Paceļoties lidmašīnā no Stokholmas, kas mani pāri nelielai jūras strēlei aizvizinās uz Gotlandes salu, pie sevis dungoju “Es peldēju no Ventspils uz Visbiju…” Kāda tad ir populārajā Jumpravas dziesmā pieminētā Gotlandes galvaspilsēta Visbija? Ierados tur, varētu teikt, without expectations, darba darīšanās. Un tad lēnām, pamazām, atrodot laiku vientulīgām pastaigām pa kluso un simpātisko vecpilsētu, es apjautu, ka Visbijas senākā pilsētas daļa ietver tieši to, kas mani tik ļoti aizrauj.
Visbija ir unikāla ar to, ka sevī līdz mūsdienām saglabājusi astoņus gadsimtus senu vēsturi, pateicoties laimīgajam apstāklim, ka pilsēta kopš radīšanas brīža nav cietusi biežos karos, briesmīgās stihijās vai katastrofās. Visbijā ikdienā mājo ap 23 000 iedzīvotāju, taču vasarās Gotlande un tās galvaspilsēta kļūst par populārāko atpūtas un izklaižu vietu Zviedrijā, piesaistot tūristus ar savām baltajām pludmalēm, zilzaļo jūru, bagāto kultūrvēsturi, dažāda mēroga pasākumiem un savdabīgajām salas dabas ainavām – jūras stāvkrastiem, dīvainiem klinšu veidojumiem, cietokšņiem, kadiķu džungļiem u.c.
Visibijas sirdi – šarmanto vecpilsētu – ieskauj trīsarpus kilometrus garš 13.gadsimtā celts mūris, kas atgādina par tiem laikiem, kad Visbija bija bagātākā un ietekmīgākā Zviedrijas tirdzniecības pilsēta, viens no Hanzas savienības centriem, ar neskaitāmām baznīcām, tirgotāju namiem, preču noliktavām, romantiskiem laukumiem un šauru, līkumotu ieliņu labirintu. Mūsdienu Visbija ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un tas nozīmē, ka pilsētas gadsimtu senā elpa tiks saglabāta, lai pilsētas viesi arī šodien varētu baudīt šaurās un bruģētās viduslaiku ieliņas, iespaidīgo baznīcu drupas, fotogēniskos un raupjos mūra namus un pievilcīgo vecpilsētas reljefu.
Visbija ir nepārspējams Ziemeļeiropas viduslaiku tirdzniecības pilsētas paraugs, viduslaiku pilsētas plānojums un arhitektūra ir saglabājusies pārsteidzoši augstā kvalitātē, padarot pilsētu par unikālu cilvēces vēstures liecinieci, kas tālu gadsimtu pagātni spējusi saglabāt arī mūsdienu cilvēka acīm.
Gotlandes tūrisma reklāmas rullītis, ārkārtīgi uzrunājošs.
http://https://www.youtube.com/watch?v=hrMKubw85Dc
Vecpilsētā iespējams apskatīt mazliet maģisku botānisko dārzu, kura neiztrūkstošā sastāvdaļa, protams, ir drupas un nedaudz nekontrolēta augu valsts, kas piedod īpašu gaisotni, vairākas labi saglabājušās baznīcu atliekas un Visbijas muzeju, kurā ir aizraujošas ekspozīcijas un brīnišķīgs viduslaiku Visbijas makets.
Staigājot pa mazajām ieliņām, tā vien gribas pieglaust roku raupjajiem mūriem un sajust to pilsētas auru, kas valdīja viduslaikos. Jā, šeit vēsture nav iekonservēta muzejā, šeit tā elpo caur mūriem, līkumoto ielu bruģakmeņiem, pakāpienveida jumtiem, kas agrāk bija noliktavas un tirgotāju nami, tā skan Svētas Marijas katedrāles torņu melodijā precīzi astoņos no rīta. Visbijā vēsture ir tepat aiz stūra, dzīva, vien iegrimusi mūžīgā miegā.
2 Comments