Sarakstīt savas nožēlas. Kad lasīju “Pusnakts bibliotēku”, šo es pierakstīju kā atgādinājumu savā kladē, kurā uzkrāju citātus no grāmatām.
Galvenā varone Nora domā par pašnāvību. Kādā brīdī viņa nonāk starppasauļu telpā – Pusnakts bibliotēkā. Un saņem milzīgu, biezu sarakstu ar visām savām nožēlām. Nu viņai ir unikāla iespēja izdzīvot dzīvi vēlreiz. Un vēlreiz. Un vēlreiz. Katru reizi Norai ir iespēja pieņemt citu lēmumu un paskatīties, vai tas noved pie ideālās dzīves.
Pat ja nesaista fantāzijas žanrs, šo gan gribētos pamēģināt, ne? Tā var izprovēt sapņu profesijas. Savā galvā es pilnīgi rezonēju ar ledāju pētnieces dzīvi, ko izmēģināja Nora. 😊 Manā sarakstā droši būtu arī arheoloģe, astronaute, profesionāla dabas fotogrāfe, National geographic projektu vadītāja. Nu gan pietiks. Katram ir iespēja pasapņot par savām dzīvju izvēlēm, tomēr jānovērtē tas, kas jau ir dots. Iespējas ir ikvienā dzīvē.
Varu iedomāties, ka jau nojaut, kurp šis izmēģinājumu ceļš novedīs varoni. Šo grāmatu es dāvinātu cilvēkam, kuram šķiet, ka pagātnes izvēles bija kļūda. Jo īstenībā nožēla ir pašas briesmīgākās emocijas. Tās nogalina pagātni un tagadni kopā. Dzīve sākas izmisuma otrā pusē. Tikai jātiek pāri tam izmisuma kalnam.
“Prāts neredz to, ar ko nespēj tikt galā.
“Izcilība nekad nav nejaušība”.
“Pārāk ilgi uzturoties vienā vietā, cilvēks aizmirst, kāds milzīgs plašums ir pasaule”.