Kādā sniegotā marta rītā mans ceļš ved uz Raunu – vienu no skaistākajām apdzīvotajām vietām Vidzemē, kura atgādina mazu pilsētiņu, kaut oficiālu pilsētas tiesību tai nav. Rauna izvietojusies tāda paša nosaukuma upītes krastā un vismaz piecu lielāku ceļu krustpunktā. Tā ir ļoti ainaviska un gleznaina, jo pilskalni un pakalni te mijas ar dzejiskas noskaņas ielejām, kurās sarindojušies mazu namiņu pudurīši.
Balta baznīca slejas ciema centrā, līkumoti ceļi savieno ar attālākajiem apskates objektiem, piemēram, Raunas Staburagu, Raunas viduslaiku pilsdrupām un 24 m augsto Tanīsa kalnu – vienu no lielākajiem Latvijas pilskalniem ar iespaidīgu nocietinājumu sistēmu. Un Raunā nav panīkuma sajūtas, kā dažviet citur Latvijā. Es te jūtu rosību, un tā tas arī ir, jo Raunas novadā ir vismaz 13 mājžotāji un apskates saimniecības, kurās ražo interesantus labumus – ziedūdeņus, alu, makaronus, čipsus no dārzeņiem, dzirkstošo bērzu sulu, ķiploku konfektes, māla traukus, sierus, sukādes, jēra gaļas burgerus un vēl. Šoreiz par trīs ražotājiem – dabīgo čipsu ražotni SIA „Latnature”, Zaļā siera mājvietu SIA „Siera ražotne” un ķiploka karalisti SIA „Latvijas ķiploks”.
Brīnumgardi čipsi no bietēm, sīpoliem, selerijām
Laiku pa laikam mums gribas sevi palutināt ar kaut ko pagraužamu un kraukšķīgu. Tāda ir cilvēku daba, visu cieņu tiem, kuri ietur absolūti askētisku dzīvesveidu un vispār nenašķojas. Es tā nevaru, tāpēc meklēju jaukas alternatīvas lielveikala masveida produktiem ar apšaubāmu sastāvu – veselīgus vietējās pārtikas ražojumus. Un, par laimi, tādi ir atrodami. Raunas ciematā, piekļāvies Tanīsa pakalna sānam, viesus gaida neliels, no skata omulīgs namiņš – dabīgo čipsu ražotne „Latnature”, kur ar roku darbu top veselīgi, gardi un dabīgi našķi bez cukura un mākslīgajiem pārtikas uzlabotājiem. Pati saimniece Zane Krēsliņa – Plētiena aizraujas ar veselīgu dzīvesveidu. Dabīgu našķu meklējumi un cukura daudzuma samazināšana uzturā bija motivācija izveidot pašai savu uzņēmumu, kas nodarbojas ar garšīgu un veselīgu produktu radīšanu.
Ražotnē top vairāk kā 20 produktu veidi – dažādi dārzeņu čipsi (biešu, burkānu, seleriju, kalē kāpostu, ķirbju, sīpolu), dārzeņu sausmaizītes (burkānu, biešu, ķirbju, sīpolu), augļu – medus rullīši (upeņu, jāņogu, ķirbju), cepumi (upeņu, smiltsērkšķu), zaļo griķu musli (upeņu, šokolādes, ābolu – aveņu) un nu arī trifeles (biešu, burkānu, kalē kāpostu). Lai tiktu pie šādiem gardumiem, jāiegulda milzums darba un laika, jo visi dārzeņi ir jāmazgā, jāmizo, jāsagriež sīkāk, tad tie tiek malti, ja jāgatavo trifeles vai rullīši, samaisīti ar sēkliņām, griķu miltiem, citām piedevām. Lai taptu par čipsiem, dārzeņi tiek papildināti ar mērcītēm pirms kaltēšanas līdz 45 grādu temperatūrai. Kā saldinātājs tiek izmantots medus vai dateles.
No degustētajiem čipsu veidiem man visgardākie šķiet kalē kāpostu čipsi, kam garšu piedod Indijas rieksti. Burkānu čipsi ir ar asumiņu. Arī seleriju čipsiem ir izteikta un patīkama garša un tie ir mani otrās vietas favorīti. Pagaršotie upeņu rullīši ir atsvaidzinoši, ar vieglu skābumu. Ražojumus novērtēs veģetārieši, svaigēdāji, bērni, cilvēki ar glutēna alerģiju, un tie, kuriem rūp veselīgs ikdienas uzturs.
