Grāmatu pasaule tāpēc vien ir lieliska, ka neticami lielajā literatūras darbu daudzveidībā mēs vienmēr varam atrast sev tuvas domas, atziņas un izteikumus. Daudzu gadu laikā pievēršoties grāmatām, neatņemama lasīšanas sastāvdaļa ir atrasto citātu atzīmēšana. Man nav atsevišķas klades citātiem, bet parasti tos piefiksēju dienasgrāmatā starp ierakstiem. Šeit minēšu 15 lieliskākos un iedvesmojošākos grāmatu citātus, kas man atsevišķos dzīves posmos šķituši īpaši nozīmīgi.
***
Cilvēkam pasaule vis nav miljoniem gadu veca, kā to māca dabas zinātnes, vēsture un ģeogrāfija, bet tā viņā dzimst reizē ar viņu pašu. Katru priekšmetu vai parādību, ko priekš viņa jau skatījusi miljoni, tas skata pirmo reizi. Miljoniem cilvēku priekš viņa jau staigājuši, runājuši, lasījuši, bet viņiem katram pašam jāiemācās spert pirmo soli, izrunāt pirmo vārdu un pazīt pirmo burtu. Pasaule savā attīstība būtu tikusi daudz tālāk, ja katram cilvēkam nebūtu jāsāk dzīvot no gala. Tiesa, ir daudz atziņu un gudrību, ko viņš var iemācīties no citiem vai grāmatām, bet arī to visu viņš kādreiz iepazīst pirmo reizi un tas uz viņu atstāj pirmreizīgu iespaidu. Bet ir lietas, ko nevar iemācīties no citiem un kas jāpārdzīvo pašam, citiem vārdiem – tām jāiet caur paša sirdi un prātu, pašam ar tām jāizsāpas un jāizpriecājas.
Elīna Zālīte “Agrā rūsa”
Mīlestība nav jālūdz un nav arī jāpieprasa. Mīlestībai jābūt apveltītai ar tādu spēku, lai nonāktu pie skaidrības sevī.
Hermanis Hese “Demian: The Story of Emil Sinclair’s Youth”
***
Ārpus zemes, ārpus bezgalīgā
Es gribēju saskatīt debesis, elli,
Kāda svinīga balss man teica:
“Debess un elle ir tevī.”
Omārs Haijams “Rubajas”
***
Viss, kas ir ap mums, nepārtraukti mainās. Katru dienu Saule apspīd jaunu pasauli. To, ko mēs devējam par rutīnu, caurvij jauni piedāvājumi un iespējas. Diemžēl mēs neaptveram, ka katra diena ir citāda nekā iepriekšējā. Arī šodien mūs kaut kur gaida bagātība. Varbūt tas būs tikai viegls smaids, varbūt – liels atklājums. Tam nav nozīmes. Dzīvi veido gan lieli, gan mazi brīnumi. Nekas nav apnicīgs, jo viss nepārtraukti mainās. Ne jau pasaule ir garlaicīga, bet gan veids, kādā mēs uz to skatāmies.
Paulu Koelju
***
Klusums. Pilnīgs klusums. Mašīnas apstādinātas.Ugunis izdzēstas. Pēkšņi zaigo viss zvaigžņoto debesu mirdzums, it kā atbrīvots no sārņiem un dzirkstošā dzidrumā šūpojas šurp un turp, klusi mirgodams ap mastu smailēm. Es dziļi atlaidos atpūtas krēslā un baudīju šo dabas harmoniju. Bija tā, it kā sakari ar kontinentu būtu izgaisuši, apklususi mūžīgā nemiera straume no visām pasaules raidstacijām, palikusi vien pati esamība un kailā īstenība. Dzestrs gaiss, melna nakts un mirdzošas zvaigznes virs mastu galiem. Šķita, ka nemanot paasinājās redze un dvēsele kļuva tīra un skaidra. Še nevienu iespaidu nevajadzēja sijāt vai apslāpēt, te nebija lielpilsēta ar trokšņiem un žilbinošām reklāmām, savstarpējās sacensības un skaļās izpriecas, kas strauji un valdonīgi iespiežas ikvienā ejā, medīdamas cilvēku dvēseles. Šeit valdīja tāds klusums, ka pat laika ritums šķita izbeidzies, arī laiks stāvēja, stāvēja nekustīgi un gaidīja.
