Kad ģimenē gatavojas ienākt mazulis, skaidrs ir viens – dzīve nekad vairs nebūs tāda pati kā iepriekš. Un tai arī tādai nav jābūt. Vitas Kalniņas uz pētījumiem un profesionālo pieredzi balstītā grāmata “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē” noderēs topošajiem un esošajiem mazuļu vecākiem, vecvecākiem un visiem tiem, kuri grib uzzināt, kā veidot attiecības ar zīdainīšiem, ko viņi domā, jūt un vēlas. Nodaļās aprakstītas ne tikai metodes un pamatoti fakti par bērniņa emocionālo saikni ar vecākiem un pasauli, lielākā daļa grāmatas veltīta vecāku darbam ar sevi, rūpēm par savu psiholoģisko noturību un labsajūtu gan grūtniecības, gan dzemdību, gan bērna audzināšanas sākumposmā (nodaļas “Jaunās ģimenes miegs”, “Sievietes emocijas pēc dzemdībām”, “No pāra par vecākiem”). Tieši vecāku darbs ar sevi ir būtisks, lai nesalaistu grīstē attiecības ar mazuli sākumā un tas neatsauktos uz vēlākajiem gadiem pusaudžu vecumā.
Lasītājs var izvēlēties lasīt tikai tās nodaļas, kuras viņu interesē, piemēram, kā nesabīties no mazuļu raudāšanas un pieņemt to kā dabisku procesu, kā veidot saikni jau mazulim esot puncī, kā sagatavoties un vieglāk pārlaist dzemdības, kā attīstās mazuļa maņas utt. Nelasīju nodaļas par pēcdzemdību depresiju, jo tas man nav aktuāli, bet varbūt kādam noder arī tas. Personīgi man visvairāk noderēja nodaļas “Kā saprasties ar bērniņu”, “Paēdināt mazuli”, “Mazuļa raudāšana” (tā nav jāuztver histēriski), jo tās bija vairāk no bērna skatupunkta un sniedza dažu labu praktisku informāciju par mazuļu aprūpi, valodu un to, ka nevajag raudošam bēbītim bāzties virsū ar mantām. Patīkams ir autores valodas stils, ļoti mierpilns un iejūtīgs, ar daudziem piemēriem un risinājumiem dažādās grūtās situācijās, ko var piedzīvot jaunā ģimene.
Psiholoģiskās pļāpas par pāru attiecībām noderēs tiem, kuri nezina elementārākos attiecību veidošanas un uzturēšanas principus (ceru, ka tādu nav daudz!). Jāsaka, ka autore raksta ļoti niansēti un daudzu darba gadu garumā ir izpratusi mazu bērniņu sajūtas, ienākot lielajā pasaulē. Lielākās problēmas bērna kopšanas un audzināšanas procesā gan rada Latvijas vecāku psiholoģiskais stāvoklis. Acīmredzot šādas grāmatas Latvijā ir vajadzīgas, it sevišķi, ja autorei ir bijusi darīšana ar tādiem vecāku tipāžiem, kādus viņa apraksta savos piemēros. Daudzi skaidrotie jautājumi man tiešām šķiet pašsaprotami, piemēram, vīra rūpes par sievu grūtniecības laikā, cieņpilna komunikācija ar partneri, kad mazais jau atnācis, mazuļa samīļošana raudu laikā vai arī parunāšanās ar bērniņu puncī – vai tiešām ir cilvēki, kuri bez grāmatas izlasīšanas to visu nevar iedomāties paši? Un ja tas tiek darīts nevis no sirds, bet sekojot instrukcijām, vai tad tam vispār vairs ir jēga? Un kas tie par vīriešiem, kuri esot greizsirdīgi uz mazuli? Briesmīgi. Tādas nelielas filozofiskas pārdomas radās grāmatas lasīšanas laikā.
Jebkurā gadījumā iesaku lasītājiem šo darbu kā informatīvi izzinošu lasāmvielu par pirmo attiecību veidošanu ģimenē un no visa pieejamā satura izvēlēties to, kas pašiem šķiet aktuālāks un iegaumēšanas vērts. Labāk lasīt šo nekā smelties apšaubāmas kvalitātes zinības forumos.
E-grāmata saņemta no izdevniecības “Zvaigzne ABC”, grāmatu izdevis Ģimenes psiholoģijas centrs “LĪNA”. Viedokli par blogā apskatītajām grāmatām nekādos apstākļos neietekmē sadarbība ar izdevniecībām.
1 Comment