Nepieļaujiet manu kļūdu – nenonieciniet šo grāmatu tikai tāpēc, ka tā ir Parisas Hiltones memuāri! Varbūt arī jums pirmā doma, ieraugot vāku, ir – ko tad jaunu un vērtīgu var pavēstīt bagātā dāmīte no Hiltonu dinastijas, kura piedzimusi priviliģētos apstākļos? Kāpēc lasīt “seklas” slavenības un influenceres dzīvesstāstu?
Es paietu šai grāmatai garām, ja ne ceļojumu blogeres Sapņu medniece slavinošā atsauksme. Kā īsāk aprakstīt to emociju viesuļvētru, kurā nonācu?
Pusaudzes gados vecāki Parisu nosūtīja uz privātu izglītības iestādi grūti audzināmiem pusaudžiem. Tur nonākušie bērni piedzīvoja psiholoģisko teroru, varmācību, dobumu pārmeklēšanu, emocionālo spīdzināšanu, manipulēšanu. Pēc divdesmit gadiem viņa kopā ar citiem izdzīvojušajiem palīdz izstrādāt likumprojektu, kas padarītu caurspīdīgāku šādu iestāžu darbību.
Grāmatas vidū pārtraucu lasīt, jo manī krājās dusmas par cilvēku ļaunumu. Zināju, ka turpināšu, jo šo palaist garām negribēju, kaut arī dažus vakarus pirms miega labāk izvēlējos lasīt Stīvena Kinga “Četri pēc pusnakts”, jo tur aprakstītās šausmas bija vieglāk panesamas nekā Parisas dzīvesstāsts.
No visām 7 biogrāfijām, ko šogad lasīju, šī ir absolūti pirmajā vietā. Kas mani šokēja visvairāk? R.Galbraita pēdējā romānā “Slapjais kaps” aprakstītā Universālā cilvēces baznīca ir ļoti līdzīga iestādei, kurā nonāca Parisa un citi bērni. Viens piemērs – diskusiju aplis ar stundām ilgo verbālo pazemošanu. Galbraita fikcija, Parisas realitāte.
Ticiet man, apskaust slavenības ir pēdējais, ko darīt. Tādu slavas un cilvēku nievu nastu nevar novēlēt nevienam. Labi, ka Parisa akcentē arī mediju nievājošo, uzbrūkošo attieksmi pret jaunām sievietēm, par to lasīju arī Teilores Sviftas un Britnijas biogrāfijās.
Aiz Parisas grāmatas stāv ghost writer, bet tas manās acīs nemazina biogrāfijas vērtību. Arī beigās Parisa pieķēra mani snobiskā domāšanā. Kad aplūkoju viņas foto internetā ar bēbi, kam ir surogātmāte, raucu degunu, ak, nu ja, negrib sabojāt augumu vai? Bet šim lēmumam ir citi iemesli, un par to arī ir stāsts pašās beigās. Nenoniecini, jo tu nezini. Nevērtē, jo tu nezini. Netiesā, jo tu nezini.
Vai zināt, kā skatāties uz zirnekļa tīklu, kurā mirgo rasa pilieni? Jūs redzat visus savienojumus: cēloņus un sekas. Jūs redzat dzīvi, kas vērpjas uz āru un lipīgajos tīmekļos ieķērušos nāvi.
