IESAKU: 10 PATIESI LIELISKAS GRĀMATAS

Pateicoties blogerei Andai, arī es esmu ievilināta Spīganas aizsāktajā ķēdītē ar nosaukumu “10 grāmatas, kas visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi”. 🙂 Kā jau jebkuram aizrautīgam grāmatmīlim, arī man dotais uzdevums – no visām lasītajām atlasīt 10 tās, kas, manuprāt, iespaidojušas manu dzīvi visvairāk – ir visai grūts uzdevums. Tad nu es izvēlējos tās, kuras uzskatu par īpašām, esmu pārlasījusi vairākas reizes un no sirds ieteiktu citiem cerībā, ka arī viņi smelsies tās pašas emocijas, līdzpārdzīvojumu un atklāsmes, kas skārušas mani.

Arčibalds Kronins “Cepurnieka pils”  Viena no grāmatām, kas saviļņojusi un iespaidojusi mani visvairāk. Kronins ir izcils cilvēka emocionālās dabas atveidotājs, psiholoģiskā spriedze vijas cauri ikvienai grāmatas lappusei, soli pa solim vedot līdz liktenīgam  un traģiskam  iznākumam. Kā lasītāju Kronins mani pilnībā apbūra ar izveidoto tēlu izteiksmīgumu, dabiskumu un raksturu tēlojumu, tik ticamu un spilgtu, ka vēl ilgi pēc romāna izlasīšanas manī aktīvi dzīvoja visi romāna tēli, katrs ar savu sāpīgi izdzīvoto likteni. Ja ir vēlme izbaudīt atmiņā paliekošu piedzīvojumu literatūras pasaulē, šis Kronina darbs būs lieliska izvēle rudenīgam vakaram.

Džons Ronalds Rūels Tolkīns “Gredzenu pavēlnieka” triloģija  – “Gredzena brālība”, “Divi torņi”, “Karaļa atgriešanās”)  Rakstniekam un angļu literatūras profesoram Tolkīnam un viņa episkajai sāgai “Gredzenu pavēlnieks” vēl ilgi nebūs līdzinieku zemes virsū. Tolkīns ir īsts Viduszemes burvis, viņš ir strādājis pie šīs triloģijas lielāko daļu sava mūža, sīki un detalizēti uzbūvējot unikālu fantāzijas pasauli ar savu vēsturi, īpatnējiem radījumiem, jaunradītām valodām un ģeogrāfiju. “Gredzenu pavēlnieks” nav tikai stāsts par cīņu starp labo un ļauno, tā ir sāga par Viduszemi, tik šķietami patiesu pasauli, ka neviļus notici tai un ik pa laikam gribas atkal ieslīgt tās skāvienos.

Laima Muktupāvela “Cilpa” Maģiskais latviešu pasaku tēlu caurvītais mitoloģiskais trilleris “Cilpa” ir vienkārši apburošs – darbība notiek ārēji pavisam parastā Latvijas lauku ciematiņā, taču, ja paskatās cītīgāk, aiz ikdienišķā pavisam netālu atrodama senā teiku pasaule ar visiem radījumiem, kas pie tās piederas – pūķiem, vilkačiem, sumpurņiem, laumiņām, zalkšu ķēniņiem ar zelta kroņiem un citiem kustoņiem, kas mājvietu raduši  Cilpā – vienīgajā vietā, kur cilvēki zina par šīm būtnēm un rūpējas par tām. Lieliska grāmata, kas liek vēlēties, kaut šāda teiku un pasaku tēlu pasaule tiešām pastāvētu. Un kas zina, varbūt tā arī ir.

Silvija Rannamā “Kadrija”  Bērnībā lasīta igauņu rakstnieces grāmata, par kuru varu teikt – viena no tām, kas mani lasīšanas laikā emocionāli iespaidojusi visvairāk. Atceros, ka iesākusi lasīt, pavisam drīz neatrāvos no grāmatas ne soli, līdz pabeidzu to trijos naktī, noraudājusies tik pamatīgi kā nekad iepriekš. Stāsts ir par nabadzīgu meiteni Kadriju, viņas skolas gadiem no sešu gadu vecuma līdz izlaiduma klasei padomju laika Igaunijā. Grāmata, kas patiesi un dziļi ataino cilvēka ievainojamību, gara spēku un kļūšanu pieaugušam ar visām no tā izrietošajām sekām. Smeldzīgs un patiesi aizkustinošs stāsts.

