Harijs Sils man ir jau zināms ceļojumu grāmatu autors. Lakonisks. Necakina liekas frāzes. Te nav saldumsaldu lirisku atkāpju, te ir īsti vīru piedzīvojumi, nekādas pastaigas gar saulrietā grimstošām pludmalēm vai autobusu ekskursijas. Te tiek braukts ar lūžņiem un glābti lūžņi. Ko es varu teikt, cepuri nost par šādiem piedzīvojumiem.
Īsi ieskicēšu sarunu ar vīru par šo grāmatu:
Es: -Nenormālie latvieši, šitā braukt kaut kur ellē ratā Vjetnamā glābt vecu auto un vēl iztērēt n-tos tūkstošus, es neparakstītos uz kaut ko tādu!
Vīrs: – Ja tev piedāvātu braukt līdzi un mazgāt traukus, gan jau brauktu.
Es: – Nu jā, laikam gan…
Grāmatu iesaku komplektā ar filmu “Robežu gūstā”, būs ko redzēt – gan iestigšana vjetnamiešu birokrātijas žņaugos, gan dzīvībai bīstami atgadījumi, gan vietējā kultūra, dabas skati un ārzemnieku viesmīlība. Harijs Sils raksta kodolīgi, īsi, bet no sirds, man patīk viņa atklātība, runājot par paša bailēm, nedrošību un risku, iesaistot auto atgūšanā veselu komandu. Tiesa, grāmata ir ļoti plāna, daudz vietu nav apskatīts, un es laikam piederu pie tiem, kas līdz galam īsti nesaprot, kāpēc jātērē vairāki tūkstoši veca, kaut arī ekspedīcijas auto atgūšanā, ja par to pašu naudu var uzrīkot kārtīgu ekspedīciju uz vēl neredzētām vietām. Bet nu tā vai citādi, tas ir varens piedzīvojums, ko mēs pārējie varam baudīt gan vizuāli, gan rakstītā veidā.
Izdevējs: “Jumava”