Iesākumā bija Ideja. Traka Ideja, kas piederēja divdesmit četrus gadus vecajam Filipam Naitam – klusam un introvertam puisim, Oregonas biznesa augstskolas absolventam un skriešanas entuziastam. Bija tālais 1962.gads, kad rīta skrējiena laikā Fils nonāca pie skaidra secinājuma, ka “pasaule bija pārpilna ar karu un sāpēm, un izmisumu, un ikdienas rutīna bija tik nogurdinoša, un nereti netaisnīga, ka, iespējams, vienīgā atbilde, es domāju, bija sameklēt kādu apbrīnojumu sapni, kas liktos vērtīgs, jautrs un noderīgs, un vajāt to ar sportiska apņēmību un mērķtiecību”.
Uu Fils nolēma riskēt un sekot savam sapnim – importēt kvalitatīvus sporta apavus no Japānas un piedāvāt tos amerikāņiem, dodot pretsparu apavu tirgus tā brīža noteicējiem Adidas un Puma. Viņš tikko bija uzrakstījis pētniecisko darbu par potenciālo biznesu ar Japānas apaviem, izpētīdams iespējas. Turklāt Filu iedvesmoja skriešanas treneris Bils Bauermans – strikts vīrs, kurš centās ar sportu un rūdījumu padarīt puikas par vīriem un vēlāk kļuva par Fila biznesa partneri un apavu izgudrotāju.
Palūdzot tēvam 1000 dolārus pirmās partijas iegādei, Fils uzsāk savu lielāko dzīves piedzīvojumu, bez praktiskām zināšanām darījumu vadībā, pat bez jau nodibināta uzņēmuma ierodoties Japānas apavu ražotnē “Onitsuka” un, sirdij drebot negaidītā sajūsmā, paraksta līgumu par pirmo piegādi.
Vai viņš varēja nojaust, ka viņa sākotnēji mazais bizness, pārdodot apavus no automašīnas bagāžnieka, tā nopelnot pirmos 8000 dolārus, un piesaistot dažus pārdevējus atsevišķos ASV štatos, izvērtīsies par vienu no pasaules ikoniskākajiem sporta apavu un apģērbu industrijas uzņēmumiem? Vai Fila vīzija paredzēja, ka viņa uzņēmuma logo – kustības un viegluma simbols brāzma (sākotnēji improvizācijas momentā apzīmēta kā skaņa, kad kāds paskrien tev garām) būs atpazīstams visā pasaulē un nesīs kompānijai vairāk kā 30 miljardus ienākumus ik gadu un nodarbinās vairāk kā 70 000 darbinieku? Vai viņš apzinājās, cik daudz pūļu, sviedru, asaru un bezmiega nakšu, atraujot laiku ģimenei, draugiem un personīgajai dzīvei, tiks ziedots šim sapnim, šim izaicinājumam vairāk kā viena cilvēka mūža garumā?
Šis nav klasisks liela biznesa veiksmes stāsts, kur bariņš biznesa universitāšu spīdekļu nodibina firmu un tad slaidi un līgani ieņem savu tirgus nišu. Ir jāsaprot, ka gados, kad sāka attīstīties Nike, sākotnēji ar nosaukumu “Blue Ribbon”, skriešanu uzskatīja tikai par profesionālu sportistu nodarbošanos un visus parastos ļautiņus, kuri skrēja pa parkiem vai ielu malās, uzskatīja par frīkiem, saukāja nelabos vārdos un no automašīnām apmētāja ar skārdenēm. Doma, ka sporta apavus varētu valkāt ikdienā, uz veikalu, dodoties pastaigā vai uz darbu, tolaik šķita nereāla. Nike kļuva par celmlaužiem, par inovatoriem daudzās jomās, ieviešot apavus ar vafeļveida zolēm, ar gaisa burbuļiem, strādājot pie dizaina un mārketinga, padarot zīmolu par brāzmas nesēju, par aizrautības, sportiskas sajūsmas un neizsīkstošas enerģijas simbolu, kas cilvēkus visā pasaulē iedvesmo aktīvam dzīvesveidam.
Es vēlētos brīdināt labākos no viņiem – ikonoklastus, inovatorus, dumpiniekus -, ka viņiem vienmēr uz muguras būs uzzīmēts mērķis. Jo labāki viņi kļūs, jo lielāks tas būs.
