Pilnā sparā rit vasaras siltās un laimīgās dienas, un lai tās kļūtu vēl laimīgākas un vēl daudzveidīgākas, var doties tuvākā vai tālākā ceļojumā. Šoreiz jūnija sākumā apceļoju mūsu kaimiņvalsts Lietuvas pilsētas Rokišķus un Pluņģi, kuru apmeklējums var būt ideāls atpūtas maršruts nelielām brīvdienām, nedēļas nogales izbraucienam vai apvienojot ar ceļojumu uz Lietuvas piekrastes populārākajām pilsētām vai Kuršu kāpām. Gan zināmas patiesības, gan jaunatklājumi sagaida ikvienu Lietuvas apceļotāju.
Gačionu muiža: atpūta lauku muižnieka stilā
Dabas miera, klusuma un zaļojošu koku ieskauta, mantinieku lolota, Rokišķu lauku teritorijā ieslēpusies īsta “pērle” – klasicisma stilā atjaunotā Gačionu muiža, ko trīs simtus gadus pārvaldījusi Rozenu dzimta. Nu šeit saimnieko īsts barons Pjotrs Rozens, enerģisks kungs, kurš atstājis Parīzi, lai apmestos uz dzīvi šajā lauku nostūrī, atjaunotu muižu tās kādreizējā elegancē un laipni uzņemtu pie sevis tūristus. Pats saimnieks uzsver, ka šeit ir jābrauc neko nedarīt, vien baudīt autentiskas lauku muižas gaisotni, nesteidzīgas un klusuma apdvestas dzīves ritmu un brīnišķīgus ēdienus no itāļu un franču virtuves, ko pats saimnieks arī reizēm gatavo viesiem.
Par ļoti pieņemamu samaksu (60 eiro, 2018.gada cena) muižas ciemiņam ir iespēja nakšņot senatnīgā stilā iekārtotā numuriņā, izmantot sporta zāli, plašo bibliotēku, laivot tuvējā ezerā, baudīt trīs maltītes dienā gaumīgajā un mājīgajā muižas ēdamistabā, kas apvienota ar atvērtā tipa virtuvi vai brokastot uz terases, klausīties Rozenu dzimtas stāstus pie vīna glāzes un līdz pirkstu galiem sajust muižas dzīves burvību.
Caur fotoattēliem grūti notvert to šarmanto un sena klusuma apdvesto atmosfēru, kas valda barona Rozena atjaunotajā Gačionu muižiņā. To var izdarīt tikai aizbraucot turp un sajūtot to sirsnību, ar kādu saimnieki kādreizējā godībā atjaunojuši ikvienu telpu.
Uz šo vietu nebrauc tūkstoši, tāpēc saimnieks ikvienu ciemiņu sagaida kā mīļu viesi. Un jā, man patiešām sagribējās šeit atgriezties, kopā ar savējiem. Parādīt viņiem šo pasaules stūrīti, šo šarmanto muižu, īstu baronu, kurš pats gatavo viesiem pusdienas un iemieso to, ko sauc par dzīves jēgpilnu eksistenci. Jā, tur bija jūtama dvēsele.
Kokgriezumu karaliste un aizgājušo laiku godība
Tālāk ceļš ved uz skaisto un plašo Rokišķu muižas ansambli, kurā ierīkots Rokišķu muzejs. Atsevišķā muižas kompleksa ēkā var apskatīt Rokišķu lepnuma – koktēlnieka Ļongina Šepkas visas dzīves laikā radīto unikālo un savdabīgo kokgriezumu kolekciju, uzzināt divu varenu dzimtu – Tīzenhauzenu un Pšezdziezku likteņus, kā arī gremdēties aizgājušo gadsimtu noskaņā krāšņi izdekorētajās muižas istabās un apskatīt dažādas izstādes. Rokišķu muižu var ērti izstaigāt ar audiogidu latviešu, angļu, krievu vai lietuviešu valodā, noklausoties izsmeļošu stāstījumu par muižas vēsturi, dzimtām un autentisko trauku, tērpu un sadzīves priekšmetu ekspozīcijām. 2013.gadā muzejs atzīts par ģimenei draudzīgu vietu, tas ir arī viens no EDEN (Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi) galamērķiem.
