Šoreiz šis nebūs mana ceļojuma apraksts, bet gan Zanes Kagaines košo un dzīvespriecīgo iespaidu kolekcija, pavadot divpadsmit dienas Itālijā. Tajā mirklī, kad ieraudzīju Zanes fotogrāfijas no Komo ezera un Sicīlijas, arī manī negribot iezagās vēlme aizbraukt un lēnām un nesteidzoties izbaudīt vēl neredzētās Itālijas vietas. Manuprāt, Zanei ir perfekti izdevies fotogrāfijās un detaļās notvert to pasakaini valdzinošo noskaņu, garšu uun gaisotni, kas liek iemīlēties Itālijā pat no attāluma.
Ceļojuma maršruts: Rīga-Bergamo-Lecco-Sicīlija-Roma-Rīga
Laiks: 18.-29.septembris, 2017
Ceļotāji: Zane un Rinalds Kagaiņi
***************************************************************************
Vai zināt to sajūtu, kad iekšēji viss smaida, kad skats, ko redzi, iedvesmo? Itālijā tādi skati ir ik uz soļa…
Komo ezers
Ceļojums uz Itāliju tika plānots savlaicīgi. Pusgadu pirms ceļojuma iegādājāmies salīdzinoši lētas aviobiļetes. Un tā 18. septembra rītā mūsu ceļojums sākās no Rīgas lidostas uz Milānas lidostu. Galamērķis noteikti bija Sicīlija, taču, ja jau bijām nonākuši netālu no Alpu kalniem, izmantojām izdevību apskatīt arī tos.

Tā kā par sabiedrisko transportu Itālijā bijām dzirdējuši tikai labu, ar vilcienu devāmies 2 dienu atpūtā uz mazpilsētu Lecco pie Komo ezera. Tā atrodas tikai 50 kilometrus uz ziemeļiem no Milānas.

Un tā mūsu septembra ceļojums bija sācies ar pārgājieniem pa ierīkotām kalnu takām, pasakainiem skatiem, kalnu mieru un dabas smaržu.

Pirmie iespaidi par cilvēkiem, pirmās picas, kafija un saldējums – esam laimīgi te būt!


Itālijas atslēga – Sicīlija
Tālāk ceļš mūs aizved uz Sicīliju, par kuru Gēte ir teicis: “Ja neesat redzējuši Sicīliju, Itālija neatstās pēdas jūsu dvēselē. Sicīlija ir Itālijas atslēga.” Bet par visu pēc kārtas.

Pēc lieliskās atpūtas kalnos agri no rīta ar vilcienu dodamies uz Milānas lidostu Bergamo, lai turpinātu ceļojumu un lidotu uz Katāniju Sicīlijā. Iekšējie valsts pārlidojumi ar Ryanair ir samērā lēti, ja pareizi atceros, 2 personām lidojums vienā virzienā mums izmaksāja 80 eiro. Pēc 2 stundām nonākam Katānijas lidostā, kas ir ļoti maza, un autobusus, kas ved uz pilsētas centru, ātri vien var atrast. Biļešu sistēma jebkurā sabiedriskajā atšķiras no Latvijā ierastās, jābūt nedaudz uzmanīgam! Sodi par braukšanu bez biļetes esot lieli. Nedaudz iestarpināšu par angļu valodu – esmu dzirdējusi stāstus, ka Itālijā, Francijā, Spānijā cilvēki slikti runā angliski. Pirms ceļojuma pat bijām nopirkuši itāļu vārdnīcu, gadījumā, ja nu kas… Taču visu 12 dienu garajā ceļojumā nesatikām nevienu, kas mūs nesaprata, neatbildēja vai vismaz necentās runāt angļu valodā.

Kā jau minēju, pa Itāliju pārvietojāmies tikai ar sabiedrisko transportu, kam cenas ir dārgākas, kā Latvijā, bet tomēr pieņemamas.

Pirms tam jau zināju, ka noteikti gribu izlaist aplīti ar itāļu stila pērli un visvairāk bildēto rolleri – VESPA. Taču mani nervi to nebūtu izturējuši!
Sicīlieši paši uzskatot, ka viņi nav nekādi itāļi, bet gan pilnīgi atsevišķa tauta. Jauki! Vienīgi parastam tūristam jau nav ļoti lielu iespēju pārliecināties, ka tā ir – vienīgi par to, ka sicīlieši ir vēl temperamentīgāki autobraucēji par itāļiem – autotaures pīpināšana, “izlēkšana” ar savu auto no sānceļa, luksofora signālu neievērošana – laipni lūgti Sicīlijā! Kā saka – ja bail, aizmiedz acis un brauc droši. Laikam lielākā daļa tā arī dara, jo avārijas vērot negadījās – kaut kā visi tomēr spēj saprasties uz ceļa.
Katāniju un Mesīnu vieno laba dzelzceļa satiksme, tā kā nav nekāda stresa! Starp citu, par to es mīlu šo valsti un itāļus – te viss notiek mierīgi! Nevajag rēķinieties ar darba laikiem – tādu nav. Arī sabiedriskā transporta kustības laiki vai peroni ir visai aptuveni, bet pie tā pieradām ļoti ātri. Tāda sajūta, ka šeit vienkārši ir jābauda dzīve bez steigas!

