NĀKOTNE DIGITĀLAJĀ PASAULĒ: PĀRMAIŅU VĒSTNEŠI

octo-df-s.png
Attēls no https://www.octotelematics.com/news/the-digital-future 

Pirms dažām nedēļām biju ikgadējās Uzņēmēju dienās Aizkrauklē, kur saistošu lekciju pasniedza Swedbank Digitālās stratēģijas departamenta vadītājs, iepazīstinot klausītājus ar digitālas tehnoloģijas attīstības tendencēm un nākotnes redzējumu digitālajā pasaulē. Tēma visnotaļ aizraujoša kaut vai tādēļ, ka šobrīd esam milzīgu pasaules mēroga pārmaiņu liecinieki. 

Pasaules Ekonomikas forums ir atzinis, ka šobrīd dzīvojam ceturtās industriālās revolūcijas laikā – notiek būtiskas pārmaiņas ne tikai atsevišķās nozarēs, bet arī valstu un pat visas pasaules tautsaimniecības procesos. Pārmaiņas lielā mērā nosaka paātrinātā attīstība informācijas tehnoloģijās un jaunākie sasniegumi robotikas jomā. Šodien jau pastāv informācijas tehnoloģijas, kas nav iepriekš specifiski jāprogrammē – tās pašapmācās un patstāvīgi veic pētniecību. Tas rada apstākļus, ka robotizācija no mehāniska darba aizstāšanas papildinās ar virtuālajiem darbiniekiem, kas aizstāj “domājošos” darbus. Ko šīs pārmaiņas nozīmē un kādi ir attīstības ceļi? Šī joma ir ļoti plaša, es mēģināšu vien ieskicēt dažus attīstības ceļus un pētījumus, bet katra paša ziņā ir izvēlēties, kurās sfērās iedziļināties mazāk un kuras pētīt tālāk.

Gala secinājums vēl pirms atsevišķu faktu izklāstīšanas – mēs esam uz pārmaiņu sliekšņa. Iedomāsimies to tā –  pēc vairākiem gadu simtiem skolēni mācību stundās (ja tādas vēl pastāvēs) no hologrāfiskajiem attēliem un tekstiem, kas virknēsies gaisā bez tradicionālā monitora un datora, mācīsies par 21.gadsimta sākumu, kad pasaule piedzīvoja ceturto industriālo revolūciju, kas iezīmēja pavisam jauna, nekad nepiedzīvota informācijas laikmeta sākumu un jaunu pasaules kārtību.

Roboti starp mums

Pirmā tēma, kas bieži vien tiek saistīta ar nākotnes attīstības tendencēm, ir robotika. Nesen sajūsminājāmies par IRobotiem, kas sūc putekļus un tīra māju, nu jau tas vairs nešķiet nekas īpašs. Būtībā arī visas automatizētās ražošanas uzņēmumu iekārtas, kas veic ikdienišķu, tehnisku darbu, ir roboti, kuri jau gadu desmitiem ilgi aizvieto strādnieku rokudarbu un daudz ātrāk un efektīgāk saražo plaša patēriņa preces. Roboti ir un turpmāk vēl lielākā mērā būs cilvēku dzīves sastāvdaļa tādās jomās kā sociālā aprūpe, izglītība, lauksaimniecība (traktori bez vadītāja), kravu pārvadājumi (pašbraucošie kravas auto bez šoferiem), satiksmes organizācija (vairāk radaru, mazāk ceļu policistu), apkalpojošā sfēra (tirdzniecības vietas bez pārdevējiem, roboti-uzkopēji), rūpniecība un ražošana (jaunas, inovatīvas ražošanas tehnoloģijas ar minimālu apkopi), pašapkalpošanās kases un bankas filiāles bez kontakta ar personālu, apkures sistēmas, kuras automātiski regulē kurināmā materiāla daudzumu (arī granulu katls ir sava veida robots), konsultāciju sniegšana un atbildes uz klientu jautājumiem bankās, uzņēmumos, valsts iestādēs (roboti, kas automātiski ģenerē atbildes uz klientu rakstiskajiem jautājumiem, balstoties uz atslēgas vārdiem).