Rokišķu reģiona garšu triumfs
Rokišķu apkārtnes delikatešu piedāvājumu jādodas baudīt uz eleganti melnbaltā stilā ieturēto kafejnīcu „Senas grafas” (latviski „Senais Grāfs”), kur iespējams izgaršot to, ko ražo vietējie uzņēmumi, sākot no vītinātas filejas un alkšņu dūmos auksti kūpinātas liellopa desas līdz Itālijā nogatavinātajam cietajam sieram „Rokiškio Grand” ar kraukšķīguma notīm un izcilas kvalitātes vīniem no saimniecības „Roksala”, kas lepojas ar daudziem piešķirtajiem tituliem. Vīnu izlasē tiek celti priekšā rabarberu, ērkšķogu, upeņu, ābolu, aroniju vīni, kuros jūtamas katra konkrētā augļa vai ogas pamatgaršas. Īpašs piedāvājums ir ledusābolu deserta vīns. Neesmu speciāliste, bet kvalitātes un garšas buķetes ziņā Roksalas vīni šķiet tikpat lieliski kā mūsmāju Abavas vīna darītavas darinājumi, kuru latiņa ir ļoti augstu. Vai iekārdināja? Turpinājumā gardēžiem tiek celts priekšā skilandis – interesants, latviešiem mazzināms produkts, ko gatavo no cūkgaļas, pievienojot sīpolus, ķiplokus, piparus.
Deserta vietā jānogaršo Laimutes Sadauskienes ceptais šakotis un nu jau gandrīz par Lietuvas simbolu kļuvušās baraviciņas. Papildus degustācijai kafejnīcas īpašnieks Aļģimants Šablinskis izsmeļoši iepazīstina viesus ar gaļas un siera delikatešu gatavošanas tradīciju vēsturi un pastāsta par saimniecībām, kurās top vietējie gardumi. Pieejamas 4 veidu degustācijas no 5 līdz 12 eiro par personu (siera, Rokišķu gaļas kombināta produkti, apvienotā siera un gaļas degustācija, prestižā degustācijas izlase ar 6 veidu vīniem).
Biodinamiskā saimniekošana Ilzenbergas muižā
Acīm tīkamā mežu, lauku un ezeru ielokā Ciemiņus sagaida atdzimusī Ilzenbergas muiža un plašais, angļu stilā iekoptais 15 ha parks ar skulptūrām, leģendām apvīto Mīlestības salu, graciozi izliekto tiltiņu, ezeru un stāstiem par šīs saimniecības attīstīšanu pašreizējā veidolā. Muiža celta 1515.gadā, tā nomainījusi vairākus īpašniekus un šobrīd ir Lietuvā vienīgā pilnībā atjaunotā muiža, ko veido brīnišķīgas dabas ielokā ieskauta baltā muižas ēka, rūpīgi atjaunotās saimniecības ēkas un harmonijā ar dabu strādājoša saimniecība.
Šobrīd Ilzenbergas muižas kompleksā tiek attīstīta biodinamiskā saimniekošana. Tas nozīmē, ka saimniecībā uz vietas tiek īstenots pilns cikls no sēšanas līdz gatavai produkcijai, turklāt lauku darbos, kaitēkļu apkarošanā un produkcijas gatavošanā izmantojot tikai bioloģiskas metodes, dabiskus līdzekļus, iztiekot bez pesticīdiem, mākslīgajiem minerālmēsliem utml. Muižas komplekss sastāv no muižas ēkas, klēts, siltumnīcām, pirts, ledus pagraba, siernīcas, kūpinātavas, maizes ceptuves, staļļiem un kūtīm. Interesentiem tiek piedāvātas naktsmītnes muižas ēkā, viesu mājās, pirts ēkas un telpu noma pasākumiem, fotosesijām, svinībām, ekskursijas muižā un parkā „Iepazīstot muižas dzīvi”, „Bioloģiskās saimniecības gudrības”, „Gaidot pēcpusdienas tēju” (būšot arī latviešu valodā!), kā arī piedāvātas saimniecībā tapušo produktu – maizes, cepumu, siera, gaļas izstrādājumu, piena produktu – degustācijas. Atklāti sakot, piedāvāto produktu – siera, jogurta, maizes un aukstās gaļas garšas buķete bija visai pliekana un saimniecībai vēl būtu jāpiestrādā pie kvalitātes, bet tā ir labojama lieta.