Vēlos pieminēt labāko ceļojuma atklājumu, kas noderēs arī turpmāk ceļojumos – aplikācija “Rome2rio”. Lielisks veids, kā atrast maršrutus, pieturas, transportus, atiešanas laikus. Visa ceļojuma laikā nevienu pašu reizi tā nepievīla. Noteikti iesaku pirms ceļojuma to lejupielādēt savā mobilajā telefonā.
Vilciens Taorminai brauc garām, tāpēc jākāpj ārā Giardini-Naxos, kas ir pludmales piepilsēta. Taormina atrodas 15 minūšu braucienā ar autobusu pa sepentīniem, kas ved kalnup. Ierodoties stacijā, nepaspējam nolikt somas uz perona, kad vietējais sicīlietis jau palīdz mums nopirkt autobusa biļetes uz Taorminu un gatavs pat apstādināt autobusu, ja nu tas nepiestās pieturā. Aukstasinīgajiem latviešiem tas īsti nav saprotams, bet ar laiku saproti, ka cilvēki Itālijā vienkārši ir ļoti pretimnākoši.
Tā kā mūsu mērķis bija nesteidzīga atpūta un mēs nevēlējāmies dzīvot tūristu pilnajā Taorminā, devāmies no centra augšup kalnā pa serpentīniem. Pēc elpu aizraujoša brauciena pa šaurajiem kalnu ceļiem ar autobusu nonākam mazā ciematā Kastelmola pašā kalna galā (529m vjl.) ar vienkārši elpu aizraujošu skatu uz Taorminu, jūru un protams, Etnu.

Šeit arī apmetāmies www.booking.com rezervētā viesnīcā. Uz Kastelmolu tikt augšā no centra var ar autobusu aptuveni 5-6 reizes dienā, kāpt ar kājām vai braukt ar taksi (20 eiro parbraucienu). Pašā Taorminas centrā viesnīcu cenas ir par 20 – 30 eiro augstākas.

Ja nu kāds domā braukt uz šo pasakaino vietu, mēs noteikti ieteiktu viesnīcu “Villa Regina Hotel”.
Četri iemesli, lai paliktu šajā viesnīcā:
- Viesnīca atrodas fantastiskā vietā – pašā centrā uz klints. Pirmajā vakarā sēdējām uz balkona, dzērām vīnu un baudījām naksnīgo skatu.
- Viesnīcai ir pašai savs restorāns uz terases – picas, lazanjas un Aperol Spritz, viss soļa attālumā!

3. Viesnīca skaitās lētā gala viesnīca (45.00 eiro diennaktī), bet mums paveicās, tā sadarbojās ar blakus esošo 4 zvaigžņu viesnīcu, kas atrodas 2 minūšu gājienā. Par visu šeit ir padomāts! Tur labā angļu valodā no administratora uzzinājām par visām tūrisma iespējām, apskates objektiem, viņi pat piedāvā izsaukt taksi jebkurā diennakts laikā vai piedāvā laiku pavadīt viesnīcā pie baseina visu dienu par 10 eiro. Papildus piedāvājumā – ekskursijas uz Etnu, pludmali, “The Godfather” filmas tūre, ūdens izklaides, niršana un velo, vienvārdsakot, apmeties par mazām naudiņām viesnīcā, bet šie tevi aizsūta uz blakus esošo dārgo viesnīcu, kur tu vari dabūt visu! Diezgan forši izdomāts!

4. Un visbeidzot pēdējais, bet ne mazāk svarīgais iemesls šeit palikt – superīgs, atsaucīgs personāls. Uz atvadām pēdējā vakarā uzsauca mums mandeļu vīnu un uzkodas!
Ceļš uz Etnu
Uz salas atrodas augstākais Eiropas vulkāns Etna (3340 metri vjl.). Tas ir viens no aktīvākajiem pasaules vulkāniem. Sicīlieši paši ir ļoti priecīgi un lepni par šo dabas brīnumu. Visur tiek pārdoti suvenīri…
Tā kā uzkāpt Etnā bija viena no “must do” lietām ceļojuma plānā, tad nežēlojām naudu, un pae 140 eiro uz diviem cilvēkiem nopirkām ekskursiju ar gidu visas dienas garumā. Ekskursijā ietilpa – Etna, pazemes alu, ko veidojusi lava, apskate, pusdienas vīna darītavā un vīna degustācija. Lai nenosmērētos, katram iedeva speciālus apavus un apģērbu. Septiņvietīgs busiņš atbrauca mums pakaļ uz viesnīcu un atveda atpakaļ, tātad visas ekstras iekļautas un pašam nav jādomā pilnīgi par neko!


Lai arī līdz vulkāna lielajam krāterim mēs nenonācām, jo bija bīstamais periods, tā bija unikāla pieredze! No augšas paveras plaša panorāma, un sajūta ir sirreāla – liekas, tā varētu izskatīties uz Mēness.