Runājot par tirdzniecības sfēras jaunumiem, pēc četru gadu testēšanas 2018.gada sākumā pasaules vērtīgākā kompānija Amazon atklāja pirmo veikalu bez pārdevējiem un bez kasēm – cilvēks pirms iepirkšanās ielādē telefonā aplikāciju, preces uzliek liek somā, to kopējā cena tiek virtuāli saskaitīta un nauda noņemta no bankas kartes automātiski. Video

Dronu uzvaras gājiens

Droni tiek izmantoti arvien vairāk un pavisam droši var apgalvot, ka mēs esam to izmantošanas plašo iespēju pašā sākumposmā (raksts). Vairs nav brīnums, ka dronus izmanto fotografēšanā, filmēšanā, kinoindustrijā, aviācijā, reklāmu izvietošanai pasākumu laikā, taču to izmantošanas iespējas ierobežo tikai cilvēka fantāzija. Varam piedzīvot laiku, kad droni veic picu piegādi, dārzu laistīšanu, sējumu inventarizāciju, mājlopu ganāmpulku uzraudzību, palīdz arhitektiem veidot 3D ēku modeļus, piegādā zāles cietušajiem ārkārtas situācijās, veic biotopu un dzīvnieku populāciju monitoringu vides aizsardzības nolūkos, veic interneta pirkumu piegādi (Amazon sper soli arī šajā virzienā un jau testē dronus piegādes vajadzībām). Raksts

Strādniekus nomaina roboti

Nenovēršami IT attīstībai līdzi nāk sāpīgs jautājums par darbavietu skaita samazināšanos. Robotizācija un tehnoloģiju attīstība acīmredzami samazina nepieciešamību pēc darbaspēka, kādu esam izmantojuši līdz šim, šobrīd katrs var iepazīties ar pēdējiem pētījumiem par to, kas notiks ar darbavietu skaitu nākotnē pasaulē, kurā iedzīvotāju skaits aug ar tendenci 10 131 stundā. Raksts – Technology is killing jobs and only technology can save them

Un tomēr, šī brīža pārmaiņas un automatizācija nav pirmais pavērsiens cilvēces attīstības vēsturē, kad izgudrojumi un tehnikas attīstība neizbēgami novedusi pie ievērojamām izmaiņām darbaspēka jomā. 18.gs. beigas un 19.gs. sākums, kad tika izgudrots iekšdedzes dzinējs un parādījās pirmās tvaika mašīnas, bija pagrieziena punkts, kas iezīmēja pirmās industriālās revolūcijas sākumu, masveida pāriešanu no lauksaimnieciskās ražošanas uz rūpniecisko ražošanu un lielo korporāciju attīstību, no agrārā dzīves modeļa uz pilsētniecisko dzīvesveidu.

Visvairāk par darbaspēka zudumu uztraucas ASV. Raksts

McKinsey globālā institūta pētījumā, kas tapis 2017.gadā, apgalvots, ka automatizācijas un robotizācijas dēļ līdz 2030.gadam darbavietu skaits pasaulē  samazināsies par 800 000 miljoniem. No otras puses, tas nenozīmē, ka paredzams masveida bezdarbs. Pieaugs pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka robotikas, IT un informācijas apstrādes nozarēs. Ņemot vērā to, ka tehnoloģiju izmantošana ražošanā sekmēs izmaksu ietaupījumu uz novecojušā modeļa darbaspēka rēķina, kā arī uz izejvielu apstrādes izmaksām, uzņēmumiem radīsies iespēja investēt līdzekļus jaunos produktos, kuru izstrādei, izveidei, mārketingam, nokļūšanai pie patērētāja vajadzēs papildus darbaspēku, līdz ar to darbaspēka daudzums savā ziņā varētu līdzsvaroties.

Problēmas apmērus mazina arī fakts, ka jebkura tehnoloģiskā revolūcija nevis vienkārši samazina darbavietu skaitu, bet maina to profesiju veidu, pēc kura parādās lielāks pieprasījums. Kā mēs redzam no vēstures, ņemot vērā industriālo revolūciju 20.gadsimtā, iekārtu paveiktais darbs samazināja rūpnīcās nodarbināto strādnieku skaitu, taču auga pieprasījums pēc kantora darbiniekiem, administratoriem, iekārtu apkopes operatoriem, speciālistiem, kas izstrādā jaunas tehnoloģijas utml. Ja paskatāmies gandrīz gadsimtu senā pagātnē, toreizējā revolūcija bija vēl dramatiskāka, jo tā būtiski samazināja laukos dzīvojošo un lauksaimniecībā nodarbināto skaitu –  ASV 19. gs. sākumā ap 40 % iedzīvotāju bija nodarbināti lauksaimniecībā, tad 20.gs. – ap 20 %, savukārt 21.gs. sākumā vairs tikai 2 %. Protams, bija vēl daudzas sekas un pārmaiņas, par kurām varētu rakstīt stundām ilgi.

