27.07.2023.
Šodien Hardijs dodas kalnos uz 1987 m augsto Kasprowy Wierch virsotni, savukārt mēs ar Emīliju kāpsim Gubalovkas kalnā. Mēs šķiramies Poroninas stacijā, Hardijs brauks uz Zakopani ar vilcienu, savukārt mēs ar Emīliju ar velosipēdu.
Pēc 7 km brauciena no Poroninas atstāju velosipēdu pie tūrisma centra un ienirstam tūristu piepildītajā kūrortpilsētā. Lai nokļūtu Krupovki ieliņā, izejam caur parku un nofotogrāfējamies pie Zakopanes burtiem uz kalnu fona.
Krupovki ieliņa Emīlijai ļoti patīk, jo te ir saldētās sulas un visādi gardumi. Tāds sadārdzinātu veikalu mudžeklis, taču vietas autentiskumu nodrošina kūrortpilsētas arhitektūra, kalnu tuvums un interesanta fotoizstāde par kūrorta attīstības vēsturi.
Uz Gubalovkas kalna virsotni ved tūristu vilcieniņš. Mēs ar vilcienu nebraucam, jo īstais fīlings ir kāpšanā. Pie Gubalovkas stacijas ir vēl lielāks tirgus kā Krupovki ielā, riktīgs atrakciju parks un tik daudz tautas, ka nav, kur adatai nokrist. Emīlija ierauga karuseļus un atrakcijas un viņai zūd motivācija kāpt kaut kādā kalnā, ja tepat lejā ir viss, ko viņai vajag! 😊 Nākas apsolīt atrakcijas, kad būsim nokāpušas lejā un turpinām ceļu gar sliedēm, augšup.
Taka ir stāva, vietām dubļaina. Līdz galamērķim paiet apmēram stunda. Pa vidu vēl bērnam patīk vērot braucošos vilcienus.
Protams, ka brīžiem Emīlijai negribas vairs kāpt. Apsolu karsto šokolādi, kad uzkāpsim. Tas nostrādā. Brīžiem Emīliju panesu, bet ilgi to nevar. Kad beidzot esam augšā, skatam paveras tikpat liela kņada un burzma kā lejā pie stacijas. Visa kalna augšpuse ir kā viena liela iela, kurai abās pusē ir suvenīru veikali un ēstuves biezā slānī. Emīlija tiek pie karstās šokolādes, es paņemu kafiju un brīdi atpūšamies kalnu gaisotnē. Man kalni neiet kopā ar burzmu un ļaužu pūļiem, tāpēc es baigi nefanoju par Gubalovku. Ja man vēl būtu jāmaksā par vilcienu-pacēlāju, lai te tiktu, tad man rastos jautājums, par ko.
Hardijs atsūta kārdinošus kalnu skatus no Kasprowy Wierch, tikmēr mēs pošamies lejup pa citu ceļu. Tas ir superainavisks. Plašais apvārsnis un skats uz Augstajiem Tatriem sniedz piepildījuma sajūtu. Tāds miers dvēselei. Gaiss smaržo pēc vasaras meža un svaiguma. Ceļa beigās kāds saimnieks pie saviem vārtiem nolicis dzeramo ūdeni kāpējiem un ziedojumu kastīti blakus. Lejā pie atrakcijām visi satiekamies un Emīlija tiek pie godam nopelnīta atrakciju parka. Kopā abas šodien pievārējām 8 kilometrus kājām, 14 km ar velo – ejamais posms diezgan daudz tādai mazai Sisei.
Šajā ceļojumā mēs esam pasākuši vakaros viens otram jautā, kas visvairāk patika no dienā pieredzētā, vairāk jau Emīlijas dēļ, lai viņa mums pastāstītu, kas viņai iekritis sirsniņā. Bet protams, bērns agri vai vēlu sāk arī mums jautāt to pašu un tā mēs katru vakaru noslēdzam ar šo jautājumu, kas veicina foršas sarunas.
HARDIJA KĀPIENS KASPROWY WIERCH – 1987 m vjl.
Hardijs neizmantoja pacēlāju, bet kāpa kājām, kopējais noieto kilometru skaits – 30. Pie pacēlāja daudz cilvēku, tālākajās takās mazāk, tur var noķert arī vientulīgākas sajūtas.
Maršruts: Kuznice – Kasprowy Wierch – Swinicka Przelecz – Dolina Gasienicova – Kuznice.
Iepriekšējais raksts: VELOBRAUCIENS PA POLIJU UN SLOVĀKIJU – Cauri kalniem atpakaļ Polijā #10
Nākamais raksts: