Lai arī pēdējā mēnesī brīvo laiku intensīvi cenšos (“cenšos” ir labs vārds, kas parāda darbību, bet kā tur realitātē sanāk, tas cits jautājums) virzīt savai topošajai grāmatai, es tomēr NEVARU NEPADALĪTIES ar šo atradumu.
Bērnībā lasīju Enidu Blaitoni un priecājos. Būtu man toreiz bijuši Luīzes Pastores darbi, ar tikpat lielu aizrautību aprītu arī tos. Es esmu sajūsmā! Šis ir augstvērtīgs, kvalitatīvs piedzīvojumu stāsts, kas izceļ vismaz 3 fundamentāli svarīgas lietas:
- Tas bērniem liek uzzināt par Aleksandru Laimi, latviešu dēkaini un ceļotāju, kurš ilgus gadus līdz pat savai nāvei nodzīvoja Venecuēlā;
- Tas satur 10 Laimes zelta likumus, kas vijas cauri grāmatai un satur kopā stāstu un beigās tie ir kā ceļazvaigznes ko paņemt līdzi;
- Tas ir balstīts patiesos notikumos un Laimes pierakstos, līdz ar to tas ir fantastiski labs pēc patiesiem notikumiem izdomāts stāsts.
Ja gribat būt vēl lielāki Laimes eksperti, izlasiet Andra Stavro “Aleksandrs Laime un viņa Zelta upe” un noskatieties dokumentālo filmu “Aleksandrs Laime un Anhela ūdenskrituma dimanti”.
Krokodils Dandijs jau arī esot bijis latvietis. Vēl jau mums dēkaiņu pietiek, ko ievīt stāstos. Galvenais, ka ir, kas to dara. Un Luīze Pastore to dara izcili, tāpat kā ilustrāciju autore Evija Pintāne.
Tikko iznākusi nākamā grāmata par Laimi – “Laimes govs”, kas domāta jaunākā vecuma bērniem.
Izdevniecība “liels un mazs”.