TOP GEAR.
Ja arī tev, izdzirdot šo frāzi, gribas pasmaidīt un prātā nāk britu dullais autošovs un ķertie vadītāji Klārksons, Hammonds un Mejs, kuri vadīja nestandarta auto šovu un piesaistīja 300 miljonus lielu auditoriju, tad laipni lūgts bariņā!
Šovs visiem. Arī mana četrgadīgā meita smejas par autoizgājieniem.
Man patīk auto, bet ne tik ļoti, lai es klausītos, kā viens autoapmāts entuziasts stāsta par karburatoriem, svecēm un bremžu klučiem utt. Nu nē. Bet ja atrodas tirliņi, kas šo pašu auto aizdedzina, piepilda ar kefīru, vai nezinu, uzzīmē neķītru lozungu un brauc pa ielām Amerikā vai Kolumbijā, jā, kāpēc ne. Tas man der.
Kaut kā vienu dienu ieraudzīju Klārksona 20 grāmatas par viņa fermu un izdomāju, ka, eu, jābūt taču par TOP GEAR laikiem arī. Savas grāmatas par TOP GEAR ir izdevuši visi iesaistītie, laikam izņemot apkopēju, bet visaugstāk Goodreads novērtēta bija producenta Ričarda Portera grāmata “And on That Bombshell”
Aizraujošs ieskats aizkulisēs. Un, jā, visi teksti bija uzrakstīti iepriekš, jo tas taču ir ŠOVS. Kas to padarīja īpašu? Trakās lietas un idejas, ko īstenoja visa komanda. Lasot aizdomājos – viņi varēja mierīgi radīt BBC šovu, pēc standartiem, būt viduvējs, labi skatāms raidījums, kurā nūģisks vadītājs stāv pie auto un stāsta garlaicīgus faktus. Taču viņi gāja nestandarta ceļu, nezinot, kas gaida priekšā. Izdevās labāk nekā cerēts. Beigās gan Klārksons iekrāva pa degunu operatoram un tika atlaists. Nu ko, tāda ir dzīve. Toties sekoja cits šovs, jau Amazon paspārnē – Grand Tour. Un dullās lietas turpinās!
Starp citu, grāmatā ir pieminēta Latvija. Kā īsa piebilde, ka šova veidotāji ikdienā saņēma ziņojumus par auditorijas statistiku citās valstīs, tostarp Latvijā.