Arī gids mums patrāpījās vienkārši fantastisks, sava amata lietpratējs! Noteikti jāpiemin arī pavisam netālu esošais Alkantaras upes parks (Gole del’Alcantara), kuru apskatījām. Neaprakstāmi skaistā kalnu upīte, kura plūst cauri sacietējušas lavas klintīm, un tās ledainais ūdens noteikti atveldzēja jebkuru.

Sicīlija daudziem asociējas ar mafiju. Gids, kurš veda mūs uz Etnas vulkānu, un, kuram vēlējāmies beidzot uzjautāt – vai tā ir patiesība, izteicās kodolīgi: “Kur gan mafija šajā pasaulē nav?”. Nezinu, varbūt stāsti un filmas mūs bija ietekmējuši, taču VAR just šo īpašo atmosfēru gaisā. Kaut kas tajā visā ir. Taču tūristiem noteikti nav ko baidīties. Vismaz mēs visa ceļojuma garumā jutāmies ļoti droši. Policija arī ir uz katra stūra.
Sicīlijas skaistule Taormina
Taorminas vēsturiskais centrs jeb vecpilsēta ir iekārtota Tauro kalna terasē, 206 metru augstumā virs jūras līmeņa. Vecpilsēta ir paredzēta tikai kājāmgājējiem, tajā var nokļūt caur diviem vārtiem. Abus vārtus savieno galvenā vecpilsētas iela, kura vienmēr ir dzīvības pilna, lai vai kurā stundā to apmeklētu.

Noteikti jāpiemin 2. gs. p.m.ē. celtais Taormīnas grieķu – romiešu amfiteātris (Teatro Greco – Romano), kurš ir otrs lielākais amfiteātris Sicīlijā. Bet, tā kā mēs atpakaļceļā braucām caur Romu un cerējām izstāvēt garajā rindā uz Kolizeju, tad šoreiz to neapmeklējām. Arī lielo pūļu masas un ieeja nedaudz atturēja.

Staigājot pa Taormīnas vecpilsētu, saproti, ka šeit tūristi ierodas no visas pasaules. Bet kāpēc gan ne, viesus te sagaida viesmīlīgas kafejnīcas, reibinošs ziedu aromāts, skanīgas melodijas un ļoti draudzīgi cilvēki. Šķiet, esi nonācis svētkos.
No centra par nelielu samaksu ar funikulieri var nokļūt līdz pludmalei, kas atrodas vēl zemāk. Šeit ir ļoti daudz cilvēku, arī uzmācīgi tirgotāji, kas cenšas pārdot ūdeni, niršanas maskas, čības, bet tas netraucē, jo acu skatam paveras neaprakstāmi skaistā saliņa – Isola Bella ar zilganzaļu ūdeni. Starp citu, jā – ja brauciet, somā noteikti ielieciet čības, jo pludmalē vienkārši nav iespējams pārvietoties ar basām kājām.

Garšu vilinājums
Protams – Itālija / Sicilija IR zeme, kur iespējams garšīgi paēst! Sala jau vairāk nekā 2 tūkstošus gadu ir pazīstama ar tās lauksaimniecības produkciju, piemēram, apelsīniem, olīvām, olīveļļu, mandelēm, kā arī ar vīnogām un vīnu.
Viens no mūsu atklājumiem ir “Gelato“ – tā itāliski sauc saldējumu, ko parasti gatavo tikai no piena, garšai pievienojot kafiju, šokolādi, augļus vai citas piedevas. Garšīgiiiiiiii!!!!!!! Arī Vecrīgā esam atraduši mazu itāļu kafejnīcu, kur pārdod Gelato. Garšas diezgan tuvu Itālijā nopērkajamam brīnumam.


Bet vispār viss atkarīgs no paša izvēles. Veikalos cenas ir par 20-30% dārgākas, kā Latvijā. Restorānos – kā kur. Ne-tūristu vietās var mierīgi paēst par 8-10 eiro. Vakariņas kvalitatīvā lētā vai vidējā gala restorānā mums parasti sanāca ap 12-15 eiro par personu. Jūras veltes te ir daudzkārt lētākas, personīgi pagaršoju zobenzivi un tas man izmaksāja 12 eiro. Arī par dzeramnaudu droši nav jāsatraucas – tā parasti rēķinā jau ir iekļauta.

Starp citu, ejot prom no kāda restorāna, bārmenis apjautājās, no kurienes esam, teicām, ka no Latvijas. Tajā pašā brīdī viņš pieklājīgi atbildēja: “Labu vakaru!” Pārsteidzoši!
Sicilija atšķiras no pārējās Itālijas, tā ir savādāka un izpelnās pati savu atsevišķo stāstu. Taormina ir viena no skaistākajām vietām, kur esmu bijusi. Mēs noteikti te atgriezīsimies un iesakām visiem vismaz reizi mūžā te pabūt!

Teksts: Zane Kagaine