Cik ilgi bērnam ļaut skatīties ekrānā? Cik daudz ir par daudz?
Šie jautājumi man kļuvuši aktuāli pēdējo pāris gadu laikā un es meklēju atbildes rakstos un internetā, taču man pietrūka tāda visaptveroša pētījuma par to, kā digitālais saturs ietekmē smadzeņu darbību bērniem, kur ir tā robeža, cik daudz atļaut bērnam patērēt saturu ekrānos, kamēr viņš ir mazs un pats nespēj regulēt savas darbības. Ko tur liegties, arī pieaugušie bieži vien nespēj kontrolēt laiku, kas aizplūst bezgalīgajos interneta plašumos.
Kā atbilde uz šo nāk LU profesores Zandas Rubenes pētījums “Digitālā bērnība”.
Sākumā mani interesēja tēma par bērnu ekrānu lietošanas ieteikumiem, taču grāmata satur arī pulka citas, vērtīgas tēmas:
– bērnības jēdziena attīstība cauri gadsimtiem
– pieaugušo ekrāna lietošanas paradumu ietekme uz attiecībām, vērtību sistēmu un mentālo stāvokli;
– patēriņa sabiedrības modeļa ēnas puses
– pēgpilna dzīve, kas tā ir?
– kā nepazaudēt sevi digitālajā laikmetā?
– praktiskie soļi rīcībai saistībā ar tehnoloģijām
Vai dzīve, ko tu dzīvo, ir tava paša dzīve? Vai to esi veidojis tu, vai tavi priekšstati, ko uzbur krāsainais, vilinošais, smukām bildītēm pilnais ekrāns? Šis jautājums pavīd grāmatās sākumā un noslēgumā. Ar domu, ka galvenais ir uzdot šo jautājumu. Galvenais ir SĀKT AIZDOMĀTIES.
Atbilde galu galā atnāks pati. Kur paliek laiks? Cik daudz ikdienas laika aiziet ekrāniem? Ko tev sniedz ierakstu skrollēšana – jaunas zināšanas, noderīgu informāciju, apmierinājumu, apziņu, ka neko neesi palaidis garām?
Kurā brīdī saprast, vai tā ir atkarība vai nav?
Daži pieturpunkti:
– Tehnoloģiju noliegums mūsdienās nav risinājums, galvenais ir to apzināta lietošana. Ja lietosim tās, nevērtējot tām atvēlēto laiku un enerģiju, tad nonāksim otrā grāvī – tās neredzami ietekmēs mūsu attiecības un sadzīvi.
– Ikviens jauns sasniegums sākumā izraisa skepsi un noraidošu attieksmi – televīzija, kino, internets, mākslīgais intelekts.
– Dzīve internetā prasa spēju kontrolēt sevi un apzinātu darbošanos.
– Līdz 7 gadu vecumam bērnu nedrīkst atstāt vienu publiskā telpā. Internets ir publiskā telpa, tāpēc pēc loģikas sanāk, ka vecākiem nevajadzētu pieļaut, ka bērns nepieskatīts izmanto internetu.
Kādi risinājumi, lai dzīves kvalitāte nepasliktinātos digitālo ierīču lietošanas dēļ?
- Pārskatīt savus digitālo ierīču lietošanas paradumus, pirms runāt par šo ierīču ietekmi uz bērniem, piemēram, pārbaudīt sociālo tīklu lietošanas biežumu Facebook iestatījumos
- Ikdienā ieviest kopīgu laika pavadīšanu ģimenē vai draugu pulkā bez ekrāniem. Sarunāties par priekiem, izjūtām, par vēlmēm un sapņiem.
- Noteikt ģimenē digitālo ierīču lietošanas noteikumus gan pieaugušajiem, gan bērniem
Man patīk Zandas jautājums – Ko jums ir svarīgi paspēt savas dzīves laikā? Tā tad arī ir atbilde par dzīves vērtībām. Digitālās ierīces nav visu nelaimju cēlonis, tas ir tikai rīks un kā jebkuru rīku, to var izmantot dažādi.
Grāmata tiešām pilna ar noderīgiem faktiem un novērojumiem, grūti izvēlēties, ko no satura atstāstīt, tāpēc iesaku ikvienam izlasīt pašam un sameklēt tās lietas, kas rezonē.
- Vai iespējams, ka aizņemtība un steiga, par kuru nemitīgi sūdzamies ir tāds kā vairogs, aizsargmehānisms, lai pasargātu sevi no sevis paša?
- Bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem speciālisti iesaka ekrānlaika limitu ne vairāk kā 1 h dienā, sadalot to vairākos laika nogriežņos. Ir speciālisti, kas iesaka ne vairāk kā 2 reizes dienā pa 15 minūtēm.
- Par ģimenes vērtībām jāvienojas kopā ar bērniem.
- 2023.gadā ASV veiktā pētījumā secināts, ka viens pieaudzis ASV iedzīvotājs pārbauda telefonu 144 reizes dienā.
- Šajos nemitīgajos steigas apstākļos mūs tomēr nepamet pārliecība, ka pavisam drīz iekārtosim visu labāk, izdosies atpūsties un laime būs garantēta. Dīvainā kārtā šis brīdis tā arī nepienāk, jo digitālajā kultūrā mēs netiekam iedrošināti dzīvot šodienai, mēs tiekam trenēti kam citam – nākotnei.
- Mums šķiet, ka sociālajos tīklos konstruējam labāku sevis versiju, bet patiesībā zaudējam sevi, to pat nepamanot.
- Patērētāju sabiedrībā mēs bieži nepamanām, kā svešas vēlmes kļūst par mūsu vajadzībām, kā rodas ilūzija, ka visas ilgas var apmierināt pērkot.
- Digitālai tehnoloģijai ir jāuzlabo mūsu un bērnu darbību efektivitāte, nevis vienkārši jāļauj justies labāk tās izmantošanas laikā.
NODERĪGI RESURSI:
KURSS: Zanda Rubene: Digitālā bērnība: padomi digitālās paaudzes audzināšanā
Cilvēkjaudas saruna ar Zandu Rubeni