Lai gan tirdziņos un vietējo ražojumu veikaliņos pievēršu uzmanību interesantiem produktiem, līdz šim šos čipsu veidus nebiju ievērojusi, tāpēc tas man bija patīkams jaunums.
Zaļā siera mājvieta
Ceļš tālāk ved uz ģimenes uzņēmumu Raunā SIA „Siera ražotne”, kur mūs sagaida enerģiskais un harizmātiskais saimnieks Ilmārs Ceriņš ar gatavu stāstījumu par to, kā šeit top unikālais Zaļais siers no pašu dārzā audzēta sierāboliņa un kā laika gaitā attīstīti arī citi produkti. Ceriņu ģimenes uzņēmums savu dzīvi sācis 2006. gadā. Pirmsākumos ražotnē tapa tikai divi produkti – Zaļais siers un Zelta (zināms kā gī) sviests. Saimnieki lepojas, ka Siera ražotne ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums Baltijā, kurā top Zaļais siers. Sierāboliņš ir ļoti reta āboliņa šķirne, kas tāpat vien brīvā dabā neaug.
Vizītes laikā saimnieks cienā ar triju veidu beramajiem sieriem – ķiploku, garšaugu un ar sierāboliņu, kā arī ar veselīgo gī sviestu, gatavotu no saimnieka lielītā Straupes sviesta, un pikanto knapsieriņu, kas radies pēc Valmiermuižas alus darītavas ieteikuma, – biezpiena uzkodu pie alus vai citiem dzērieniem.
Dzīvojoties pa gadatirgiem, saimniekam daudzi klienti teikuši: „Siers ir, bet kur makaroni?”. Tā nu ķērušies arī pie makaronu gatavošanas, un nu piedāvājumā ir 5 veidu mājas nūdelītes un 14 veidu mājas makaroni – ar dillēm, ķiplokiem, sierāboliņu, kaltētiem tomātiem, sīpoliem, kariju, spinātiem, burkāniem, bietēm, kaņepēm, halapenjo pipariem u.c. Pirms viesošanās siera ražotnē, šos makaronus jau biju redzējusi un pirkusi gan sev, gan dāvināšanai vietējā lauku labumu veikaliņā „Krokuss” Aizkrauklē, kā arī Jēkabpils veikalos „Rimi” un „Gaļas nams”.
Lai degustācijās un gadatirdziņos dotu nogaršot beramos sierus, nepieciešama maize un tāpēc piedāvājumā ir arī pašu cepta polārmaize, kas gatavota pēc skandināvu tradīcijām un nu jau arī pieejama pircējiem. Maiza garšo īpatnēji labi, kopā ar sieru kombinācija ir lieliska.
Latvijas ķiploka karaliste
Ja ir kāda vieta Latvijā, ko var dēvēt par ķiploku karalisti, kur godā tiek celts šis augs, tad tā ir mazā ražotne „Latvijas Ķiploks”, kuru nevar nepieminēt, runājot par Raunā sastopamajiem mazajiem ražotājiem. Kopš 2014.gada divas uzņēmīgas dāmas – Inese Krūklīte un Sintija Rude vecajā aptiekas mājā Raunas centrā rada visādus brīnumainus izstrādājumus no mūsu pašu ķiploka, par kura vērtīgumu, šķiet, vairs neviens nav jāpārliecina. Pirmais produkts bija ķiploku pulveris, kas dots draugiem un paziņām, un atzīts par labu esam.
Izpētot ķiploka īpašības un dažādas receptes, uzņēmējas regulāri papildinājušas produktu klāstu ar jaunām ķiploka variācijām. Lielu darbu prasa ķiploku audzēšana savos tīrumos un pārstrāde, kamēr tas nonāk gatavas produkcijas veidolā. Ražotnē tūristi var iepazīt ķiploka garšas ceļojumu, kā no dobēs izaudzēta ķiploka top ķiploku pulveris, granulas, ķiploku medus, ķiploku karameles, ķiploku tēja ar ingveru, marinēti ķiploku ziedkāti un pat ķiploku pesto.