Valters Aizaksons “Stīvs Džobss”   Viena no labākajām biogrāfijām, ko līdz šim esmu lasījusi. Grāmata, kas uz laiku apstādina skrējienu pa pasauli un liek aizdomāties par vairākām lietām –  kas ir tie cilvēki, kam ir tā privilēģija (vai posts, ja priekšnieks ir Džobss) 🙂 radīt mums ikdienā tik pierastās ierīces kā datori, mobilie telefoni un mūzikas atskaņotāji;  cik svarīgi ir koncentrēt savu dzīvi uz konkrētiem mērķiem, lai nodzīvotu to jēgpilni un un aizrautīgi, un visbeidzot, kā izdzīvot savu sapni, neskatoties uz šķietami nepārvaramiem šķēršļiem.

Astrīda Lindgrēna “Mēs – Sālsvārnas salas vasarnieki”    Viena no manām iemīļotākajām bērnības un arī jaunības grāmatām, ko joprojām pārlasu vismaz reizi gadā, kad atkal gribas aizmirsties saulainajā, klinšainajā Sālsvārnas salā tālu atklātā jūrā. Šī grāmata izstaro apbrīnojamu dzīvesprieku, sirsnīgu humoru un siltas, draiskulīgas bērnības sajūtu. Tā sniedz kādu lielisku atziņu – nekad nepazaudēt to bērnu sevī, kas prieku atrod visvienkāršākajās lietās.

Džeralds Darels “Mana ģimene un citi zvēri”    Nav aizrautīgāka stāstnieka par dzīvnieku pasauli kā Džeralds Darels. Dzimis Anglijā, bet bērnību pavadījis brīnišķīgajā Korfu salā Grieķijā, kur jau no mazotnes pievērsies visdažādāko dzīvnieku izpētei, Darels izmanto savu lielisko humoru un spēju pasmieties par situācijām, kurās nonāk viņa kolorītā ģimene, sastopoties ar visiem Darela pieradinātajiem zvēriem.  Ja vēl nav lasīta neviena autora grāmata, noteikti iesaku sākt tieši ar “Mana ģimene un citi zvēri” – smiekli līdz asarām garantēti.

Džeralds Darels “Rozija ir mana radiniece”    Šī varētu būt grāmata, ko esmu pārlasījusi visbiežāk. Absolūta mana favorīte starp izklaidējošām un sirsnīgām grāmatām, ko caurstrāvo Darela īpašais un dzīvespriecīgais humors. Kā apgalvo autors, šis ir gandrīz patiess stāsts  par ziloneni Roziju, kurai ir nepārvarama tieksme pēc alkohola un dēkām un kuru savam brāļadēlam Adrianam mantojumā atstāj paklīdušais tēvocis. Grāmata, pēc kuras izlasīšanas ir skaidrs, ka pasaule ir brīnišķīga vieta, ja tur mājo tādi rakstnieki kā Džeralds Darels.

Anšlavs Eglītis “Pansija pilī”    Arī šī ir viena no tām bērnības grāmatām, kas biežās lasīšanas dēļ nobružājusies visvairāk. Anšlavs Eglītis  ar patiesu entuziasmu un dziļu pieķeršanos stāsta par savu bērnību Inciemā – vecā muižas ēkā, kuru viņa tēvam, rakstniekam Viktoram Eglītim piešķīrusi valsts. Lai arī vieta ir nomaļa, ik nedēļu tur pulcējas radošas personības, pazīstami mākslinieki, rakstnieki, kurus autors apraksta tik dzīvīgi un asprātīgi, ka lasīt neapnīk ne brīdi. Noder arī kā izziņas avots par dzīvi Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.

Džoanna Roulinga  – Visa Harija Potera sērija    Neapšaubāmi Roulingas grāmatu sērija par burvju puisēnu dominē daudzos topos, arī es piederu pie tās paaudzes bērņukiem, kuri uzauga, nepacietīgi gaidot kārtējo grāmatu par Potera piedzīvojumiem, skatoties filmas un dedzīgi veidojot biezas mapes ar uzlīmēm, rakstiem un plakātiem par Harija Potera pasauli 🙂 Domāju, ka Roulingas panākumu atslēga ir gan tas, ka Harijs ar katru sērijas grāmatu emocionāli un fiziski pieaug, gan apbrīnojami detalizēti izveidotā burvju pasaule, kas pastāv līdzās vientiešu ikdienai, gan nevairīšanās stāstā iekļaut dziļi nopietnas tēmas kā nāve, draudzība, nodevība, ģimenes saites un mīlestība.

Tālāk stafeti nododu Iedvesmas meitenei, Annfelise un Karamelei.