Iedomājies, ka tavā varā ir izvēlēties vienu vietu uz šīs zemeslodes, kur turpmāk būs tavas mājas. Jebkur, kur tu vēlies. Un, iespējams, tu, līdzīgi kā grāmatas Sapņu sala autore Dženifera Bārkleja iemīlēsies brīnumskaistā salā tālu atklātā jūrā, lai vēlāk pēc piedzīvotiem likteņa triecieniem uzdāvinātu sev šo zemes stūrīti. Salu, kuru iespējams apstaigāt kājām, kuras klinšainos un vietām smilšainos krastus apskalo rāmi zilie Vidusjūras ūdeņi, kur tevi ikrītu modina bišu sanoņa un saules stari, kas iespraucas caur loga aizkariem, kur ik pēcpusdienu vari iegrimt veldzējošajos jūras ūdeņos un vakaros baudīt vietējo viesmīlību grieķu krodziņos.
Dženiferas Bārklejas biogrāfiskais darbs vēsta par autores kraso un aizraujošo dzīves pavērsienu mirklī, kad viņu pametis mīļotais vīrietis. Lai neiegrimtu depresijā, Dženifera nolemj pasniegt sev trīs dāvanas. Pirmā ir saīsināt darba nedēļu par vienu dienu (iedomājieties, cik lieliski tas būtu arī mūsu gadījumā!), otrā dāvana ir apņemšanās pusgadu neveidot jaunas attiecības, un trešā dāvana ir mēnesis mazā, jau iemīlētā Grieķijas saliņā Tilā.
Autores rāmi plūstošie skaistās Grieķijas salas apraksti vedina lasītāju iepazīt un iemīlēt šo neskarto pasaules stūrīti. Atzīšos, ka lasot izjutu mazu labdabīgu greizsirdības dūrienu. Dzīve nelielā Grieķijas saliņā var būt apbrīnojami saviesīga, nesteidzīga, piepildīta ar Grieķijai raksturīgām garšām un smaržām (mm, kārdinošais tzatziki apraksts, cepti baklažāni, salāti ar tomātu, fetas sieru un olīvām). Un vēl saule, jūra un mazliet mežonīgā salas daba – lieliska vieta, kur izbaudīt dzīvi.
Pats savdabīgākais, ko es ieguvu, izlasot šo grāmatu, ir apziņa par mīlestības atšķirīgumu. Mīlestība pret vīrieti autorei sagādā vienu vilšanos pēc otras. Tāpēc vislabāk ir ļauties un iemīlēt salu, kura nekad nesagādās vilšanos. Tā vienmēr ir tāda pati, kādu to ceri ieraudzīt. Lai kas notiktu, sala vienmēr pieņems savās aicinošajās skavās, tā allaž sagaidīs ar tūkstoš pēdu iemītām taciņām ziedošu puķu pļavās, ar ziņkārīgiem ēzelīšiem šokolādes brūnā krāsā, ar viesmīlīgiem grieķiem, kas vienmēr atrod laiku papļāpāt, uzaicināt iedzert ouzo (grieķu liķieris) vai izdejoties vietējo deju vakarā.
Ļoti piemērota lasāmviela atpūtai pludmalē, siltām vasaras dienām, vai gluži otrādi, lietainā laikā, kad saules siltumu iespējams izjust caur grāmatas lappusēm viesojoties Tilā.
Un jā – pēc grāmatas izlasīšanas nevarēju noturēties un sameklēju Tilu interneta meklētājā. Pieņemu, ka tieši šīs grāmatas ietekmē daudzi izvēlēsies doties uz Tilu un vienīgi jācer, ka tūristu pieplūdums salā nebūs tik liels, lai tā kļūtu par pārbāztu kūrortu. Kaut kas tāds, manuprāt ir noticis ar citu Grieķijas salu Korfu, ko savās grāmatās ir aprakstījis Džeralds Darels.
Dženiferai Bārklejai ir blogs ar īpatnēju nosaukumu An Octopus in my Ouzo, kurā viņa apraksta savus turpmākos piedzīvojumus.
Grāmata saņemta no jaunās izdevniecības BaibaBooks. Viedokli par blogā apskatītajām grāmatām nekādos apstākļos neietekmē sadarbība ar izdevniecībām.
Jau esmu rakstījusi par citu izdevniecības grāmatu Kriss Stjuarts “Pāri citroniem“.
Kā ar pašu tēlu – vai viņa galu galā atrod sev jaunu vīrieti? Vienkārši gribas zināt kas notiek ar sižetu un tāds liekas loģiskais risinājums 😀
Njā, lasot es visu laiku gaidīju liktenīgā vīrieša parādīšanos. Ja šis būtu daiļliteratūras darbs, tad beigās noteikti būtu tradicionālais happy end un kāzas grieķu stilā, bet te ir aprakstīta dzīve un daudz kas notiek lēnāk, piezemētāk. Teikšu tā – daži varianti grāmatas beigās iezīmējās.