Šis ir tas gadījums, kad grāmatas vāks pasaka vairāk nekā tās nosaukums. Niks Vujačičs piedzima bez rokām un kājām. Ar to arī varētu sākties un beigties stāsts par puisi, kuru šķietami gaida tikai viens liktenis – vadīt dienas esot par nastu ģimenei vai aprūpētājam un nespējot pat iedomāties “normālu” dzīvi, kādu dzīvo vairums cilvēku un kura sastāvētu no ģimenes, darba, ceļojumiem un tā tālāk. Un tomēr Niks ir spējis atrast sevī spēku uzveikt savu invaliditāti un dzīvot neatkarīgu, laimīgu un “neticami labu” dzīvi, būdams paraugs ikvienam, kas meklē savas dzīves piepildījumu.
NIKS ir evaņģēlists, bezpeļņas organizācijas Life Without Limbs direktors. Viņa pamatnodarbošanās ir uzrunāt cilvēkus visā pasaulē, vadot seminārus par motivāciju un ticību saviem mērķiem. Lai pavērstu dzīvi uz pavisam citu pusi, Niks atklāj, cik liela nozīme ir domāšanas un attieksmes maiņai, ticībai Dievam un savas misijas apziņai. Par savu dzīves misiju Niks uzskata citu cilvēku iedvesmošanu tiekties pēc labākas dzīves un savu sapņu īstenošanas. Ceļojot pa visu pasauli, viņš iedrošina miljoniem cilvēku pārvarēt dzīves likstas ar ticību, cerību, mīlestību un drosmi.
Mūsu dzīvei nav citu ierobežojumu kā vien tie, kurus tai uzliekam mēs paši. /Niks Vujačičs/
Grāmatas sākumā Niks ieskicē to brīdi, kad viņš ir piedzimis saviem vecākiem, kuri, maigi izsakoties, noteikti piedzīvoja lielāko šoku dzīvē. Bērnība un skolas gadi Nikam diemžēl nepagāja bez drūmām domām, citu bērnu izsmiekla un pazemojumiem. Pat daudziem veseliem cilvēkiem skolas gadi nozīmē elli, kur nu vēl tādam, kurš fiziski atšķiras no visiem pārējiem. Nav brīnums, ka Niks, būdams mazs bērns un pusaudzis, centās saprast savu vietu pasaulē, vainoja Dievu savā nelaimē un brīžiem krita depresijā un pat plānoja aiziet no šīs pasaules, kas šķietami nesolīja nekā laba.
Zēna gados domāju – ja vien Dievs man dotu rokas un kājas, es būtu laimīgs visu atlikušo mūžu. Tas diez vai ir egoistiski, ņemot vērā, ka rokas un kājas ir cilvēka „standartaprīkojums”. Bet es sapratu, ka varu gūt laimi arī bez šī “standartaprīkojuma”.
Ar piemēriem un notikumiem no savas un citu sev pazīstamu cilvēku dzīves Niks parāda, cik liela nozīme dzīves veidošanā ir attieksmei, ticībai un darbam ar sevi. Neviens nepiedzimst ar gatavām zināšanām par to, kā labāk dzīvot vai kā veidot savu attieksmi pret lietām un notikumiem, kurus nespējam ietekmēt. Tikai ar laiku iespējams izprast savu vietu uz šīs pasaules un tomēr vienmēr būtu jāatceras svarīga lieta – neviens cits, izņemot tevi pašu un tavu ticību, nespēs mainīt tavu dzīvi. Ticība rada brīnumus un es pati to esmu pieredzējusi, tāpēc ar prieku saskatu Nika atziņās patiesību un viedu gudrību, kurām būtu jāseko ikvienam cilvēkam. Soli pa solim cauri grāmatai mēs esam līdzgaitnieki Nika dzīvesstāstam, kas vienlaikus ir skumīgs, aizraujošs, priekpilns, iedvesmojošs un neticami pamācošs. Ikvienā grāmatas lappusē var sajust Nika ticības un mīlestības spēku, kas ir izmainījis viņa dzīvi. Šī grāmata pati par sevi ir īsts piedzīvojums un to lasot, es sajutu to, ko var dēvēt par autora pieskaršanos lasītāja dvēselei.
