Siltā, saulainā pavasara nedēļas nogalē nav nekā labāka kā doties iepazīt jaunas Latvijas vietas. Šoreiz mans ceļš veda uz Kurzemes ziemeļiem, uz klusajiem lībiešu ciemiem, jūras piekrasti, Valpenes akmens piramīdu, sikspārņu smilšakmens alu labrintu un savdabīgi mierpilno Dundagas lielciemu.
- Pats pirmais pieturas punkts – Laumu dabas parks – īpašu azartu neizraisīja, pusstundā izstaigājām Sporta taku, kuru veidoja visādas koka iekārtas ar virvēm un baļķēniem, nedaudz palasījām Bišu takas stendus. Parasts gājiens pa manu lauku māju mežu ir ainaviskāks par to, ko piedāvā parka Meža taka, kas ir diezgan izcirsta, nemīlīga un nav saprotams, kur ir pareizais virziens, jo taka sakrīt ar disku golfa punktiem un jāsargājas, lai nedabū pa galvu ar lidojošiem šķīvjiem (ne tiem, kas NLO diemžēl).
- Pa ceļam apskatāma Valpenes piramīda, kura uzcelta vairāku gadu laikā par godu Krišjānim Baronam. Veidojums tiešām iespaidīgs, no pelēkiem lielajiem laukakmeņiem. Saprotams, ka, ja jau ir nokļūts pie piramīdas, tad jāuzrāpjas pašā augšā, lai sajustu enerģijas lādiņu (runā jau, ka piramīdas savas formas dēļ sakopo īpaši daudz Visuma enerģijas). Vietējiem arī laba atrakcija vērot, kā jocīgie tūristi te braukā un rāpjas augšā.
- Peldangas alu labirints ir apskates vērta vieta – alās iespējams nedaudz ielīst un sajusties mazliet baisi redzot, ka tumšo un noslēpumaino alu tīkls turpinās dziļi pazemē.
- Parasti nelaižu garām iespēju apmesties kādā no Latvijas viesu namiem un paskatīties, kā saimnieko ļaudis citos novados. Apskatījuši alas, piramīdu un mazliet pamaldījušies ap Valpeni (laikam piramīdas efekts), dodamies uz nakšņošanas vietu – Dundagu, kas nav ne pilsēta, ne ciems, bet gan lielciems. Man ir tikai vislabākās atsauksmes par viesu namu “Krūziņi” Dundagā (40 eiro divvietīga istaba ar brokastīm). Brokastis vienas no bagātīgākajām, kādas vispār ir dabūtas. Un liels prieks par krāsotajām olām, kas katram par godu Otrajām Lieldienām bija gādīgi noliktas blakus šķīvītim, super! Un tas, ka zaudēju olu kaujā, nemazināja manu prieku par viesmīlīgo uzņemšanu.
- Dundagā ir plašs parks un vesela pils, kurai ir apbrīnojami pievilcīgs, Vecrīgas gaisotni uzburošs iekšpagalms, kas atgādina vēsturiskās viduslaiku filmās redzētus skatus. Vēl Dundagā var apskatīt Krokodila Dandija alias Aleksandra Blūmentāla pieminekli, Dakterlejas svētavotu un paklaiņot pa mīlīgi relfejaino centru. Un vispār tā omulīgi ir klejot krēslainā pievakarē pa Dundagas parku, šaurajām ieliņām un aizčāpot uz vietējo veikaliņu un pavērot iedzīvotāju ikdienas gaitas. Pavisam citādi nekā dienas laikā, jo tieši vakarā jaušams tāds nesteidzīgums un miers.
- Otrā diena tiek veltīta lībiešu krasta (Līvõd rānda) iepazīšanai ar velosipēdu. Ainaviskais velo un pārgājienu maršruts Kolka-Vaide-Pitrags-Saunags-Košrags ved cauri senajiem lībiešu zvejniekciemiem šaurā zemes strēmelē gar Dižjūru vienā pusē un mežiem, purviem bagāto Slīteres nacionālā parka iekšzemes daļu. Katrā ciemā atrodami savdabīgi noformēti informācijas stendi – informācija uzrakstīta arī lībiešu valodā, kuru ikdienā mēs, protams, nekur neredzam, tāpēc vēl jo interesantāk ir apskatīt valodas īpatnības.
- Kopējais mūsu izbrauktā maršruta garums ir 36 kilometri, ja ir vēlme pēc garāka piedzīvojuma, var paķert vēl Mazirbi un Sīkragu, tad kopējais maršruts būs 45-50 km. Maršrutu visā tā garumā iespējams braukt pa 3 paralēli ejošiem ceļiem: 1) meža ceļš cauri ciemiem, kas atsevišķos posmos pāriet grants ceļā; 2) asfaltēta Kolkas – Ventspils šoseja; 3) liedags gar jūru.
- Jūras piekraste ar velosipēdiem ir viegli pievārējāma, dižu šķēršļu nav, vienīgi jāņem vērā, ja ceļojot gar jūru atpakaļceļā, nedarbosies likums – atpakaļceļš īsāks. Ainava maz mainās un tāpēc atpakaļbrauciens liekas gandrīz divreiz garāks kā turpceļš. Bet, ja laiks ir labs, tad viss kārtībā.
- Lībiešu ciemi nav ciemi parastajā izpratnē, tie ir viensētu sakopojumi, bieži vien nav pat izteikta centra, bet tāpēc ne mazāk interesanti izbraukt tiem cauri un apskatīt mājas, paelpot priežu un jūras gaisu, iepazīties ar seno lībiešu dzimtu vēsturi un mazliet sajust, kā tas ir – sadzīvot ar jūru vairāku paaudžu garumā.