Saprotams, ka apstaigājot ainavisko parku un atjaunotās saimniecības ēkas, ir skaidrs, ka šī muižas kompleksa īpašniekam, gluži kā Gačionu muižas saimniekam, veiktās investīcijas nekad neatmaksāsies, jo tās vienkārši ir pārāk lielas. Taču ja cilvēkam finanses atļauj, tad vērts ieguldīt šādās idejās, savā sirdslietā, kas nes labumu citiem un padara sakoptu vēl kādu vietu.
Viesmīlība un tradīcijas Žemaitijā
Otrā diena Lietuvā pēc triju stundu brauciena aizved uz pavisam citu reģionu – Žemaitiju, kur atrodas nākamais galamērķis – Pluņģes pilsēta un tās apkaimē esošais Plateļu ezers – centrālais Žemaitijas nacionālā parka objekts. Pirmā pieturvieta ir bijušajā zirgu stallī izveidotais Meteņu muzejs, kurā apskatāmi vairāki simti visdažādāko Meteņu svinību tradicionālo masku, ko pazīstam arī mēs, latvieši.
Tālāk var apskatīt Aukstā kara muzeju, kas iekārtots bijušajā PSRS Plokštines kara bāzē kodolraķešu uzglabāšanai. Tā bija pirmā PSRS karabāze, kurā Aukstā kara laikā tika izvietotas kodolraķetes. Tas ir unikāls šāda veida muzejs Eiropā. Muzeja ekspozīcija vēsta par piecām desmitgadēm, kad norisinājās Aukstais karš, viens no slavenākajiem un bīstamākajiem militārajiem konfliktiem pasaulē. Uzskates vizuālie un grafiskie materiāli atspoguļo sevišķi slepenu informāciju par kodolieročiem padomju savienībā un to darbības principiem. Šeit ir apskatāmi arī citi kara ieroči un dažādi maketi, kas liecina par šī laikaposma vēsturi.
Ceļš turpinās ainaviskajā saimniecībā – viesu namā “Prie Žiedelio”, kur ciemiņus sirsnīgi (patiešām no sirds!) ar dziesmu un dāsniem cienastiem uzņem enerģiskā un smaidīgā saimniece Janīna Rumšiene, mudinot sēsties pie saimes galda un nobaudīt žemaišu tradicionālo virtuvi – vārītus kartupeļus maisiņā, auksto zivju zupu ar siļķi (cibulynė), kāpostu zupu, kartupeļu un žāvētas gaļas kuģeļus, sierus un tradicionālā mantojuma sarakstā iekļauto kastini (Kąstinys), ko pati saimniece arī pagatavo uz vietas no krējuma, sviesta, sāls un zaļumiem. Kastinis garšo kā tikko sakults sviests ar zaļumiem, tikai krējums tam piešķir maigāku garšu un zīdaināku tekstūru. To ēd kopā ar vārītiem kartupeļiem vai maizi.
Šeit arī pierādās vecā patiesība, ka vietu īpašu padara cilvēks, šajā gadījumā atraktīvā namamāte Janīna, kura dzied vietējā ansamblī “Platele”, gādā par žemaišu tradīciju saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, vada viesu namu un gatavo vietējos ēdienus. Saimniece labprāt iesaista ciemiņus rotaļās, izrāda saimniecību un demonstrē īstas lietuviešu saimnieces prasmes un dzīvesprieku. Galds novietots uz terases ezera krastā un šķiet, ka nav patīkamākas vietas, kur baudīt sauli, vasaru, dabu un lauku labumus.
