Salīdzinot ar laiku pirms nieka 10, 20 vai 50 gadiem, mūsu pasaule ir piedzīvojusi dramatiskas pārmaiņas gandrīz visās jomās. Jāņa Rozes izdevniecības paspārnē iznākusi Nikolasa Mirzojeva grāmata “Kā raudzīties uz pasauli” – pētījums par to, kā vizuālie materiāli veido un iepaido mūsu dzīvi un kā pareizāk vērtēt un analizēt vizuālās kultūras parādības mūsdienu pasaules attīstības kontekstā.
Grāmatas autors ir Mediju, kultūras un komunikāciju zinātņu profesors Ņujorkas Universitātē, viens no vadošajiem vizuālās kultūras ekspertiem, kura pētījumu epicentrā ir vizuālais attēls un tā ietekme uz sabiedrības procesiem un loma mūsdienu kultūrā, mākslā un informācijas tehnoloģijās. Tēma ir interesanta un pētījuma vērta, taču jābrīdina, ka šis darbs prasa iedziļināšanos un lielu pacietību, jo valoda un rakstības stils ir akadēmisks un brīžiem nav tik viegli uztverams, ja neesi komunikāciju zinātņu students vai profesors. Šī nav vieglā plaukta literatūra un, iespējams, sākumā šķitīs apgrūtinoši lasīt pagājušajos gadsimtos tapušu mākslas darbu un fotogrāfiju analīzes, taču, kad tam tikts cauri, lasītāju sagaida visai vērtīga informācija par to, kā attēli un vizuālie materiāli tiek izmantoti karadarbības un terorisma provokācijām, iebiedēšanā un manipulācijās ar sabiedrības viedokli, tehnoloģiju attīstībā, klimata pārmaiņu modelēšanā, globālo lielpilsētu ietekmes analīzē. Būtisku piemēru vizuālo liecību ietekmei uz valstu karadarbību radīja tā saucamais attēlu karš starp ASV un Irāku, kas turpinājās līdz 2004.gadam, kad atklātībā nonāca Abu Graibas cietuma fotogrāfijas, kurās ASV armijas pārstāvji ņirgājās par ieslodzītajiem un kas satricināja sabiedrību, parādot neizdevīgā pozīcijā ASV armiju.
Cita nodaļa sniedz ieskatu par pasauli uz ekrāna, kas ir īpaši svarīgi, jo ekrāni ir mums visapkārt un mēs nevaram iedomāties pasauli bez tiem. No kino pirmsākumiem 1895.gadā līdz dzīvi kontrolējošām Google Glass brillēm mūsdienās, cilvēks ir spiests vērot pasauli caur ekrāniem, maldīgi ticot, ka tā ir viņa izvēle un ka pasaule, ko viņš redz, ir patiesa un nesagrozīta, taču tā nekad nav bijis. Ar neskaitāmiem piemēriem un analītisku pieeju autors dod lasītājam iemeslu padomāt, kā ir iekārtota pasaule, ko mēs uztveram un kurā dzīvojam.
Datorprogrammas mūsu vietā izskaitļo pasauli, ko mēs redzam. Google, Apple, Microsoft vai citas kompānijas, kas varētu rasties to vietā, nostājas starp mums un pasauli, un ar ekrānu un programmatūras palīdzību rūpīgi izsijā visu, ko mēs varētu ieraudzīt un uzzināt. Skats, kas pavērās iznīcinātāja pilota skatienam, pārvēršas par mazītiņu personisku pasaulīti tālruņa ekrānā, kas pavada mūs it visur. Mēs uzskatām, ka tā ir “mūsu” pasaule, taču patiesībā tā ir rūpīgi nopulēta un rediģēta, vēl iekams mums tiek dota iespēja to ieraudzīt.
Autors iedziļinās arī mūsdienu plaši izmantotajā Google Earth sistēmā, uzsver tās sniegtās iespējas, taču meklē arī trūkumus. Google Earth neatspoguļo realitāti tās patiesajā veidolā, bet gan rada ilūziju par viengabalainu pasauli. Apskates obejektus un teritorijas veido miljardiem attēlu, kas sabīdās kopā, taču interesanti tas, ka reizēm šie attēli nesavienojas pareizi un rodas “trokšņi” – attēli, kas atgādina katastrofu filmām līdzīgus skatus. Ir mākslinieki, kas īpaši meklē šādus attēlus un piefiksē tos savos mākslas darbos, uzskatot, ka mēs jau dzīvojam Matriksā.
Atmiņas kļuvušas par attīstīto valstu privilēģiju. Eiropas katastrofas atcerās daudzi, taču to nevarētu teikt par līdzīga mēroga satricinājumiem, kas piemeklējuši Āfriku.
Apbrīnojams ir autora zināšanu apjoms un darbā ietvertais informācijas daudzums. Ar savu analītisko pieeju N.Mirzojevs parāda, kā iespējams saskatīt vizuālajos materiālos atrodamos slēptos mājienus, vienlaikus drosmīgi atklājot, ka attēls vienmēr ir ierocis kāda rokās, un ar tā palīdzību var šķelt, apvienot, sagrābt un ietekmēt vairāk un ātrāk kā jebkad iepriekš cilvēces attīstības vēsturē.
Kā ieraudzīt pārmaiņām pakļauto pasauli, ja mēs tajā paši dzīvojam? Kā mums iemācīties pareizi saprast vizuālo iespaidu kolekciju, kurai esam pakļauti ik dienas? Kā nepakļauties manipulācijām, ko īsteno valdības, lielās korporācijas un masu mediji? Kā dzīvot pasaulē, kurā privātums vairs praktiski neeksistē un tehnoloģijas pārmāc saikni ar dabu un patieso pasauli mums apkārt? Vai uz šiem jautājumiem vispār ir atbildes, man nav ne jausmas, bet šī grāmata varētu būt pirmais solis atbilžu virzienā.
Grāmata saņemta no izdevniecības “Jāņa Rozes apgāds”, no angļu valodas tulkojusi Ilze Paegle-Mkrtčjana. Viedokli par blogā apskatītajām grāmatām nekādos apstākļos neietekmē sadarbība ar izdevniecībām.