Kur pazūd laiks? Vai tikai šis nav viens no biežāk uzdotajiem retoriskajiem jautājumiem uz pasaules?! Robinas Pīrsijas grāmata “Laika menedžments” būs ideāli piemērota visiem tiem, kuri ikdienā bieži dzirdam citus vai paši sevi sakām: Kā laiks skrien! Man tam nav laika! Es vienmēr kavēju! Man ir tik daudz darba, ka netieku galā. Nevaru paspēt izdarīt to un to.
Īstā patiesība par laiku ir ļoti vienkārša un neapgāžama: laiks jāpārvalda kā jebkurš resurss – nauda, īpašums, uzņēmums utml. Jo arī laiks ir resurss un ja to nevis pārvalda, bet atstāj pašplūsmā, tad sanāk tāda stresaina braukalēšana pa straumi, nezinot kur un uz cik ilgu laiku piestāsi.
Šī nelielā grāmatiņa pie manis nonāca tieši laikā, jo ikdienu pavadu diezgan lielā skriešanā, strādājot pie vairākiem projektiem vienlaicīgi, paturot prātā un pierakstu kladē vismaz divdesmit tuvākos darāmos darbus, uzturot mājsaimniecību, mēģinot izbrīvēt laiku vingrošanai, vaļaspriekiem, grāmatu lasīšanai, rakstīšanai, blogam, draugiem, vides lietām un biznesa attīstīšanai, un vienmēr sevi šaustu, ka daru par maz un par lēnu un neatlicinu pietiekami daudz laika patiešām svarīgiem darbiem. Parasti es nelasu padomu grāmatas, jo tās visas šķiet vienādas un kad tad reāli dzīvot, ja tikai lasīt par to, KĀ dzīvot, taču šis darbs ir patīkams izņēmums par patiešām vitāli svarīgu tēmu.
Prasme pārvaldīt laiku vienlaikus ir arī prasme pārvaldīt dzīvi un kurš gan nevēlētos būt veiksmīgs savas dzīves valdnieks? Lai to īstenotu, pietiek ievērot dažus ļoti būtiskus principus un dzīve šķitīs daudz sakārtotāka. Es negribu uzskaitīt visus padomus, kas šajā grāmatā ir minēti, to ir ļoti daudz, tāpēc piefiksēšu dažus, kas varētu kalpot kā iedvesma lasīt pašiem un mācīties organizēt savu laiku.
Pats galvenais ir sakārtot savu nedēļas un mēneša plānu. Ikdienas dzīvi teorētiski var sadalīt četrās jomās – Sabiedrība un cilvēce, Bizness un profesija, Mājas un ģimene, Pats un labklājība. Katrai jomai ir jānosaka vērtības un sasniedzamie mērķi. Tad ir jāizplāno nedēļas aktivitātes katrā no jomām, lai virzītos uz priekšu savā dzīvē. Mēneša skatījums kalpo kā atskaites punkts, cik tālu ir notikusi virzība konkrēto mērķu izpildē. Pats no sevis nekas nenotiks. Ja mēs katru gadu atkal no jauna atkārtojam, ka nav bijis laika aizbraukt ceļojumā, beidzot pabeigt to rakstu darbu, saņemties un sākt studēt vai nodibināt savu uzņēmumu, tad tie ir meli. Nevis laika nav bijis, bet prioritātes nav sakārtotas. Kā pareizi dzied Mesa – mums ir laiks Facebookam un lasīt par rozā NLO, bet svarīgas lietām laika neatliek.
Lai pārvaldītu laiku darbā un ikdienā, jāmācās bez kautrēšanās deleģēt uzdevumus citiem, bez ņerkstēšanas sarindot savus ikdienas darbus pēc prioritātes un pie tām arī turēties, sakārtot vidi sev apkārt un bez žēlastības izskaust laika izniekotājus. Ziniet, kas ir laika izniekotāji? Ne tikai spēlītes datorā, TV vai bezmērķīga Facebook joslas ritināšana, bet arī kolēģe, kas uz pusstundu ienākusi paklačoties, nesakārtoti papīri darba vietā, steiga, pārāk liels saviesīgums, perfekcionisms un neizlēmība. Protams, ar to visu var cīnīties un arī vajag.
Pietiekami kodolīga un koncentrēta, šī grāmata piedāvā reālas metodes, kuras es jau sāku mēģināt un noteikti iesaku visiem, kuriem ir stresa pilna ikdiena un totāls laika trūkums, taču ir vismaz kaut kāda vīzija par to, ko dzīvē gribētos darīt.
Izdevniecība: “JUMAVA”, 2005.