Robotizācijas un tehnoloģiju izmantošanas aizstāvji norāda, ka neizbēgamajā darba veidu transformācijas procesā lielākoties zudīs tieši tās darbavietas, ko var apzīmēt ar 3D (no angļu valodas – dull, dirty or dangerous jobs) – netīrs, bīstams vai apnicīgs darbs.

Savukārt Masačūsetsas tehnoloģiju institūta profesors Deivids Autors uzskata, ka par spīti tam, ka automatizācijai ir milzīga ietekme uz darba struktūru, masu bezdarbs līdz šim nav iestājies un arī neiestāsies, taču viņš akcentē pavērsienu, ko nav grūti iedomāties kā problēmu nākotnē – ja liels skaits zemāk kvalificētu darbu, ko veic roboti un iekārtas, tiek aizvietoti ar darbavietām, kurās pieaug pieprasījums pēc augsti kvalificēta un augsti izglītota darbaspēka, kur tādā gadījumā tiks nodarbināti mazizglītotā sabiedrības daļa,  un ar kādiem brīnumlīdzekļiem šīs sabiedrības daļas pēcnācēji tiks izrauti no nabadzības apļa – zemi ģimenes ienākumi – zems izglītības līmenis – mazatalgots darbs vai bezdarbs – zemi ģimenes ienākumi? Kur strādās tie, kuriem nav iespēju pārorientēties un atbilst augsti kvalificēta darbaspēka prasībām? Šajā gadījumā tehnoloģiju attīstība dramatiski samazina darbavietu izvēles iespējas tieši mazizglītotajai sabiedrības daļai, kurai nāksies strauji pielāgoties mainīgajiem darbaspēka pieprasījuma apstākļiem. Vai arī nepielāgoties.

Lai vai kā, jau šobrīd parādās jaunas profesijas, atšķirīgas no tām, kuras bija pieejamas pirms nieka 10 gadiem. Brīdī, kad mūsu bērniem vajadzēs izvēlēties nākotnes profesijas jomu, starp tik pierastajām – jurisprudence, būvniecība, IT, ķīmija vai pedagoģija, būs un jau ir – sociotehnisko sistēmu modelēšana, virtuālā realitāte un mobilās tehnoloģijas, kiberdrošības inženierija, mehatronika, mediju un informācijas pratība un citas.

Nodokļi par robotiem

Valstu valdībām nāksies aizdomāties arī par to, ka robotiem aizvietojot cilvēku roku darbu, un samazinoties darbinieku daudzumam, arī nodokļi, ko uzņēmēji maksā valstij par katru darbinieku, saruks, tāpēc Bils Geits ir ierosinājis aplikt robotus ar nodokļiem, paredzot, ka tādējādi varētu samazināt straujos tempus robotu izmantošanā un iegūt līdzekļus cilvēku pārkvalificēšanai. Raksts

Pārmaiņu vēstneši

Visos laikos ir bijuši cilvēki, kas redz pāri laikabiedru galvām, prot saskatīt nākotnes attīstības virzienus un paši kļūst par pārmaiņu vēstnešiem, savas darbības balstot nevis uz šodienas pieredzi, bet uz skatu nākotnē, tāpēc arī bieži kļūstot nesaprotami saviem laikabiedriem.

Inovators un biznesa magnāts Īlons Masks (Elon Musk) mani ieintriģēja ar savu aktīvo darbību pasaules pārmaiņu virzīšanā un mierīgo, nosvērto skatījumu. Viņš ir nodibinājis vairākus uzņēmumus, kas vārda tiešā nozīmē rada nākotni – kosmosa tehnoloģiju attīstības uzņēmumu SpaceX, elektroauto ražošanas firmu Tesla, un saules paneļu kompāniju SolarCity, 2017.gadā – arī Neuralink, kas strādā ar pētījumiem smadzeņu attīstīšanas jomā. Viens no jaunākajiem Īlona Maska izpētes lauciņiem ir pazemes tuneļu ierīkošana zem lielpilsētām satiksmes atslogošanai (vizuālais risinājums šim projektam ir satriecoši efektīgs! Video). Savukārt SpaceX mēģina panākt atkārtoti izmantojamas raķetes izveidi, ar jau dažiem veiksmīgiem testiem, un tuvā nākotnē plāno ekspedīciju uz Marsu.

Nobeigumā

Nākotne rādās visai aizraujoša, un tas, kāda tā izvērtīsies, būs atkarīgs no cilvēku izvēlēm un saprāta robežas. Pasaules ekonomikas foruma mājaslapā ikviens var sekot līdzi mākslīgā intelekta attīstības gaitai un saprast, kurp mēs ejam un vai pratīsim izdarīt pareizās izvēles.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *