Ja kaut kas ir saputrojies tavā ikdienā, aizej pie pulksteņmeistara. Pie jebkura.
Vienkārši sameklē mājās kādu vecu pulksteni, kas ir apstājies tāpat kā tavs dzīvesspars vai vēlme piedzīvot ko jaunu, un dodies pie meistara.
Es īsti neprotu izskaidrot, kas tā ir par maģiju, bet jau ieejot pulksteņmeistara darbnīcā, es jūtos tā, it kā no straujas, stresa pārņemtas pasaules ienāktu pavisam citā, paralēlajā esamībā, kurā laiks rit citādi – rimti, mierīgi, bez bažām un bez pienākumiem.
Tikšķošu laikrāžu valstība, mazliet nereāla, pastāvoša savā nodabā ārpus visa zināmā un pieredzētā. Un šajā valstībā mīt pulksteņmeistars, kurš pamanījies izdzīvot tehnoloģisko sasniegumu neprāta pārņemtajā pasaulē un joprojām dara tik vienkāršu, bet acīmredzot vitāli nepieciešamu darbu, iedomājieties?
Kurš mūsdienās labo pulksteņus, ja patēriņa kultūra pieprasa izmest visu veco, neejošo, salūzušo ārā un pirkt jaunu? Bet ar pulksteņiem vis nav tik vienkārša. Laikam tā ir viena no lietām uz pasaules, kuru sabojāšanos es klusībā atbalstu. Pulksteņi apstājas bieži, it kā zinātu, it kā nojaustu, ka mums taču vajag aiziet parunāties ar savu pulksteņmeistaru reizi pa reizei. Vajag sadūšoties un bijīgi ienākt tajā klusajā, laikrāžu pārņemtajā valstībā, saprast, kas ir galvenais. Galvenais ir ne jau salabot pulksteni, bet apgrozīties arī citās pasaulēs, ne tikai mūsu ikdienā.
Un par spīti pasaules straujajiem apgriezieniem, īsti pulksteņmeistari vēl eksistē. Un labo. Un dara savu darbu ar iedvesmu. Un negrib darīt neko citu.
Vienkārši skaistā sarunā mēs abi vienojāmies, ka var aizbraukt šad un tad paceļot pa citām zemēm, bet mums patīk dzīvot Latvijā un uz ārzemēm pārcelties negribam un viss. Mans pulksteņmeistars negrib pārvākties pat uz Rīgu, jo arī nelielā pilsētā ir labi un mierīgi. Bez stresa, steigas un sastrēgumiem. Bez citu cilvēku pārākuma apziņas un bez augstprātības, kas reizēm raksturīga ārzemniekiem attiecībā pret cittautu pārstāvjiem. Un ziniet, tādas sarunas ir vērtīgas. Kā negaidīti pasniegta dāvana, kaut gan tev nav nekādu svētku. Kā sveša cilvēka smaids uz ielas.
Un pulkstenis atsāk iet. Tāpat kā dzīvesspars.