Tuvojas gada nogale un, kā jau droši vien daudziem, rodas vēlme atskatīties uz 2014.gadā piedzīvoto. Pārskatot notikušo, gandrīz vai jābrīnās, cik daudz un dažādu notikumu var satilpt vienā gadā. Lai īpaši izceltu jauniegūto pieredzi, atzīmēju tikai tos notikumus, kas ar mani notikuši pirmo reizi. Kāds tad biji, 2014.?
Pats aukstākais skrējiens: lēmums piedalīties Stipro skrējienā bija spontāns, ko noteikti to nenožēloju, lai gan skrējiena laikā nosalu tik drausmīgi, kā nekad mūžā. 10 kilometru garumā krusa, lietus, dubļi, mežonīgs aukstums, visāda veida šķēršļi, kuriem jātiek pāri, pat ja pirksti ir sastinguši un nav saprotams, kā kaut ko iespējams satvert – beigās jau bija vienalga, cik ūdens bedrēm jābrien cauri.
Hokeja (un latviešu) pārņemtā Minska: šogad īstenojās sens sapnis – aizdoties uz pasaules hokeja čempionātu. Emocijas vienkārši lieliskas, apbrīnojama tuvības sajūta gan ar savējo kompāniju, gan ar pārējiem hokeja faniem no Latvijas. Un noteikti, noteikti gribas turpināt braukt uz čempionātiem.
Vedējmātes godā: pirmo reizi iejūtoties vedējmātes lomā draugu kāzu dienā, atbildība ir liela, organizēšanās un visu lietu plānošana vēl lielāka. Bet kad viss izdodas lieliski un diena paskrējusi vēja spārniem, ir gandarījums par jaunas ģimenītes ievadīšanu laulāto kārtā.
Tradicionālie Jāņi Turaidā: Jāņi Turaidā bija mazliet maģiski un kā jau vienmēr – arī lietaini. Pa visu Turaidas teritoriju izkaisīti ugunskuru puduri, ap katru no tiem notiek kaut kas mazliet citādāks – ap vienu pulcējas stāstnieki, ap otru – senu dziesmu teicēji, ar trešo – visi piedalās tradicionālās rotaļās. Klīstot apkārt gada īsākajā naktī tautastērpā Turaidas kalnā, sajūta ir maģiska un pirmatnēja.
Dziesmas spēks: šogad Latvija pieredzēja otru lielu dziesmai veltītu festivālu pēc pagājušā gada Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem – 8. Pasaules koru olimpiādi, kurā kopumā piedalījās ap 27 tūkstošiem dalībnieku. Dziedu vietējā sieviešu korī, tāpēc kā dalībniece varēju gūt ieskatu olimpiādes gala koncerta gatavošanā un mēģinājumos Mežaparka estrādē. Ko lai saka – līdzīgi kā hokejam, arī dziesmai piemīt spēks, kas vieno latviešus un rada neizsakāmi brīnišķīgu kopības sajūtu.
Skaistā Latvija: mūsu pašu dzimtenes apceļošanai noteikti nevajag žēlot ne laiku, ne naudu, jo Latvijā ir ārkārtīgi daudz skaistu, unikālu un sakoptu vietu, kas pierāda, ka te mājo darbīgi un radoši ļaudis.
Iepazīstot citas zemes: šogad bijuši apbrīnojami daudz ceļojumu uz vietām, kur iepriekš nav būts – hokeja čempionāts Minskā, Hanzas dienas Lībekā, kalnu pārgājieni Polijas Tatros, Zakopanē, karaļu pilsēta Krakova, Ziemassvētku tirdziņi Berlīnē.