Viesu nams piedāvā iespēju ne tikai atrast jaunas garšas, bet arī nakšņot, īrēt telpas pasākumiem, laivot pa ezeru, izmantot pirti, sporta laukumus un baudīt lauku dabu un mieru.
Enerģētiskie labirinti un medus garšu kolekcija
Nākamā apskates vieta ir enerģētisko piramīdu un ģeometrisko figūru parks senā lauku sētā pie gleznainā Plateļa ezera. Šobrīd šeit izveidoti pieci interesanti labirinti un ģeometriskas formas kupoli, kuros var nostaigāt kilometriem garas takas, līdz aizmirstas visas pasaules rūpes un raizes. Šī ir ideāla vieta, kur ļaut izskrieties bērniem un pavadīt daudzas stundas, baudot dabas skaistumu, piknikojot un aktīvi pavadot laiku dažādās spēlēs – parkā pieejams šahs, galda teniss, domino, batuti u.c.
Savukārt Medus klētiņā (“Medaus kletele”) viesus uzņem bitenieku pāris – piedāvā izmēģināt bišu gultas omulīgi iekārtotā bišu namiņā, caur logu vērot lidoņu dzīvi un sajust, kā pazūd saspringums un nemiers. Bišu gultām esot ārstniecisks efekts, ko sniedz bišu zumēšana, vaska un medus smarža un bišu radītais magnētiskais lauks. Lai arī te nevar redzēt visas 100 bišu saimes vienuviet, jo saimnieks tās izlicis tuvējos mežos, saimniecībā iespējams izbaudīt dažādas medus garšas, tajā skaitā medu, kas 2017.gadā ieguvis balvu kā gardākais – liepu lapu izsvīdumu medus.
Pēdējais Lietuvas pieturpunkts lepojas ar nosaukumu “Žemaitijas Versaļa” – tā ir greznā neoklasicisma stilā būvētā kņaza Nikolaja Oginska pils Pluņģē, kurā iekārtots Žemaišu muzejs un apskatāmi priekšmeti, kas ir saistīti ar žemaišu kultūru un mākslu visā pasaulē. Piecdesmit astoņus hektārus aizņem Oginska parks, kurš tika izveidots jau 18. gadsimtā. Parkā uz krāšņās pils fona vasaras sezonā vairāku dienu garumā tiek rīkoti klasiskās mūzikas koncerti, kas pulcē mūzikas mīļotājus ne tikai no Lietuvas, bet arī no kaimiņvalstīm.
Ceļojuma noslēgumā secinājums ir viens – Rokišķu un Pluņģes apmeklējums noteikti ir tā vērts, jo šeit gaumīgi iekārtotas pilis un senlaicīgas muižas mijas ar ainaviskiem ezeriem, mežiem un tradicionālām lauku saimniecībām, piedāvājot neaizmirstamas sajūtas, lielisku atpūtu un ievedot citā pasaulē – prom no ikdienas trauksmainās steigas, rūpēm un raizēm.
Divas dienas būtu absolūtais minimums Ziemeļlietuvas iepazīšanā, vislabāk izvēlēties nesteidzīgu atpūtu 3-4 dienu garumā, lai sajustu, izgaršotu, izbaudītu un atklātu sev pavisam citu Lietuvu.
Dodieties ceļā un piedzīvojiet neaizmirstamo!
Foto: Māra Bitāne, Ingus Pugačovs
Attālumi: Rīga-Rokišķi (160 km), Rokišķi-Pluņģe (260 km)
Braucienu organizēja Kokneses novada dome sadarbībā ar partneriem – Rokišķu tūrisma informācijas un amatniecības centru un Pluņģes rajona pašvaldības administrāciju Latvijas-Lietuvas programmas projekta Nr.LLI-211 “AttractiveFORyou” (“Ilgtspējīgu tūrisma pakalpojumu attīstība un tūrisma infrastruktūras pieejamības uzlabošana”) ietvaros.