinālvalodā – tikai pirmizdevumiem (teksts uz grāmatas vāka – Collector’s first edition) ir speciāli pielikumi – Clockwork Prince satur Vila vēstuli vecākiem, un Clockwork princess uz iekšējā vāka attēlots Hīrondeilu, Kārstairu un Laitvudu dzimtas koks.
Pāris citātu no abām daļām:
I had always thought one could not be truly lost if one knew one’s own heart. But I fear I may be lost without knowing yours. (James to Tessa)
We who are immortal, we are chained to this life by a chain of gold, and we dare not sever it for fear of what lies beyond the drop. (Magnus Bane)
Life is a book, and there are a thousand pages I have not yet read.
We see our own souls in the eyes of others.
2 Comments