Dzīve šķiet daudz vieglāk panesama, ja nekoncentrējamies tikai uz savām likstām un problēmām. Pasaules apceļošana, pabūšana Indijā, Āfrikā un citās vietās Nikam parādīja, ka citi cieš vēl vairāk nekā viņš pats un īstenībā viņa dzīve nemaz nav tik slikta. Visam notiekošajam ir mērķis un mēs neredzam kopējo Dieva plānu attiecībā uz mums un pārējiem, tāpēc nebūtu jēgas krāt sevī dusmas un aizvainojumu, ja kaut kas nenotiek pēc mūsu prāta. Tas, kas mūsu izpratnē ir nelaime, var izrādīties viena no lielākajām dzīves svētībām. Un jā – par kādām problēmām MĒS vispār varam atļauties ņerkstēt, ja mums ir divas rokas un kājas, ja mēs spējam paveikt visas darbības, kuras uztveram kā pašsaprotamas, ja mums ir dots tik daudz, no kā mēs bieži vien spējam novērtēt tik maz? Nav tāda termina kā neizdošanās, ja saglabājam dziļu ticību Dievam, paļaujamies uz kopējo plānu un ņemam no dzīves visu iespējamo, ja neturam sevī dusmas vai aizvainojumu, bet ļaujam ienākt savā dvēselē pateicībai Dievam un līksmībai par šo dzīvi un ikvienu dienu, kas mums ir dota.
Šīs grāmatas iespaidā es pameklēju informāciju par Niku un izlasīju vēl vienu viņa kopīgi ar sievu sarakstīto grāmatu Love without limits, kura satur ļoti vērtīgas mācības gan laulātajiem, gan tiem, kuri meklē savu dzīvesdraugu vai ir savu attiecību sākumposmā. Ar interesi izlasīju, kā tad notika Nika un viņa sievas Kanaes tikšanās un romantisko jūtu sākums. Īpaši labi ir tas, ka Niks neliekuļo un nebūt nestāsta, ka dibinot ģimeni, viss ir bezgala rožaini un apkārt lēkā balti vienradži. Niks atklāti atzīst, ka pēc laulībām viņa dzīvesveids piedzīvojis pārmaiņas, ka nekas nespēj viņu uztraukt vairāk kā bērna raudas, ka grūti būt mazuļa vecākiem, taču ir simtiem citu lietu, kas to visu atsver un beigu galā katrā nodaļā viņš ir pateicīgs Dievam par savu ģimeni un savai sievai par viņas attieksmi, mīlestību un rūpēm. Jā, Nikam ir sieva un divi bērni un tas vien pierāda, ka uz pasaules pastāv patiesas jūtas, ja kādam par to vēl bija šaubas.
Ja Niks būtu piedzimis tāds kā visi, viņa dzīve, iespējams, nebūtu kļuvusi par iedvesmas avotu miljoniem cilvēku un viņa dzīvesstāstam būtu cits virziens. Ikviena vēstule, ko viņam sūta cilvēki, kuri piedzīvojuši pozitīvas pārmaiņas pateicoties Nika vēstījumam, ir labākais apliecinājums tam, ka mēs nedrīkstam tēlot visgudrus un iedomāties, ka zinām un spējam novērtēt visu, kas ar mums notiek. Liktenim ir savi plāni un ne vienmēr tie mums ir pa prātam, tomēr visam ir mērķis, pat ja mēs to neredzam.
Atzīšos, ka es arī pārāk bieži pārdzīvoju par ikdienas likstām un neizdošanos un tomēr saprotu, ka dzīve ir jānodzīvo veltot sevi un savas domas kaut kam vērtīgam un iedvesmojošam, nevis pagātnes kļūdu apcerēšanai, sevis vainošanai vai negatīvo emociju uzkrāšanai. Padomājiet, kam jūs veltāt savu enerģiju un domas ikdienā. Vai nenesam sev visur līdzi nastu, no kuras atbrīvoties varam tikai paši un tā vietā iegūt brīvību, viegluma un laimes sajūtu, prieku par iespējām, kas mums ir dotas, prieku par to, kādi esam un ko spējam paveikt, ja vien dziļi ticam un mīlam?
Pat ja tu spēcīgi apzināsies savu dzīves mērķi, cerēsi uz iespējām, ko tā sniedz, un ticēsi nākotnei, pat ja apzināsies savu vērtību, arvien saglabāsi pozitīvu attieksmi un neļausi bailēm sevi atturēt no konstruktīvas rīcības, tu laiku pa laikam piedzīvosi neveiksmes un vilšanos. Tomēr tu nekad nedrīksti neveiksmi uztvert kā kaut ko galīgu, nedrīksti to pielīdzināt nāvei, jo patiesība ir tāda, ka cīnoties tu piedzīvo to, kas ir dzīve.
Tādas drošas, pasargātas dzīves nav. Dzīve ir vai nu piedzīvojums, kas prasa uzdrošināšanos, vai arī tās nav vispār. /Helēna Kellere/
Paldies blogerim Didzim par fantastisko ieteikumu, lasīt šo grāmatu bija tā vērts. 🙂
Šeit ir Didža atsauksme par Nika grāmatu “Dzīve bez robežām”.
Izdevniecība: “Kala raksti”