Manu iecienītāko rakstnieku sarakstā viennozīmīgi ir Čārlzs Dikenss – viens no ievērojamākajiem reālisma pārstāvjiem angļu literatūrā, Viktorijas laikmeta rakstnieks. Dikensa ievērojamāko un lielāko atsaucību guvušo darbu vidū ir tādi romāni kā „Olivers Tvists”, „Dāvids Koperfīlds”, „Pikvika kluba piezīmes” un „Lielās cerības”. Savos sacerējumos Dikenss galvenokārt attēlo 19. gadsimtā dzīvojošo cilvēku dzīvi Anglijā, kur bieži sastopama nabadzība, liekulība, morālais pagrimums un sociālā netaisnība. Tomēr, neskatoties uz ciešanu un nabadzības, kā arī angļu sabiedrības zemāko sociālo slāņu reālistisko un dabisko attēlojumu, Dikenss savos darbos atspoguļo arī cilvēka labākās īpašības – godīgumu, labestību, taisnīgumu un drosmi, kas palīdz pārvarēt grūtības un nepadoties zemiskuma un ļaunuma samaitājošajai ietekmei.
Filma „Nikolasa Niklbija dzīve un piedzīvojumi” (The life and adventures of Nicholas Nickleby, 2001) ir veidota pēc Dikensa romāna „Nikolass Niklbijs”. Nikolass, jauns, bet nabadzīgs džentlmenis, zaudē tēvu un kopā ar māsu Keitu un māti dodas uz Londonu, lai lūgtu palīdzību tēvocim, mirušā tēva brālim. Ralfs Niklbijs ir salts un nepieejams vīrs, kas ar radiem īpaši noņemties nevēlas. Jauno Nikolasu tēvocis iekārto par skolotāju lētā zēnu intenātskolā, ko vada cietsirdīgais misters Skvīrss, savukārt Nikolasa māsa Keita sāk apgūt šūšanas arodu. Nikolass ir līdzjūtīgs un taisnīgs jauneklis, viņu šausmina mistera Skvīrsa nežēlīgā izturēšanās pret audzēkņiem un it īpaši pret jaunu puisi vārdā Smaiks. Kādu vakaru Nikolass aptur Skvīrsa izrēķināšanos ar nabaga Smaiku un abi kopā ar nabaga puiku dodas prom. Tēvocis joprojām nav īpaši vēlīgs pret Nikolasu, līdz viņa nepatika pret jaunekli pārtop dziļā naidā, naidā, kas rodas no vēlmes sagraut to, kas nepadodas viņa ietekmei, kas neļaujas iebiedēties un nelokās viņa priekšā. Tēvocis meklē jebkuru iespēju, kā sagraut Nikolasa dzīvi, mēģina atņemt gan darbu, gan mīļoto meiteni.
Mani Dikenss saista ar to, ka viņš prot meistarīgi atveidot 19.gadsimta angļu sabiedrību visā tās daudzveidībā, īpašu uzmanību veltot sabiedrības pagrimumam un cilvēku ļaunumam, šajā darbā īpaši nepievēršoties ļaunuma cēlonim, tikai tā izpausmēm. Katrā savā darbā Dikenss pievēršas kādai sabiedrības problēmai, par kuru atklāti tajā laikā neviens nerunāja, konkrēti šajā romānā Dikenss atspoguļo nežēlīgu apiešanos ar bāreņiem lētās internātskolās. Vardarbība, netīrība, veselības problēmas, nepietiekami daudz ēdiena – ar to bija jāsastopas bērniem šāda veida iestādēs. Atšķirībā no Džeinas Ostinas, kas atveido vidēji turīgas angļu ģimenes, laba rakstura meitenes un mīlestības peripetijas, Dikenss pievēršas tam, par ko parasti nerunā: par alkatīgiem ļautiņiem, kas izmanto dienesta stāvokli, par tiesu sistēmas korumpētību, par valsts iestāžu necilvēcīgo attieksmi pret atsevišķām sabiedrības grupām, par ļaudīm, kas barojas no citu cilvēku bailēm un no saviem noziegumiem, par izstumtajiem, par nabadzīgajiem, par dzīves pabērniem, kam nav neviena aizstāvja un kas nevar paļauties ne uz vienu. Protams, Dikenss atvēl vietu arī mīlestības tēmai, skaistai un pelnītai mīlestībai pēc visiem dzīves uzliktajiem pārbaudījumiem.
Mazliet kritikas arī neskādē. Vairākums autora romāna tēlu ir izsmalcināti nelieši, kuros apvienotas gandrīz vai visas zemiskākās un necienīgākās īpašības. Un labie tēli, iespējams, brīžiem šķiet pārāk ideāli, bez nekādas vainas. Neskatoties uz to, Nikolass Niklbijs ir viens no maniem iemīļotākajiem Dikensa radītajiem tēliem, kam jau no paša romāna (vai filmas) sākuma nav nepieciešama rakstura transformācija, jo viņš ir iejūtīgs, līdzcietīgs, mīlošs brālis savai māsai un labs dēls mātei.
Esmu noskatījusies arī 2002.gada filmu “Nikolass Niklbijs” ar Čārliju Hannemu (Charlie Hunnam) Nikolasa lomā un Ennu Hataveju viņa iemīļotās Madelēnas lomā , sevišķi patika Hannema atveidotais Nikolass. Starp citu, Nikolasa bildinājums Madelēnai man šķiet viens no skaistākajiem bildinājumiem, kāds filmās redzēts. Mūsdienu pasaulē, kad topā ir brīvās attiecības un ņemšanās pa labi un pa kreisi, tādas īstas, tīras jūtas ir kaut kas īpašs un valdzinošs.