Tūrs Heijerdāls “Aku-Aku. Lieldienu salas noslēpums”
***
Esi pacietīgs ar visu, kas palicis neatrisināts tavā sirdī, un mēģini mīlēt pašus jautājumus gluži kā aizslēgtas istabas un kā grāmatas, kas sarakstītas svešā valodā. Nemeklē tagad atbildes, kuras tev nevar tikt sniegtas, jo tu nespēsi ar tām sadzīvot. Un, galvenais, IZDZĪVO VISU! Tagad izdzīvo jautājumus. Varbūt tad pakāpeniski, pašam to nemanot, nodzīvosi līdz kādai tālai dienai, nonākot pie atbildes.
Kevins Greindžs “Ziedu lietū. Iepazīstot Butānu visgrūtākajā pārgājienā pasaulē”
***
Words are beautiful; strung together in the right sequence, they can tell us the most magnificient stories, take us to the most beautiful places and carry our hearts to the greatest heights.
Jen Adams “The books they gave me”
***
Es varēju tikai vēstīt, ko redzēju. Kalifs Hārūns al Rašids vienā no pasakām uz aicinājumu klausīties atbildēja: “Es klausīšos savām ausīm un skatīšos savām acīm un tevis stāstīto jutīšu ar sirdi.”
Laima Kota “Mana turku kafija”
***
Do you think it’s possible to do something so bad, even if you didn’t mean to do it, that you can never come back from it? That no one can forgive you?” Luke looked at him for a long, silent moment. Then he said, “Think of someone you love, Simon. Really love. Is there anything they could ever do that would mean you would stop loving them?”
Casandra Clare “City of Fallen Angels”
***
Ja kaut kam ir nozīme, tad visam ir nozīme. Tā kā tu esi svarīgs, viss, ko tu dari, ir svarīgs. Katru reizi, kad tu piedod, Visums mainās; katru reizi, kad tu pasniedzies un pieskaries kāda sirdij vai dzīvei, pasaule mainās.
Viljams Jangs “Būda”
***
Ikviena šūna dabā ir īsts brīnums. Pat visvienkāršākās šūnas tālu pārsniedz cilvēka spēju robežas. piemēram, lai konstruētu elementāru rauga šūnu, jums vajadzētu miniatūrā veidā izgatavot aptuveni tikpat lielu skaitu detaļu, cik reaktīvajā lidmašīnā Boeing 777, un iekļaut tās lodveida ķermenī, kura diametrs ir 5 mikroni, un pēc tam jums kaut kā vajadzētu panākt, lai šī lode vairojas.
Bils Braisons “Īsi stāsti gandrīz par visu”
***
Vieta, kuru Dievs tev paredzējis, ir tā, kur tavs dziļākais prieks sastopas ar pasaules dziļākajām slāpēm. Mēs visi baidāmies kļūdīties, baidāmies nepatikt pārējiem, baidāmies nebūt pietiekami gudri, labi veiksmīgi un pievilcīgi. Necīnies ar šīm bailēm. Pārvērt tās sajūtās, kādas rodas, braucot pa amerikāņu kalniņiem. Lai kā tu tiktu šūpots, kratīts un griezts uz visām pusēm, izbaudi braucienu.
Regīna Breta “Dievs acis nemirkšķina”
***
Pagātnei ir pielikts punkts. Mācies no tās un ļauj tai iet. Nākotne vēl nav pienākusi. Veido ieceres, bet netērē laiku, uztraucoties par tām. Kad beigsi apcerēt to, kas jau ir noticis, un uztraukties par to, kas varbūt nekad nenotiks, tikai tad pa īstam vari piedzīvot pašreizējo brīdi. Un sajutīsi dzīvē ienākam prieku.
Braiens Veiss “Mīlestība nekad nebeidzas”
***
Mīlestība ir dzīvoklis. Dzīvoklī viss būtu jālieto, nevis jānosedz vai “jātaupa”. Tikai tas dzīvo, kurš arī mīlestību apdzīvo pavisam un nebīstas ne kādas istabas, ne durvju. Strīdēties un maigi pieskarties – vienlīdz svarīgi ir abi, vienam pie otra turēties un atkal atgrūst – arī. Tas ir eksistenciāli svarīgi, lai tiktu izmantota katra mīlestības istaba. Citādi tur iemājo spoki un smakas…
Nina George “Lavandu istaba”
***
Kāds modžahedu cīnītājs man reiz teica, ka liktenis mums katram dzīvē piešķir trīs skolotājus, trīs draugus, trīs ienaidniekus un trīs lielas mīlestības, bet nepasaka priekšā, kurš ir kurš.
Gregorijs Deivids Robertss “Šāntarāms”
Attēls no pixabay.com
Lasi vēl:
3 Comments