Iesākot lasīt, es nenojautu, ka grāmata mani tā ievilks sevī. Fascinējošs un trauksmais ir bijis Nike dibinātāja ceļš. Gadiem ilgi cīnoties ar naudas trūkumu, tiesām, konkurentu viltībām, apavu kvalitātes problēmām, žurnālistu sižetiem par nodarbinātības jautājumiem, tam visam cauri izkristalizējas Fila atziņa, ka neapšaubāmi visu viņa dzīves ceļu ietekmējusi veiksme un kāds atjautīgs augstāks spēks, bez kā Nike nepastāvētu. Izšķirošajos brīžos, uzņēmumam esot bankrota malā, ikreiz ir pavērusies neticama iespēja turpināt iesākto, kļūstot vēl spēcīgākiem. Ilgus gadus Filam nācās lūgties bankām aizdevumus, jo visus brīvos līdzekļus viņš investēja atpakaļ uzņēmumā, neveidojot uzkrājumus. Sekojot intuīcijai, noturot savu vīziju par inovatīvu un radošu uzņēmumu, kurš nepiedalās ierastajā akciju tirdzniecībā, Nike radās kā skriešanas un pārdošanas entuziastu lolots avantūristisks uzņēmums ar savu misijas apziņu.
Daudzi vēlākie uzņēmuma darbības pētnieki atzinuši, ka Nike izaugsmes pamatā lielu lomu spēlēja darbinieki, kas kā vienota, haotiska, bet teicama komanda risinājuši visas krīzes situācijas un nebeidzamos sarežģījumus. Kāds izsmējis, ka Fils darbā ņemot tikai juristus vai grāmatvežus, jo kas gan kopīgs varētu būt šīm profesijām ar kurpju dizaina izgudrošanu, mārketingu vai praktisko jautājumu pārraudzību? Un tomēr visos gadījumos jaušams, ka Fils labi saprot, kurš ir derīgs viņa uzņēmumam – skaidrs, ka juristi māk loģiski domāt un labi runāt, savukārt grāmatveži vismaz saprot skaitļus, ja neko citu.
Es gan būtu vēlējusies vairāk uzzināt par Nike inovācijām apavu jomā, un par to, kā notiek apavu ražošana, kas vajadzīgs, lai no dizaina skices nonāktu pie gatava rezultāta un kādas darbības tiek paveiktas rūpnīcās. Grāmatā nav gatavu ieteikumu vai sarakstu ar biznesa izveides principiem, tos nemeklējiet. Stāstam ir nedaudz filozofiska ievirze, brīžiem Fils aizklīst pārdomās par eksistenciālām tēmām un pasaules kārtību. Es piefiksēju daudzas atziņas, kuras esmu atradusi vairāku ievērojamu personību dzīvesstāstos, arī savā pasaules pieredzējumā. Acīmredzot savā grūtajā un skaistajā darbā Fils ir sajutis sevi kā daļu no Visuma lielā plāna, kā skrūvīti milzīgā shēmā, par kuru nebija nojautis, bet kuras sastāvdaļa vienmēr bijis. Laiks ir viss, kas mums pieder šajā pasaulē. Un jā, arī dzīves aicinājums.
Sekojot savam aicinājumam, nogurums būs vieglāk izturams, sarūgtinājumi kalpos kā degviela, augstie mirkļi nebūs salīdzināmi ne ar ko, ko dzīves laikā iespējams izjust.
Šis ceļojums bija episks un grandiozs. Gan Filam Naitam kā cilvēkam un uzņēmējam, gan man kā lasītājam. Jo laikam nekas nav sajūsminošāks kā redzēt savu Trako Ideju piepildāmies. Ieprieciniet sevi ar šo lielisko, lielisko darbu, lai vēlreiz gūtu apliecinājumu, ka paša izlolots un īstenots sapnis, lai kas tas būtu, dod patieso dzīves piepildījuma sajūtu un neaizmirstamas brīvības garšu.
Grāmata saņemta no Igaunijas izdevniecības “Helios Kirjastus”, Latvijā izplata “Jāņa Rozes apgāds”, tulkojusi Krista Strode. Viedokli par blogā apskatītajām grāmatām nekādos apstākļos neietekmē sadarbība ar izdevniecībām.
2 Comments