KĀPĒC JĀTIC DŽINIEM JEB VĒRAINS GADS MAROKĀ

tahirs šahs kalifa nams

Vai jums arī ir tā, ka sākoties teju vasarīgām, saules pielietām dienām, roka tā vien stiepjas pēc kāda patīkama ceļojuma romāna, ar ko kopā pagozēties saulītē?  Maijā izvēlējos lasīt Tahira Šaha autobiogrāfisko darbu “Kalifa nams”, kas uzbur krāšņu austrumu pasaku un skurbinošu, neizskaistinātu īstenību vienlaikus vienā no dzīvīgākajām Marokas pilsētām – Kasablankā.

 Rakstnieks Tahirs Šahs kopā ar sievu un diviem bērniem izlemj piepildīt sapni un pārcelties no miglainās, pelēcīgās Londonas uz saules piesātināto, krāšņo un ekscentrisko Marokas Karalisti, lai turpmāk vadītu dzīvi nesen iegādātā namā, kas kādreiz tiešām esot piederējis kalifam. Tā nu sākas aizraujošs piedzīvojums gada garumā – nebeidzamie remontdarbi, tuvējā graustu rajona problēmas, nedienas ar kaimiņiem un vēl lielākas nedienas ar marokāņu māņticību.

Pats interesantākais šajā grāmatā ir tas, ka Kalifa nams ir pilntiesīgs romāna tēls  – noslēpumains, plašs, pamests, bet brīnumains, tas sevī slēpj pašu marokāņu būtību un ir vieta, kur izpausties tradicionālajai vietējo māņticībai – marokāņi tic, ka vecos, pamestos mājokļos iemitinās džini, no kuriem grūti tikt vaļā un kuriem jāpielabinās, lai varētu netraucēti eksistēt līdzās džinu pārvaldītajai burvju un garu pasaulei. 

Katrā nodaļā būs iespēja pasmieties un pabrīnīties par marokāņu kaitinošo māņticību un autora bezspēcīgajiem mēģinājumiem ievirzīt savu un ģimenes  ikdienas dzīvi vēlamā gultnē. Romāns nešaubīgi spēj aizvilināt austrumu krāsu, smaržu un garšu piedzīvojumā daudzu lappušu garumā. Un  pamazām kļūst skaidrs, kāda ir atslēga tam, lai Marokā spētu izdzīvot un iegūt vietējo labvēlību: ir jādomā kā marokānim!

“Ja vajadzēja kādu lietu mājas remontam, mēs devāmies uz Dārbi Galefu – stihiski izveidojušos tirgu uz Kasablankas dienvidrietumu robežas. Tur pārdeva visu: no būros ieslodzītiem sugu reptiļiem līdz antikvāriem priekšmetiem no Francijas, no holandiešu Edam siera sarkanajām galvām līdz bērnu drēbēm, satelīta uztvērējiem un milzīgiem televizoriem. Lielākoties tā bija kontrabanda, kas Marokā nelegāli nonākusi no Spānijas un pārvesta pāri Alžīrijas robežai. – Kāpēc policija te nerīko reidus? – painteresējos.  – Vai jūs esat jucis? Te viss lielākoties viņiem arī pieder, – atcirta Kamals.”

Izdevniecība “Zvaigzne ABC”

Atbildēt